Latvija, Lietuva un Igaunija veiksmīgi atslēgušās no Krievijas elektrosistēmas BRELL; Baltijas elektroapgādes sistēma sekmīgi strādā salas režīmā
8. februāra rītā Latvija, Lietuva un Igaunija veiksmīgi atslēgušās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka, lai pievienotos Eiropas vienotajam elektrotīklam. Baltijas elektroapgādes sistēma šobrīd sekmīgi strādā salas režīmā.
Baltijas valstu elektrolīniju atslēgšana sākās sestdienas rītā pēc plkst. 6. Vispirms tika atslēgtas līnijas, kas Lietuvu savieno ar Krievijas Kaļiņingradas (Karaļauču) apgabalu, liecina Latvijas AS “Augstsprieguma tīkls”, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotais materiāls.
Pirmā no 06.15 līdz 06.45 tika atslēgta 330 kV līnija “Lietuvos E – Sovietsk”, no 6.45 līdz 7.15 tai sekoja L-325 330 kV līnija Bitēna-Sovetska, bet no 7.15 līdz 7.25 L-326 330 kV līnija Bitēna-Sovetska. Lietuva pilnībā atvienojās no BRELL sistēmas, kad no 8.00 līdz 8.10 atslēdza 330 V līniju, kas savieno Ignalīnas atomstaciju ar Baltkrievijas pilsētu Pastaviem Vicebskas apgabalā.
Latvijas kārta pienāca, no plkst. 08.00 līdz 08:10 atslēdzot L-309 330 kV līniju Veļikoreckaja-Rēzekne.
"Bija gods būt blakus vēsturiskajam mirklim, kad šorīt, 08:03 veiksmīgi tika atslēgta Latvijas – Krievijas līnija. Esmu pateicīgs mūsu sistēmas operatoru komandai, kura strādājusi pie tā, lai šodien mums visiem būtu mierīgi," savā "X" kontā vēstīja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
✅ Bija gods būt blakus vēsturiskajam mirklim, kad šorīt, 08:03 veiksmīgi tika atslēgta Latvijas – Krievijas līnija. Esmu pateicīgs mūsu sistēmas operatoru komandai, kura strādājusi pie tā, lai šodien mums visiem būtu mierīgi. #brell #klimataunenergetikasministrija #Kasparsmelnis pic.twitter.com/O2i0fQCxiV
— Kaspars Melnis (@Kaspars_Melnis_) February 8, 2025
Baltijas valstu atvienošanu noslēdza Igaunija, no 8.40 līdz 8.50 atslēdzot L-373 330 kV līniju starp Igaunijas elektrostaciju (Eesti soojuselektrijaam) pie Narvas un Kingisepu Ļeņingradas apgabalā (ironiski, šī Krievijas pilsēta ir nosaukta igauņu komunista Viktora Kingisepa (1888-1922) vārdā, viņam Igaunijā izpildīja nāvessodu), bet pēdējā saite ar Krieviju tika pārrauta, no 8.55 līdz 9.00 atslēdzot L-374 330 kV līniju starp Baltijas elektrostaciju (Balti soojuselektrijaam) pie Narvas un Kingisepu.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis savā "X" kontā publicējis foto, kur iemūžināta saruna ar Baltijas kolēģiem par sinhronizācijas gaitu. "Līdz ar Igaunijas Krievijas starpsavienojumu atslēgšanu, Baltijas elektroapgādes sistēma sekmīgi strādā salas režīmā!" vēsta Melnis.
Saruna ar Baltijas kolēģiem par sinhronizācijas gaitu. Līdz ar Igaunijas Krievijas starpsavienojumu atslēgšanu, Baltijas elektroapgādes sistēma sekmīgi strādā salas režīmā! #brell #klimataunenergetikasministrija #kasparsmelnis pic.twitter.com/8iIYn70YcV
— Kaspars Melnis (@Kaspars_Melnis_) February 8, 2025
Iepriekš jau Lietuva bija atslēgusi trīs līnijas, kas to savieno ar Baltkrieviju, bet Igaunija — vienu, kas savienoja Tartu ar Pleskavu Krievijā.
Baltijas valstis šobrīd darbojas autonomā režīmā. Lai pievienotos Eiropas energotīklam, Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori - AS "Elering", AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Litgrid", vienlaicīgi uzsākuši izolētas darbības testu.
Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas ir veiksmīgi atvienotas no Krievijas kontrolētās energoapgādes sistēmas 8. februārī pulksten 9:09, kas nav ietekmējis patērētājus - energoapgādes sistēma Latvijā ir stabila un droša, norāda uzņēmumā.
Izolētās darbības tests ir būtisks solis Baltijas elektroenerģijas sistēmu sagatavošanā sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu (CESA). Šajā periodā Baltijas energosistēma autonomi kontrolē frekvenci energosistēmā.
Sinhronizācijas procesu ar kontinentālo Eiropu plānots pabeigt 9.februārī ap plkst.14.
Baltijas pārvades sistēmu operatori šim projektam gatavojušies vairāk nekā 15 gadus, ieguldot apjomīgas investīcijas pārvades infrastruktūras attīstībā, tās stiprināšanā un jaunu tehnoloģiju iegādē, kas nepieciešamas elektroenerģijas sistēmu drošai darbībai.
Brīdī, kad sinhronizācija tiks pabeigta, Lietuva, Latvija un Igaunija pievienosies pasaulē lielākajam sinhronajam tīklam, kas aptver vairāk nekā 400 miljonus patērētāju 26 valstīs.
Līdz šim Baltijas valstis bija daļa no Krievijas kontrolētā tīkla sinhronās zonas.
Pievienošanās Eiropas tīklam nodrošinās neatkarīgu, stabilu un uzticamu Baltijas elektroenerģijas tīklu frekvences kontroli, kā arī palielinās enerģētisko drošību reģionā, skaidro AST.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) norādījusi, ka Baltijas valstis neiepērk elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas kopš 2022.gada, un sinhronizācijai nebūs tieša ietekme uz apgādes drošumu, un ietekme uz tirgus cenu būs minimāla. Ministrijā uzsvēra, ka sinhronizācija ir būtisks notikums, kam veltīta rūpīga, sistemātiska gatavošanās vairākos līmeņos - fiziskās infrastruktūras gatavība, pārvades operatoru IT sistēmu attīstība, reģionālā sadarbība un iesaistīto pušu koordinēta rīcība nacionālā līmenī.
KEM informatīvajā materiālā mājsaimniecībām norāda, ka, pieslēdzoties Eiropas elektrotīklam elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms, vienlaikus nevar izslēgt īslaicīgus tehniskus starpgadījumus pat ideālos apstākļos.
Sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu, tāpēc iedzīvotāji drošības dēļ aicināti sagatavoties, kā to dara, ja prognozēti nelabvēlīgi laika apstākļi - uzlādēt mobilo tālruni, datoru un citas ierīces, kā arī atslēgt ierīces, kuras ikdienā nelieto. Ar padomiem, kā rīkoties īslaicīgu elektroapgādes traucējumu gadījumā, var iepazīties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) tīmekļvietnē. Mobilajā telefonā lejupielādējot “112 Latvija” lietotni, var savlaicīgi saņemt paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās.
Tāpat informatīvajā materiālā norādīts, ka mājoklī, kas tiek izmantots periodiski, ieteicams pārliecināties, ka tas ir atbilstoši sagatavots, un, ja ir aizdomas, ka bijis elektroapgādes pārrāvums, jāatceras īpašumu pārbaudīt, lai zemas temperatūras gadījumā novērstu ūdens cauruļvadu plīsumu riskus.
KEM uzsvēra, ka ir kritiski jāvērtē skaļus un emocionālus paziņojumus, un aicināja izmanto uzticamus informācijas avotus - KEM tīmekļvietni “kem.gov.lv” un AS “Augstsprieguma tīkls” mājaslapu “ast.lv”. Savukārt attiecībā uz juridiskām personām KEM aicina uzņēmumus atkarībā no to darbības specifikas izvērtēt nepieciešamos un vēlamos pasākumus. Ja ir iespējams, atslēgt elektroierīces, kuras noteiktajos datumos netiks izmantotas. Uzņēmumi, kuros uzstādītas elektroiekārtas, kas ir jūtīgas pret strāvas svārstībām, sēdumiem, kāpumiem, aicināti individuāli izvērtēt nepieciešamību un iespēju pārtraukt elektroiekārtu darbību nedēļas nogalē.
KEM arī atgādina, ja elektroenerģijas pārvades tīklā radusies tehniska kļūda, ko pieļāvis viens no Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoriem - zaudējumus par nodarīto kaitējumu segs pārvades operators. Ja sinhronizācijas procesā notiks apzināta, kaitnieciska trešo pušu iejaukšanās enerģētikas infrastruktūras darbībā, nodarot kaitējumu, lēmums par tālākajām rīcībām tiks pieņemts Baltijas valstu valdību līmenī. Savukārt, ja radīsies elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla darbības traucējumi, kas nav saistāmi ar sistēmas operatoru kļūdu, tostarp, ja elektroenerģijas lietotāja darbības rezultātā būs radušies elektroenerģijas iekšējā tīkla darbības traucējumi, zaudējumi uzņēmumam būs jāsedz pašam vai arī būs jāvēršas pie apdrošinātāja, ja ir noslēgts līgums par šādu gadījumu apdrošināšanu.
