"Atpakaļ pie plastmasas!" Tramps atkal vēršas pret papīra salmiņiem

Kultūrkarš par plastmasas salmiņiem piektdien uzliesmoja no jauna, kad Tramps paziņoja, ka nākamnedēļ parakstīs izpildrīkojumu, kas atcels Baidena administrācijas lēmumu, vēsta "The Washington Post".

"Papīra salmiņi nedarbojas," Tramps rakstīja savā sociālajā tīklā "Truth Social", piebilstot: "Atpakaļ pie plastmasas!"

Džo Baidena vadībā Baltais nams bija izvirzījis mērķi līdz 2027. gadam atteikties no vienreizlietojamās plastmasas valdības pārtikas apgādes pakalpojumos, pasākumos un iepakojumos, bet līdz 2035. gadam – visās federālajās iestādēs.

Tā kā ASV federālā valdība ir lielākais patēriņa preču pircējs pasaulē, Baidena administrācija cerēja, ka šis solis radīs domino efektu, veicinot vienreizlietojamās plastmasas ražošanas samazināšanos.

Piektdien vēl nebija skaidrs, vai Trampa gaidāmais rīkojums attieksies tikai uz plastmasas salmiņiem vai arī atcels visu Baidena ieviesto ierobežojumu. Baltā nama pārstāvis atteicās komentēt situāciju.

Trampa nepatika pret papīra salmiņiem nav jaunums – viņš par tiem runāja jau savas pirmās prezidentūras laikā.

Tobrīd kustība par plastmasas salmiņu aizliegumu guva arvien lielāku atbalstu. Lai gan tā aizsākās 2011. gadā, kad to ierosināja deviņgadīgs zēns no Bērlingtonas, Vermontā, patiesa uzmanība problēmai tika pievērsta 2015. gadā, kad "YouTube" kļuva populārs video ar jūras bruņurupuci, kuram no nāss tika izvilkts plastmasas salmiņš. Zinātnieka mēģinājums atbrīvot bruņurupuci no salmiņa, kamēr tas asiņoja, šokēja skatītājus. Slavenības iesaistījās kampaņā, aicinot savus sekotājus atbalstīt kustību #StopSucking, kas padarīja plastmasas salmiņu par vides ienaidnieku numur viens.

Turpmākajos gados tūkstošiem restorānu un kafejnīcu visā ASV pieņēma politiku samazināt plastmasas patēriņu, tostarp aizvietojot plastmasas salmiņus ar papīra vai metāla alternatīvām. Daži uzņēmumi pat sāka jautāt klientiem, vai viņiem vispār nepieciešams salmiņš.

2018. gadā Sietla kļuva par pirmo lielo pilsētu, kas aizliedza plastmasas salmiņus un galda piederumus. Daudzas citas pilsētas un štati sekoja šim piemēram, taču vairumā gadījumu tie nebija pilnīgi aizliegumi. Kalifornijā, Ņūdžersijā, Oregonā, Rodailendā, Vermontā un Vašingtonā uzņēmumiem ir jānodrošina plastmasas salmiņi tikai pēc pieprasījuma.

Jūras izglītības asociācijas okeanogrāfijas profesore Kara Lavendersa Lova skaidro, ka plastmasas salmiņš kļuva par simbolu cīņā pret vienreizlietojamo plastmasu.

"Mēs zinām no daudziem pētījumiem, ka liela daļa plastmasas, kas nonāk vidē, ir tieši no vienreizlietojamām precēm," sacīja Lova. "Tās ir lietas, piemēram, pārtikas un dzērienu iepakojumi, salmiņi, kafijas maisāmie kociņi, vāciņi, pudeļu korķi utt."

Taču, pieaugot ierobežojumiem pret plastmasas salmiņiem, parādījās arī pretreakcija.

"Cilvēkiem, īpaši amerikāņiem, nepatīk aizliegumi – mums nepatīk, ka mums pasaka, ko darīt," atzina Lova.

Tramps šo jautājumu ātri izmantoja savā labā, kritizējot tā sauktos "liberālos papīra salmiņus". Viņa priekšvēlēšanu kampaņa pat pārdeva Trampa zīmola plastmasas salmiņus kā līdzekli līdzekļu vākšanai – 10 salmiņu iepakojums maksāja 15 dolārus.

"Kopā ar prezidentu Trampu - iegādājies savu komplektu ar pārstrādājamiem salmiņiem jau šodien!" vēstīja viņa kampaņas vietne.

Konservatīvā domnīca "Competitive Enterprise Institute" slavēja Trampa gaidāmo izpildrīkojumu.

"Baidena administrācijas laikā tika uzbrukts patērētāju brīvībai – sākot no automašīnām, ko mēs vadām, līdz pat salmiņiem, no kuriem mēs dzeram savus iecienītos dzērienus," rakstīja organizācijas enerģētikas un vides direktors Darens Baksts. "Tramps to saprot un pareizi rīkojas, pievēršot uzmanību uzbrukumam plastmasas salmiņiem."

Ja Tramps atcels valdības apņemšanos samazināt vienreizlietojamās plastmasas iepirkšanu, tas nāks par labu arī naftas industrijai, jo lielākā daļa plastmasas tiek ražota no naftas produktiem. Tramps vērsās pie šīs nozares, lūdzot tai ziedot vienu miljardu dolāru viņa priekšvēlēšanu kampaņai, vienlaikus solot atcelt vides aizsardzības regulas.

Pat dažiem vides aktīvistiem šķiet, ka uzmanības pievēršana plastmasas salmiņiem vairs nav aktuāla un novērš uzmanību no lielākās problēmas – vienreizlietojamās plastmasas plašās izmantošanas.

Saskaņā ar ANO Vides programmu katru gadu tiek saražoti aptuveni 460 miljoni tonnu plastmasas – vairāk nekā 300 000 zilvaļu kopējais svars. Liela daļa šīs plastmasas kļūst par atkritumiem, kas nonāk uz sauszemes vai ūdeņos, kur to dažkārt notur par barību. Vides ietekmē plastmasa sadalās mikroplastmasā – niecīgās daļiņās, kas ir mazākas par pieciem milimetriem un kuras atrod arī cilvēka ķermenī.

"Prezidents Tramps dodas nepareizā virzienā attiecībā uz vienreizlietojamo plastmasu. Katru minūti divas atkritumu kravas plastmasas nonāk okeānos. Plastmasas piegružotas pludmales ne tikai kaitē mūsu okeāniem, bet ir arī slikti uzņēmējdarbībai," sacīja Kristija Līvita, Oceana plastmasas kampaņas direktore.