Kultūras degradācija vai uzlabošana: Mērnieku laiku karu 1. sērija
Valsts svētku nedēļā plašu sabiedrības viļņošanos izraisīja Vieglās valodas aģentūras paziņojums, ka tā uzsāks pirms 145 gadiem tapušā pirmā latviešu romāna - brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiku” “restaurāciju" jeb adaptāciju vieglajā valodā, lai romāns būtu uztverams cilvēkiem, kurš daļai sarežģītās valodas dēļ ir nepieejams. Jauns.lv vairāku rakstu sērijā apkopo diametrāli pretējus viedokļus, ko izteica gan kultūrpolitikas veidotāji un muzejnieki, gan latviešu valodas skolotāji un literāti.
Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) šim mērķim atvēlējis 5000 eiro un romāna „vienkāršošanu” gadu laikā veiks Vieglās valodas aģentūra. Vieni uzskata to par cēlu darbu, kas Latviešu kultūras kanonā iekļautā darba vērtības atklās cilvēkiem, kuriem tas senās un sarežģītās valodas dēļ ir nesaprotams, bet citi atkal romāna adaptāciju vieglajā valodā uzskata par tā degradāciju un atkāpšanos no nacionālās kultūras vērtībām. Te jāpiebilst, ka pēdējo gadu laikā vieglajā valodā ir adaptēti daudzi latviešu literatūras klasikas darbi (Kārļa Skalbes pasakas, Rūdolfa Blaumaņa noveles, Annas Brigaderes „Sprīdītis” un citi), kā arī mūsdienu autoru darbi, piemēram, Noras Ikstenas romāns „Mātes piens”. Tomēr tik plašu rezonansi kāda darba pārvēršana vieglajā valodā ir pirmo reizi. Visus rakstus par "Mērnieku laiku" tēmu lasiet šeit.
Ar ideju par „Mērnieku laiku” restaurāciju pie Vieglās valodas aģentūras šovasar vērsās Rakstniecības un mūzikas muzejs, un nu pirmo reizi vieglajā valodā nolemts adaptēt līdz šim apjomīgāko latviešu literatūras klasikas darbu, „ kas sniedz plašu kultūrvēsturisku ieskatu par latviešu dzīvi, lai tiktu sperts nozīmīgs solis Latvijas kultūras kanona vērtību pieejamības uzlabošanai, (..) identificējot sarežģītās valodas, sižeta un kultūrvēsturiskās nianses un pielāgojot mērķauditorijas vajadzībām”.
Eiropā par tekstu pārveidošanu vieglajā jeb vienkāršajā valodas stilā, lai tie būtu pieejami cilvēkiem ar dažādiem intelektuālās attīstības, neiroloģiskiem un lasīšanas traucējumiem, jau sāka spriest pirms pāris gadsimtiem, bet Zviedrijā pirms 30 gadiem sākās darbs pie tekstu pārveides vieglajā valodā mūsdienu izpratnē, kad Baltijas jūras otrā krastā zviedru valdība nodibināja darba grupu „Plain Swedish Group”, kuras mērķis bija „vienkāršot” tekstus. Pirms gadiem divdesmit vieglās valodas ideja parādījās arī Latvijā.
Rakstniece Ilze Lāce atminas: „Pirms 20 gadiem man bija kontakts ar divām zviedru rakstniecēm, kas tieši nodarbojās ar šādu klasikas adaptēšanu. Zviedri to uzskata par ļoti nepieciešamu - priekš cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, nevis jauniešiem, kas tā aptruluši anglicismos, ka vairs normālus latviešu vārdus nesaprot. (..) Brīnums, ka tik ilgs laiks Latvijā bija vajadzīgs. Bet nu rūpes par cilvēkiem ar invaliditāti nav pirmajā vietā.”
Jāteic, ka nosacīti arī laicīgās literatūras latviešu valodā pirmsākumi taču meklējami vieglajā valodā, jo 18. gadsimta otrajā pusē, kad līdzās reliģiskajiem tekstiem parādījās arī pirmā literatūra latviski, tie pārsvarā bija tulkoti un „vienkāršoti” ārzemju autoru darbi (piemēram, Jaunā Stendera 1790. gadā izdotā „Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts” pēc dāņu rakstnieka Ludviga Holberga darba „Kalna Jepe” motīviem).
* * *
Trešdien, 4. decembrī, Jauns.lv publicēs VKKF skatījumu par „Mērnieku laiku” adaptāciju vieglajā valodā.
