Viedokļi

Pēteris Šmidre par birokrātiju: "Mēs neko neizdarīsim, jau neuztaisīsim auditu valsts funkcijām"

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Pēteris Šmidre saka, ka Latvijas „sabiedrība ekonomiski ir ļoti, ļoti slima” un tādēļ mūs pārņēmusi birokrātijas sērga. Lai no tās izārstētos, uzņēmējs piedāvā receptūru ar trīs galvenajām sastāvdaļām: jāatbrīvojas no visa tā, kas lieks, jāveic valsts funkciju audits un jādemonopolizē valsts varas piramīda.

Pēteris Šmidre par birokrātiju: "Mēs neko neizdarī...

Par birokrātiju sūdzas visi gan zemnieki un uzņēmēji, gan celtnieki un vienkārši cilvēki, kuriem tīri sadzīviskās situācijās nākas saskarties ar valsts un pašvaldību iestādēm. Liekas, ka birokrātija jau ir pārņēmusi visas mūsu dzīves jomas un nekur no tās nav glābiņa. Politiķi gan reizēm runā par birokrātijas mazināšanu, taču praktiskus risinājumus pagaidām neredz. Līdz ar to Lielais jautājums: „Kā cīnīties pret birokrātiju?” To Jauns.lv vaicāja uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

Uzņēmējs, jokojot bilst, ka attiecībā uz birokrātiju, jāpielieto decimācijas princips (decimācija – senatnē katra desmitā noziedznieka sodīšana ar nāvi, nāvei nolemtos lozējot; katra desmitā cilvēka sodīšana, par ko izšķiras, ja neatrod vainīgo). Tomēr attiecībā uz Latvijas birokrātiju decimācija būtu pārāk „saudzējoša” – tā būtu jāmazina daudz būtiskāk.

foto: no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva
Šmidre uzskata, ka birokrātijas mazināšana jāsāk ar visaptverošu auditu.
Šmidre uzskata, ka birokrātijas mazināšana jāsāk ar visaptverošu auditu.

Viņš teic, ka birokrātijas mazināšana jāsāk ar visaptverošu auditu: „Tas ir tāpat, kā jebkurā komercuzņēmumā, kur īpašnieki paši katru gadu taisa auditu, lai samazinātu izdevums, lai uzņēmums būtu ekonomiski efektīgs. Viņi paši laiku pa laikam veic auditu, pārskata dienesta pienākumus, darba dienas un nedēļas grafikus. Tad vienkārši izskaitļo, kas ir lieks. Tas ir vienkāršākais un ļoti ātri izdarāms punkts.

Mēs neko neizdarīsim, jau neuztaisīsim auditu valsts funkcijām. Kā piemēru varu minēt to pašu īpašuma nodokli. Kāpēc tas jātaisa tik sarežģīts?! (Lai šo sistēmu izveidotu) cilvēkiem tur vajag strādāt – to izdomāt, nomudulēt un tā tālāk. Nu, sadalām to nodokli trijās-piecās kategorijās: līdz 50 000 eiro, no 50 līdz 200 tūkstošiem, tad no 200 tūkstošiem līdz miljonam, un visbeidzot – līdz miljonam. Un viss!
 
Un trešais. Mūsu valdība ļoti mīl reformas. Reformas ir kā karogs – kas reformu iztaisījis, ir malacis! Malači, ka taisa, bet mēs taču nezinām, kāda jēga ir no katras reformas. Bet katra no šīm reformām prasa administratīvo aparātu. Es, plānojot jebkuru reformu, tai katrai uzliktu administratīvās slodzes līmeni, cik tas maksās, lai saprastu, vai mēs reformas vienu pēc otras netaisām tikai reklāmas un populisma dēļ, jo katra šāda kustība prasa administratīvo aparātu. Bet – jo vienkāršāk, jo labāk.”