Neizdodas panākt vienošanos par budžetā izglītībai atvēlētā finansējuma izlietojumu
foto: Valsts kanceleja/Flickr
Ceturtdien valdības ārkārtas sēdē tika skatīts ziņojums par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem.
Sabiedrība

Neizdodas panākt vienošanos par budžetā izglītībai atvēlētā finansējuma izlietojumu

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Sarunas par to, vai nākamgad pedagogu atalgojumam paredzētos 30 miljonus eiro novirzīt jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" īstenošanai, turpināsies, pēc tikšanās ar partneriem žurnālistiem paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Neizdodas panākt vienošanos par budžetā izglītībai...

Ceturtdien valdības ārkārtas sēdē tika skatīts ziņojums par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem. Tajā norādīts, ka pedagogu atlīdzībai vispārējā izglītības sektorā strādājošajiem paredzēts finansējums 30 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Vienlaikus IZM kā izglītības politikas veidotāja sadarbībā ar citām nozares ministrijām, pašvaldībām un nozares sociālajiem partneriem var vienoties par labāko veidu finansējuma novirzīšanai no 2025.gada. Tas nozīmē, ka ieplānotos 30 miljoni eiro varētu novirzīt arī jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai.

“Šodien uzklausīju partneru viedokļus par nākamā gada papildus finansējumu vispārējās izglītības sektoram 30 miljonu apmērā - vai finansējumu izlietot esošajā modelī, kas turpinās nevienlīdzīgu attieksmi pret reģionu un galvaspilsētu, vai paaugstināt atlogojumu, sabalansēt slodzes un stiprināt atbalsta personāla pieejamību, ieviešot jaunu finansējuma modeli “Programma skolā”. Darbs pie šī modeļa ilga pusotru gadu un ir pabeigts,” saka Anda Čakša.

“Sarunā saklausīju lielāku atbalstu atalgojuma palielināšanai, ieviešot jauno modeli no 2025. gada 1. septembra. Sarunas turpināsies un tuvākajā laikā IZM pieņems lēmumu par turpmāko virzību. Mana politika ir atalgojuma palielināšana un sistēmas sakārtošana, un tā visa mērķis ir augstvērtīga izglītība katram bērnam visā Latvijā. Un es no šī mērķa neatkāpšos un turpināšu iestāties par lielāku finansējumu nozarei.”

Šādu ieceri jau nosodījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kuru satrauc, ka ar atvēlēto finansējumu nepietikšot, lai izpildītu streika vienošanos par zemākās darba algas likmes celšanu.

Situācijā, kad "valsts budžetā jāskaita katrs eiro", jāpilda jau uzņemtās saistības, nevis finansējums jānovirza jaunu, "pusjēlu" reformu īstenošanai, pauda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa atzīmēja, ka grafiks jāizpilda jau janvārī, savukārt finansēšanas modeli plānots ieviest tikai 2025.gada septembrī. Grafika izpildi paredz arī Izglītības likums.

Iepriekš Čakša kā nozares ministre solīja iestāties par to, lai tiktu pildīts nākamais algu grafika solis. Atbilstoši grafikam, nākamgad pedagogu atalgojuma zemākās darba stundas likme pieaugtu līdz 10,35 eiro jeb par 8,5%.

Vienlaikus no premjeres Evikas Siliņas (JV) paustā valdības sēdē noprotams, ka pedagogi nākamgad var rēķināties tikai ar 2,6% lielu algu pieaugumu.