LAPNA aicina veikalu tīklus paust skaidru nostāju par olu tirdzniecības politiku tuvākajos gados

Jurijs Adamovičs, LAPNA Padomes priekšsēdētājs, informē, ka veikalu tīkliem tiek lūgts sniegt datus par pēdējā gada olu pārdošanas apjomiem, sadalot tos pēc ražošanas metodēm (bioloģiskās, brīvos apstākļos, kūtī, sprostos turētas un neatbilstošas ES standartiem). Šādi dati palīdzēs labāk izprast patēriņa tendences un pieprasījumu dažādu olu kategorijās, tādējādi nodrošinot, ka Latvijas olu ražotāji var ilgtermiņā plānot savas investīcijas nozares attīstībā un pielāgot ražošanu atbilstoši ES likumdošanai un tirgus standartiem.

Vēstule ir sūtīta ar mērķi uzsvērt ētiskas izvēles veicināšanu, izvēloties produktus, kas atbilst dzīvnieku labturības un ilgtspējas principiem, kā arī atbalsta vietējo ražotāju. Lai arī dzīvnieku aizsardzības organizācijas ar iniciatīvu “End the Cage Age” (Beigsim sprostu ēru) un dažādi veikalu tīkli izteikuši vēlmi pārtraukt sprostos turētu vistu olu tirdzniecību sākot jau ar 2025. gadu, patērētāji bieži izvēlas lētākas olas, kas nereti neatbilst ES labturības standartiem un visbiežāk ir importētas no trešajām valstīm. Vecā tipa būros, kas neatbilst ES standartiem, dēto olu imports rada būtiskus tirgus traucējumus. Latvijas ražotāji investē nozīmīgus līdzekļus vistu labturības uzlabošanā, bet vienlaikus ir jākonkurē ar daudz lētāku produkciju no valstīm, kur šādas labturības prasības un ES standarti nav jāievēro un ražošanas izmaksas ir attiecīgi daudz zemākas. 

Lielākie Baltijas olu ražotāji jau ir uzsākuši pāreju uz ārpus sprostiem turētu vistu novietnēm, piemēram, A/S “Balticovo” plāno pilnībā pāriet uz šādu sistēmu līdz 2027. gadam. Savukārt lai veiktu būtiskas investīcijas, kas paredz pāreju uz ārpus sprostiem turētām vistu novietnēm valstiskā līmenī, nepieciešama skaidrība no veikalu puses. LAPNA lūdz veikalu tīklus līdz 30. septembrim sniegt skaidru nostāju par sprostos turētu vistu, īpaši vecā tipa sprostos turētu vistu olu tirdzniecība politiku un datus par realizēto olu pārdošanas apjomiem pēdējā gada laikā, sadalot tos pēc ražošanas metodēm, lai labāk izprastu patērētāju pieprasījuma tendences. 

LAPNA aicina pievērst uzmanību marķējumam, kas norāda uz putnu labturības apstākļiem, kur cipars "3" nozīmē, ka vista, kas izdējusi konkrēto olu, ir turēta sprostā, cipars "2" nozīmē, ka vista turēta ārpus sprosta, kūtī, cipars "1" parāda, ka vista turēta brīvos apstākļos, bet skaitlis "0" parāda, ka ola nāk no bioloģiskās saimniecības. Savukārt olas, kur marķējuma sākumā nav cipara, nozīmē, ka olu ražošanas metode ir ES standartiem neatbilstoša - vistas tiek turētas vecā tipa būros, t.i. apstākļos, kuros netiek nodrošinātas viņu iespējas apmierināt savas pamatvajadzības. Tieši tāpēc Eiropas Savienībā šāda tipa būri tika aizliegti jau 2012.gadā. Pašlaik uzlabotā tipa būros vistām ir gandrīz divreiz vairāk vietas, kā arī ES standarti nosaka striktas mikroklimata prasības vistu novietnēs, aizliedz antibiotiku lietošanu un daudzas citas specifiskas prasības.

Aicinot veicināt ētisku patēriņu un atbalstīt vietējos ražotājus, LAPNA uzsver nepieciešamību pievērst uzmanību ne tikai cenām, bet arī olu ražošanas apstākļiem, lai nodrošinātu nozares ilgtspēju un izpildītu nacionālās likumdošanas prasības. Bez tam, uzņēmumiem savlaicīgi ir jāzina tirdzniecības tīklu prasības. Lai mainītu ražošanas metodes ir nepieciešamas daudzu miljonu investīcijas un ir vajadzīgi vismaz vairāki gadi. LAPNA cer uz tirdzniecības tīklu atsaucību un konstruktīvu sadarbību.