Dženifera Ģērmane gatava spert soli vēl tuvāk elitei. Šosezon nebūs pašai jāgatavo savas slēpes
2024.gada pirmie mēneši bija periods, kurā tobrīd 20 gadus vecā Dženifera Ģērmane sacensības pēc sacensībām atvēra jaunas lappuses Latvijas kalnu slēpošanas vēsturē. Nu jau 21 gadu vecā sportiste savu sasniegumu sarakstā var ierakstīt divas astotās vietas Pasaules kausa sacensībās slalomā un pasaules junioru čempiones titulu. Jaunās sezonas priekšvakarā sportiste aģentūrai LETA sniedza ieskatu savā jaunajā karjeras posmā, kas seko pēc izlaušanās sezonas.
Kādā pirmssezonas sagatavošanās fāzē esi un kur aizvadi treniņus?
Treniņos iekštelpu hallē Vācijā sanāca gūt nelielu meniska traumu. Ceru, ka pēc rehabilitācijas varēšu veiksmīgi turpināt gatavošanos Somijā, kur novembra vidū būs pirmais Pasaules kausa posms.
Sezonu uzreiz sāksi ar startu Pasaules kausā, neizmantojot kā ieslēpošanos citus mačus, piemēram, Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) līmeņa sacensības?
Vasarā Jaunzēlandē bija aptuveni piecu nedēļu ilga treniņnometne, kas man ļāva uzņemt pietiekami stabilu formu. Arī pirms traumas gūšanas treniņi hallē bija ļoti pozitīvi un pārliecinoši. Jau pašā sākumā bija plāns sākt sezonu Pasaules kausā, neizmantojot citas sacensības kā ieslēpošanās mačus.
Ņemot vērā to, ka šobrīd jau sevi vari uzskatīt par elites grupas slēpotāju, kas šajā sagatavošanās posmā ir citādāks nekā iepriekšējās sezonās?
Iepriekšējās sezonas sākumā plānā bija tikai daži Pasaules kausa posmi, turpretī šosezon gatavojamies startēt visu sezonu. Tikai tad, ja pārtraukumos sanāks ilgāks periods bez sacensībām, varētu piedalīties arī kādā Eiropas kausa posmā, savukārt FIS līmeņa mačos startēt vairs neplānojam. Esam diezgan elastīgi, nav konkrēti nosprausts - kurās sacensībām startēsim un kurās nē. Protams, Pasaules kausā plānojam startēt visos mačos. Iepriekšējā sezonā tikai vasarā bija pirmie treniņi ar jaunajiem treneriem un Eiropā satikāmies tikai ap novembra sākumu. Šosezon jau novembra vidū ir iecerētas pirmās Pasaules kausa sacensības, līdz ar to atšķirība ar pērno gadu ir diezgan liela. Arī sagatavošanās posms ir bijis diezgan profesionāls. Komandai pievienojies cilvēks, kurš veic slēpju servisa pakalpojumus - Pablo Valina. Tādējādi man pašai vairs nav ar to jānodarbojas un ir vairāk laika fiziskajiem treniņiem pēc slēpošanas sesijām. Arī šajā ziņā ir diezgan liela atšķirība starp iepriekšējo sezonu un šo.
Tad šogad sacensībās vairs pati sev slēpes negatavosi?
Jā, divu sportistu komandai ir viens servisa cilvēks, kurš abām divām palīdzēs ar slēpju sagatavošanu. Tas nozīmē, ka mums par to vairs nav jāuztraucas, tā vietā koncentrējoties fiziskajiem treniņiem. Slēpju sagatavošana nākamajai dienai prasa aptuveni trīs stundas. Tas ir pozitīvs papildinājums komandai un dod brīvību fiziskajiem treniņiem. Ir arī mazliet brīvāka pēcpusdiena, kas sniedz atslodzi.
Slēpju servisa cilvēki ir ļoti pieprasīti Pasaules kausā - kāda ir viņa iepriekšējā pieredze?
Viņš ir strādājis ar dažādām komandām, bet lielākoties darbojies pie Andoras ātruma disciplīnu speciālistes Kandes Moreno. Viņš ir diezgan pieredzējis slēpju sagatavošanā.
Vai piedalīsies arī Pasaules kausa sacensībās Ziemeļamerikā?
Sezonas sākumā būs ļoti saspringts kalendārs, jo pēc posma Somijā būs sacensības Austrijā un vēl pēc nedēļas - Ziemeļamerikā. Diezgan blīvs grafiks ar daudz ceļošanām. Ja pagājušajā gadā sākām Pasaules kausa sezonu ar ceturto vai piekto posmu, tad šogad plāns ir startēt pilnībā visos un krāt punktus visas sezonas garumā, ne tikai dažos posmos.
Tajā skaitā arī milzu slalomā vai arī Pasaules kausā būtu ļoti grūti "ielekt" šajā disciplīnā?
Tas būtu ļoti sarežģīti, īpaši ņemot vērā to, ka iepriekšējā sezonā man nebija nevienas dienas uz milzu slaloma slēpēm. Plānā bija sākt treniņus un, iespējams, krāt punktus FIS sacensībās, pēc tam mēģinot augstākā līmenī. Pasaules kausā noteikti nē. Milzu slalomā spiediens uz ceļgalu ir lielāks un sāpīgāks, tāpēc tagad koncentrējamies uz slalomu. Šobrīd pēc traumas startēšana milzu slalomā izskatās šaubīga.
Ja uzkāpšu uz milzu slaloma slēpēm un nejutīšu sāpes, tad, iespējams, sezonas gaitā ik pa laikam patrenēšos un kaut kur startēšu, taču, visticamāk, tas būs sezonas beigās.
Kādā veidā paplašinājies tavs komandas sastāvs?
Bez servisa cilvēka pievienojās arī fizioterapeite Jana Rotkēgelova, kura ar mums būs sezonas sākumā. Vēl nezinām, vai tā būs arī sezonas turpinājumā, ņemot vērā budžeta iespējas. Fizioterapeite ļoti palīdz ar pašreizējo traumu. Ir ļoti liels atbalsts situācijās, kad ir kāda trauma, nav pašai ar treneri jādomā, ar ko sazināties. Slēpju servisa cilvēks būs visu sezonu. Pārējie treneri palikuši tie paši, kas iepriekšējā sezonā - Simone Kalisāno no Itālijas un Lūsija Brauna no Jaunzēlandes. Komandā atmosfēra un komunikācija ir lieliska. Esam sešu cilvēku komanda - divi sportisti, divi treneri, fizioterapeite un servisa cilvēks.
Tava komandas biedrene - Lielbritānijas kalnu slēpotāja Rīsa Bela - ir kvalificējusies Pasaules kausam vai startēs Eiropas kausā?
Bija plānots, ka viņa startēs Pasaules kausā, taču Lielbritānijai šobrīd nav otras kvotas. Sportistei, kura ir līdzvērtīga spēkos, ir vairāk punktu. Taču, ja Rīsa Eiropas kausā iekrās vairāk punktu, tad varēs startēt arī Pasaules kausā.
Kā jūs sadalīsiet komandas cilvēkresursus, ja esiet divas sportistes, kuras nestartē vienās un tajās pašās sacensībās?
Tas ir sāpīgāks jautājums. Sezonas sākumā paliekam kopā, būsim kopā arī Somijā, kur trenēsimies.
Iespējams, nāksies sadalīt komandu, tad es palikšu ar vienu treneri un servisa cilvēku, bet viņai līdzi būs otrs treneris.
Kādi ir gaidāmās sezonas mērķi jau ar citu sasniegumu bagāžu, kas gūta iepriekšējā sezonā?
Protams, ir mērķi sasniegt ko augstāku nekā iepriekšējā sezonā, taču tajā pašā laikā neesmu sev uzlikusi spiedienu, ka obligāti tas ir jāizdara. Katru sezonu ir jauni sportisti, kas ir progresējuši vasaras posmā. Tāpat kā man tas izdevās iepriekšējā sezonā, daudziem sportistiem no tāliem starta numuriem ir iespēja ielauzties labāko trīsdesmitniekā. Tāpat atgriezīsies daudzi labākā desmitnieka sportisti, kas iepriekš ārstēja savainojumus. Katru sezonu daudz kas mainās, tāpēc negaidu, ka būs tieši tāpat, kā iepriekšējā sezonā, lai gan ar sagatavošanos, treniņiem un slēpošanu jūtu, ka esmu labā līmenī. Esmu tādā pašā līmenī, kā iepriekšējā sezonā, varbūt pat mazliet labākā. Skatīšos, kā ies. Plānos ir mazliet vairāk mēģināt riskēt, jo iepriekšējā sezonā koncentrējos tam, ka vajag izbraukt ar labu plānu līdz pašām beigām un saglabāt punktus, lai paliktu labāko trīsdesmitniekā. Šosezon nav daudz ko zaudēt un vajag mazliet pariskēt. Esmu pirmo reizi šādā situācijā, kad sezonu sākšu uzreiz Pasaules kausā. Ja riskējot nesanāks pirmo vai kādu trešo reizi, tad nekas, bet, ja tāds piegājiens sacensībās nestrādās vairākās reizes pēc kārtas, tad noteikti mainīsim stratēģiju. Nav uzlikts konkrēts mērķis, tikai, iespējams, startēt ar lielāku risku. Skatīsimies no sacensībām uz sacensībām.
Kā tev iepriekšējā sezonā izdevās saglabāt vēsu prātu, kad esi situācijā, kurā pirms tam vēl nebiji bijusi?
Pirmajā Pasaules kausa startā, kad iebraucu trīsdesmitniekā, pašai šķita negaidīti, taču tas deva pašpārliecinātību, ka slēpoju diezgan labi, neskatoties uz to, ka biju apslimusi. Pēc tam jau nākamajās sacensībās bija mazāk stresa. Neuzlikām nekādus lielos mērķus. Bija laba sezona, jo daudz no sevis negaidījām, vienkārši strādājām. Apliecinājām sev un komandai, ka ir labi padarīts darbs un mēs to spējam.
Kāda bija sajūta sēdēt sacensību līderes krēslā?
Protams, ka bija laba sajūta, jo tur pabūt iespējams tikai pēc otrās trases veikšanas, turklāt ar nosacījumu, ja neesi nobraukusi lēnāk par kādu citu pirms tevis finišējušo sportisti. Tā ir superīga sajūta pēc brauciena. Forši tur pasēdēt un pēc tam nokāpt, bet vēl foršāk būtu tur pasēdēt līdz pašām beigām. Tas ir diezgan augsts mērķis. Centīsimies darīt visu, lai arī šosezon varētu pasēdēt tajā krēslā.
Vai ir kas jauns tavā ekipējumā šajā sezonā? "Head" joprojām nodrošina ar slēpēm, bet kā ir ar citu inventāru?
Ir nācis klāt "Reusch" - sporta ekipējuma ražotājs, kas nodrošina ar cimdiem. Atbalsta un ar ķiverēm un brillēm apgādā "Oakley", ar nūjām - "Komperdell", bet ar sargiem - "Energiapura". Tāpat atbalsta slēpošanas kūrorts "Val di Fassa". Ir mazliet lielāks atbalsts no malas, un tas dod pozitīvu sajūtu.
Tad var teikt, ka finansiālajā ziņā sezona būs stabila? Cik tu daudz pati nodarbojies ar finanšu plānošanu?
Kopumā jā, šī sezona būs stabila finansiālajā ziņā. Lielākais un galvenais sponsora finansējums nāk no manas komandas "Apex2100", šai sezonai un arī nākamajai. Diemžēl saistībā ar to, ka sacensību skaists palielinās un klāt ir nācis arī servisa cilvēks, izdevumi ir stipri lielāki un tas krīt uz komandas pleciem. Man ir prieks, ka man vairs nav jābalstās uz ģimenes finansējumu, bet man ļoti noderētu papildus finansiālais atbalsts. Piešķirtais LOV finansējums, diemžēl, sedz ļoti mazu daļu no mana sezonas budžeta un šai sezonai man ir nācies ieguldīt arī pašai no sava maciņa. Bez šī atbalsta no "Apex2100" es noteikti nebūtu spējīga nofinansēt savu sezonu.
Pirmā desmitnieka rezultāti ir devuši atspaidu finansiālajā stabilitātē?
Jā, noteikti.
Ir arī kaut kādi Latvijas uzņēmumi, kas vēlas tevi sponsorēt un atbalstīt?
Esmu Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā, taču no Latvijas uzņēmumiem nav bijusi interese vai piedāvājumi.
Ņemot vērā tavas iepriekšējās sezonas rezultātus, vai Latvijā kalnu slēpošanu saprot vairāk - ne gluži tehniskajā nianšu līmenī, bet to, cik lielas auditorijas šis sporta veids sasniedz?
Alpos tas ir diezgan lielu ievērību guvis sporta veids, Austrijā - nacionālais sporta veids. Man grūti secināt no savas puses, jo ikdienā neredzu un nejūtu, kas notiek Latvijā.
Pirms iepriekšējās sezonas nebiji LOV zelta sastāvā. Pēkšņi cilvēki apjauta, kas esi augstākajā līmenī, un tur nokļuvi sezonas gaitā.
Tās laikam ir lielākās izmaiņas no Latvijas puses.
Kādas vispār ir sajūtas pēc vasaras - vai esi pietiekami atpūtusies gan fiziski, gan psiholoģiski?
Mums ir tāds teiciens, ka nākamā sezona sākas tad, kad iepriekšējā beidzas. Jāuztur fiziskā sagatavotība nepieciešamajā līmenī. Protams, pēc sezonas bija divu nedēļu pauze, kurā atslēdzāmies no slēpošanas gan mentāli, gan fiziski, lai ķermenis atpūstos. Jā, nestartēju visu Pasaules kausa sezonu, taču arī ar visu ceļošanu un jaunām pieredzēm bija liels nogurums. Pēc pauzes jau ķērāmies klāt fiziskās sagatavošanās treniņiem, un līdz pirmajai Jaunzēlandes slēpošanas nometnei viss ritēja labi. Spērām progresīvu soli uz priekšu. Jaunzēlandē mazliet slimoju, iespējams, tas nenāca par labu fiziskajai sagatavotībai. Saslimšana bija arī pārlidojumu laikā, kas arī paildzināja atveseļošanos. Ir bijuši tādi mazi klupšanas akmeņi, taču fiziski jūtos diezgan labi un esmu stipra.
Kādās niansēs - fiziskajā sagatavotībā vai slēpošanas tehnikā - būsi labāka nekā iepriekšējā sezonā un progresēsi?
Iespējams, pēc iepriekšējās sezonas ir lielāka pašpārliecinātība par savām spējām un to, ko varu izdarīt. Varbūt tas dos lielāku pašpārliecinātību riskēt. Kalnu slēpošanā nekad nav slikti, ja tu māki riskēt vairāk, taču jāprot atrast arī līdzsvars, lai ar risku neaizietu par tālu. To varēšu atļauties darīt, taču būs jāmācās arī nokontrolēt risku. Iespējams, būšu stabilāka. Ja iepriekšējā sezonā sākumā vajadzēja piestrādāt pie daudzām lietām, tad šobrīd jāuzlabo tikai nianses. Slēpēm ir jauns materiāls, pie kura jāpierod, kā man vislabāk strādāt. Materiāls ir "agresīvāks", un tam jātiek līdzi, tajā skaitā pielāgojot slēpošanas tehniku.
