Perimenopauze Latvijā - kāpēc par to šobrīd runā visas

Perimenopauze – kad ķermenis maina noteikumus

Perimenopauze ir dzīves posms, par kuru šodien runā skaļāk un skaļāk. Sievietes menstruālais cikls mainās, miegs paliek trauslāks, bet garastāvoklis sāk pārbaudīt pacietības mēru. Tā, ka reizēm ir sajūta, ka labi zināmais “es” sāk spēlēt paslēpes. Taču perimenopauze nav tikai izaicinājumu labirints. Perimenopauze ir iespēja ne tikai no jauna ieklausīties savā ķermenī, pieņemt to un mācīties reaģēt ar sapratni, bet arī nebaidīties meklēt ārsta atbalstu. Tam piekrīt arī ginekoloģe Katrīna Puriņa-Liberte, kura sarunas gaitā secina: “Ja sieviete ir apzinātā stāvoklī un izjūtā par savu ķermeni, tad tas, kas ar viņu notiek, proti, šī perimenopauzes un menopauzes simptomātika, nebūs kā zibens no skaidrām debesīm.”  

Perimenopauze Latvijā piedzīvo savu renesansi

Izpratne par perimenopauzi palīdz sievietēm labāk sagatavoties jaunam dzīves posmam, atpazīt izmaiņas ķermenī, kā arī laikus meklēt atbalstu pie ginekologa. Par perimenopauzi sievietes vairs neklusē, un jāteic, ka skaļākas runas sabiedrībā ir sākušās ārzemēs jau pirms vairākiem gadiem. Viena no pirmajām sabiedrības dāmām, kas nekautrējās runāt par perimenopauzi un menopauzi, ir seriāla Sekss un lielpilsēta zvaigzne Kima Ketrela. Spožā aktrise uzstāja, ka nav nekā kaunpilna par šo dzīves posmu. Tāpat pazīstamā sieviete akcentēja, ka perimenopauze ir daļa no dzīves un nav jābaidās par to runāt, kas pirms vairākiem gadiem bija salīdzinoši neparasta diskusija. Arī televīzijas sarunu šovu veidotāja un vadītāja Opra Vinfrija ir dalījusies ar perimenopauzes un menopauzes simptomiem, iekļaujot šo dzīves posmu savos medijos. Neapšaubāmi laiks rit uz priekšu un arī Latvija nedrīkst atpalikt. Lai gan par šo posmu visbiežāk  tiek runāts aiz ginekologa kabineta durvīm, draudzeņu lokā sarunas par perimenopauzi un tās simptomiem virmo jau vairākus gadus neatkarīgi no gadalaika. Taču tieši šobrīd šī tēma Latvijā ir piedzīvojusi savu renesansi. Tēmai par godu pavisam īsā laikā ir tapušas vairākas apritē atpazīstamas grāmatas, kuras izlolojušas sabiedrībā zināmas autores. Piemēram, žurnāliste Inga Spriņģe savā grāmatā KARSTI runā par to, kā dzīvot labi un izskatīties lieliski pirms un pēc menopauzes. Savukārt fitnesa trenere Zanda Zariņa-Rešetina grāmatā Dzīvot bez pauzes, kas ir rokasgrāmata sievietei perimenopauzē, runā par to, kā atgūt spēku, mieru un prieku – arī laikā, kad hormoni mainās. Šie piemēri liek secināt, ka tēma šobrīd ir pašā kalna virsotnē.

Kas tad īsti ir perimenopauze? 

Menopauzālā pāreja ir periods pirms menopauzes, kad sievietei vēlīnā reproduktīvā vecumā notiek olnīcu novecošana un pakāpeniska dzimumhormonu līmeņa pazemināšanās – regulārs menstruālais cikls kļūst par neregulāru, līdz menstruācijas pilnībā beidzas. Menopauzālā pāreja normā var ilgt vairākus gadus. Perimenopauze ir periods, kurā tiek iekļauta menopauzālā pāreja un gads pēc mēnešreižu beigām. Menopauze tiek definēta kā neatgriezeniska menstruāciju pārtraukšanās, ko nosaka 12 mēnešu ilga amenoreja (izzudušas menstruācijas). Savukārt turpmāko periodu pēc šī brīža sauc par postmenopauzi.

Atkarībā no simptomu parādīšanās perioda menopauzālos simptomus var klasificēt trīs grupās. 1. Agrīnā perioda simptomi – menstruālā cikla traucējumi, vazomotorie simptomi un psihiskie, kognitīvie traucējumi. 2. Vidējā perioda simptomi – maksts un ādas sausums, urīna nesaturēšana, svara pieaugums, locītavu sāpes. 3. Vēlīnā perioda simptomi, kas saistīti ar estrogēnu deficītu, – osteoporoze, kardiovaskulāras slimības un demence.

Kā izpaužas perimenopauze?

Perimenopauzes ietekmē var pasliktināties migrēnas lēkmes – tas notiek estrogēna svārstību dēļ. Perimenopauze var ietekmēt alerģisku un astmatisku simptomātiku, kā arī var provocēt autoimūnu slimību uzliesmojumus un citas hroniskas saslimšanas. Diagnostika tiek balstīta uz pacientes sūdzībām par menstruālo ciklu un tiem simptomiem, kuri ir saistīti ar zemu estrogēna līmeni. Laboratoriska izmeklēšana lielākoties nav nepieciešama. Menstruālā cikla traucējumi 40–50 gadus vecām sievietēm parasti liecina tieši par perimenopauzi. Tā sākas ar menstruālā cikla svārstībām un beidzas ar pilnībā izzudušām menstruācijām. Savukārt amenoreja 12 mēnešus vai ilgāk 40–50 gadus vecām sievietēm liecina par menopauzi. 

Vazomotorie simptomi:

Karstuma viļņi un svīšana – visbiežākais simptoms menopauzālās pārejas laikā, kas rodas 85 % sieviešu postmenopauzes laikā un līdz 55 % perimenopauzes laikā. 

Miega traucējumi – te ir jāizslēdz tādas diagnozes kā depresija un trauksme, lai varētu to saukt par izolētu perimenopauzes simptomu.

Psihiskie un kognitīvie traucējumi:

Depresija – pētījumi liecina, ka depresijas sākšanās risks sievietēm menopauzālās pārejas laikā ir paaugstināts salīdzinājumā ar premenopauzes laiku.

Kognitīvas izmaiņas – atmiņas pasliktināšanās un grūtības koncentrēties.

Seksuāla disfunkcija –  maksts sausums (atrofisks vaginīts), kas izpaužas kā nieze un diskomforts.

Seksuālas aktivitātes samazināšanās – sāpīgs dzimumakts, seksuālas tieksmes (jeb libido) mazināšanās. 

Somatiski simptomi – locītavu sāpes un ķermeņa konstitūcijas izmaiņas. Citiem vārdiem izsakoties,  pieaug tauku masa un samazinās liesā masa.

Osteoporoze jeb samazināta kaulu masa, kuru dēļ samazinās kaulu stiprums un pieaug lūzumu risks.

Kardiovaskulārās saslimšanas – pieaug kardiovaskulāro saslimšanu risks.

Urogenitālā atrofija – visbiežāk liek sūdzēties par urīna nesaturēšanu un biežākām urīnceļu infekcijām.

Ko darīt, ja simptomi kļūst traucējoši?

Stāsta ginekoloģe Katrīna Puriņa-Liberte:

“Rekomendēju regulāri apmeklēt ginekologu jau pie pirmās simptomātikas, jo tie nav simptomi, kas sākas dienas laikā, tas ir pakāpenisks notikumu kopums. Tieši tāpēc ciešais kontakts ar ginekologu ir pamatu pamats, lai sieviete profilaktiski gatavotos šim jaunajam posmam. Katrai sievietei pēc 35 gadiem ir arvien rūpīgāk jāpieskata sava veselība un jādodas uz veselības pārbaudēm, jo tieši tad ārsti var “noķert aiz astes” pirmo simptomātiku. Pēc savas pieredzes varu godīgi pateikt, ka ir bijušas sievietes, kas atbrauc uz uzņemšanas nodaļu ar spēcīgu asiņošanu no dzimumceļiem, kas ir ieilgušu menstruāciju dēļ. Kad vaicāju, cik sen ir šāda menstruālā asiņošana, atbilde ir: pusgadu. Tālāk jautāju: “Vai jūs griezāties pie sava ginekologa, lai mazinātu asiņošanu?” Sieviete atbild, ka neesot bijusi pie ginekologa 3,5 gadus, taču tā nedrīkst būt. Profilakse ir svarīga. Esmu sapratusi, ka manām pacientēm ir dažādas sūdzības, taču pat tad, ja ir populārākie klīniskie simptomi, tie ne vienmēr nāk kā no grāmatas. Tāpat esmu pamanījusi, ka šobrīd sievietes jau sāk pamanīt simptomus, sāk interesēties par perimenopauzi, menopauzi, jo, ja simptomu klasika bija karstuma viļņi un pārmērīga menstruālā asiņošana, ar ko vērsās pie ginekologa, tad tagad esmu priecīga, ka, sievietēm izglītojoties, pie manis sāk nākt jau arī sievietes ar miega traucējumiem, kā arī garastāvokļa traucējumiem.

Visu interviju lasi janvāra Jauns OK numurā!

Vēl janvāra žurnālā lasi interviju ar televīzijas un radio dīvu Sandu Dejus.  Intervijā viņa stāsta par izdegšanu, mieru un lielajiem dzīves mērķiem. Šomēnes žurnālā arī raksts par atlaišanas mākslu - kā atvadīties no pārslogota kalendāra, pārlieku lielām apkārtējo gaidām un attiecībām, kas vairāk atgādina slogu kā atbalstu. Veselības rubrikā - perimenopauze. Tā šobrīd ir kļuvusi par karsto atslēgvārdu sabiedrībā - par to iznāk vairākas jaunas grāmatas, un tēma, kas vēl pavisam nesen dzīvoja galvenokārt ginekologu kabinetos, beidzot ir iznākusi dienasgaismā. Žurnālā lasi ginekoloģes Katrīnas Puriņas-Libertes rakstu par to, kā atpazīt pirmās pazīmes un kā sev palīdzēt, lai jaunais posms nāk ar apzinātu sagatavošanos.  Un, protams, jauns gads prasa arī svaigu skatu uz stilu: modes prognoze 2026. gadam iepazīstinās ar galvenajām tendencēm, kas noteiks stila virzienu turpmākajos mēnešos.