Pedagoģe: steidzinot bērnu pieaugt, varam nonākt pie pretēja efekta
Nesen uzvirmojušās diskusijas par iespējamo skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma mudina aizdomāties, kā saprast, vai bērns ir gatavs skolai un kāpēc ir svarīgi mākslīgi nesteidzināt bērna attīstību, bet ļaut mācīties un rotaļāties, atbilstoši vecumam. Pirmsskolā bērni mācās rotaļājoties, drošā un savam vecumam atbilstošā vidē. Steidzinot bērnu pieaugt, varam nonākt pie pretēja efekta un radīt nepatiku pret mācībām kopumā.
Šobrīd Latvijā bērni piecu un sešu gadu vecumā apgūst obligāto pirmsskolas izglītības programmu, lielākā daļa sāk skolas gaitas no septiņu gadu vecuma, bet ir arī izņēmumi – bērni, kuri dodas uz skolu sešu vai astoņu gadu vecumā.
Kā norāda Pikler pedagoģe, fizioterapeite un pirmsskolas vadītāja Klaudija Hēla, šis arī ir piemērotākais risinājums, jo bērni ir ļoti dažādi. Atšķirīga attīstība un gatavība skolai var būt pat vienā gadā dzimušiem bērniem. Piemēram, ja septiņi gadi aprit oktobrī, tad bērns var būt gatavs doties uz skolu jau septembrī, kad teorētiski vēl ir tikai seši gadi. Savukārt, ja septiņi gadi aprit februārī vai martā, skolas sākšana no sešiem gadiem var būt ļoti pāragra. Kopumā raugoties, jāsaprot, ka svarīgākais nav cipars, bet emocionālā un garīgā gatavība un sociālās prasmes.
Nesteigties mācīt divgadniekam angļu valodu
"Mēs steidzinām bērnus pieaugt, bet aizmirstam, ka attīstības procesam jābūt dabiskam. Nereti, pamanot, ka bērnam ir interese par mācībām, lasīšanu vai citām lietām, mēdzam aizrauties un pārspīlēt. Protams, ir bērni, kuri ļoti agrīnā vecumā var iemācīties dzejoļus, valodas u.tml., tomēr ir jāspēj nošķirt – vai bērns ir iemācījies un skaita tekstu no galvas, vai tomēr spēj mācīties ar jēgu un izpratni. Bērns var atdarināt, nesaprotot jēgu dzejolim vai cipariem. Manuprāt, nav nepieciešams steigties un mācīt divgadniekam angļu valodu, ja vien tā nav ģimenē ikdienā lietota valoda, ko bērns apgūst dabiski," norāda Hēla.
Risks radīt nepatiku pret skolu un mācībām
Diskusijā par skolas gaitu uzsākšanas vecumu daudz tika runāts par finansēm vai nodokļiem, bet pavisam maz par bērniem, uz kuriem attiektos šīs izmaiņas, un viņu attīstību. Dažādu prasmju un zināšanu pilnveide var notikt tikai dabiski. Piecu un sešu gadu vecumā bērni apgūst obligāto pirmsskolas programmu, gatavojas skolai, bet dara to caur spēlēm un rotaļām. "Ja sešgadniekus iesēdināsim skolas solā, kad viņi tam emocionāli, fiziski un garīgi nav gatavi, daudziem var veidoties nepatika pret skolu un mācībām un lielas grūtības uztvert apgūstamo vielu. Bērns var sākt justies nepiederīgs kolektīvam, jo jāiet uz papildu konsultācijām. Daži bērni var palikt agresīvāki, citi – noslēgties. Tas var radīt būtisku ietekmi uz bērna pašapziņu un pašvērtējumu, un var atstāt dziļas sekas turpmākā dzīvē. Svarīgi neatņemt bērniem spēlēšanās un radošuma laiku, kas ir ļoti būtisks attīstībai pirmsskolas vecumā," uzskata Hēla.
Spēlēšanās pirmsskolā ir būtiska daļa no mācību procesa, turklāt bērniem ir iespēja likt lietā fantāziju, izdomājot, ko un kā viņi vēlas spēlēt. Spēlējoties bērni ir aktīvi un iegūst veselīgu pašvērtējumu. Viņi eksperimentē, kļūdās, var izdomāt jaunu risinājumu vai pamest šo darbu un paveikt to vēlāk vai pat nākamajās dienās. Piemēram, ja, būvējot torni, tas sagāžas, bērns labprāt pats izdomās risinājumu, ko darīt tālāk, kā būvēt nākamreiz, lai tas neatkārtotos. Šķietami vienkāršā spēle patiesībā ir iespēja trenēt prātu, mācīties fiziku, radošumu un stiprināt noturību.
Attīstīt veselīgu pašapziņu un pārliecību par sevi
Kā norāda pedagoģe, mācīšanās caur spēlēm palīdz attīstīt veselīgu pašapziņu un pārliecību par sevi. Savukārt, pārāk ātri dodot bērnam ļoti sarežģītus uzdevumus, kas nav atbilstoši vecuma posmam, varam sagraut pašapziņu, ja vairākkārt neizdodas tikt galā ar uzdevumu. Ir jābūt balansam starp jaunu lietu un prasmju apgūšanu un jau zināmām, ierastām darbībām, kas bērnam labi padodas. Attīstībai un mācību procesam jānotiek pakāpeniski un secīgi – nevajag divgadniekam dot darboties ar šķērēm, ja tajā vecumā motorika vēl nav gatava šādām aktivitātēm. Bērnam neizdosies izmantot šķēres un vēlāk viņš nemaz negribēs tās ņemt rokā.
"Pirmsskola ir sākums visam mācību procesam, kas turpināsies skolā, augstskolā un vēlāk. Un šajā posmā ir noteikti veidi, kā mācīties – pārdomāta un vecumam atbilstoša sistēma, ko nevajag lauzt. Nevajag ienest skolu pirmsskolā, mākslīgi akselerējot bērnu attīstību.
Bērnība ir neatkārtojams dzīves posms, kurā rotaļas, iztēle un prieks par atklājumiem ir tikpat nozīmīgi kā pirmās zināšanas. Ļaujot bērniem augt dabiskā tempā, nevis steidzinot kļūt pieaugušiem, mēs palīdzam viņiem saglabāt prieku par mācīšanos, attīstīt pašapziņu un veidot pamatu turpmākām zināšanām un prasmēm. Tāpēc svarīgākais uzdevums vecākiem un pedagogiem ir nevis steigties, bet radīt drošu, bērna vecumam piemērotu vidi, kurā mācīšanās notiek dabiski – caur rotaļām, pieredzi un atklājumiem, kurā bērns jūtas drošs un novērtēts, kurā uzticas viņam, viņa spējām un vēlmei attīstīties. Tas nav viegls uzdevums un spēles nav tikai izklaide, tas ir grūts, un vienlaicīgi arī aizraujošs un interesants mācību process."
