Vīrieša dzīvību izglābj divas viņa mīļotās, kuras par sāncenses pastāvēšanu uzzina tikai slimnīcā
Kāda veģetatīvā stāvoklī esoša Lielbritānijas vīrieša dzīvību izglābušas viņa divas mīļotās, kuras viena par otras pastāvēšanu uzzinājušas tikai pēc vīrieša nokļūšanas slimnīcā un kopīgiem spēkiem neļāvušas ārstiem viņu atslēgt no dzīvības uzturēšanas iekārtām.
60 gadus vecajam vīrietim 2024. gada oktobrī notika plaša asiņošana smadzenēs un viņš zaudēja samaņu, nokļūstot faktiski veģetatīvā stāvoklī, vēsta “Independent”. Kaut gan 2025. gada martā viņš sāka elpot patstāvīgi, zāles, uzturu un šķidrumu viņš turpināja saņemt caur zondi. Ārsti apgalvoja, ka bez šādas apgādes viņš nomirtu vienas līdz triju nedēļu laikā, tādēļ šā gada augustā Hilingdonas slimnīca Londonā vērsās tiesā, lai šādā bezcerīgā situācijā pacientu atslēgtu no dzīvības uzturēšanas iekārtām.
Tomēr pret vīrieša nolemšanu nāvei kategoriski iebilda divas sievietes, kuras viņu regulāri apmeklēja slimnīcā, un tikai tur uzzināja viena par otras pastāvēšanu. Izrādās, ka cietušais bija attiecībās ar abām sievietēm jau vairāk nekā 20 gadus, turklāt viena sieviete kādreiz bija viņa līgava. Sievietes paziņoja tiesnesei, ka viņu kopīgais mīļotais ticēja garīgās atveseļošanās spēkam un nekādā gadījumā nebūtu vēlējies atslēgšanu no dzīvības uzturēšanas iekārtām.
Tiesas dokumentos viena sieviete, norādīta ar iniciāļiem Dž.G., pacientu, ar kuru attiecībās bija 20 gadus, aprakstīja kā cilvēku, ar kuru var “vienkārši sadzīvot, asprātīgu, apņēmīgu un unikālu personību”. Viņa paziņoja, ka ir pilnīgi pārliecināta, ka vīrietis nav dzīvei atmetis ar roku un “pilnīgi noteikti gribētu dzīvot tālāk ar jebkādām stāvokļa uzlabošanās iespējamām, lai cik mazas tās būtu, līdz nomirtu dabiskā nāvē neuzspiestā veidā”.
Savukārt otra sieviete, kas norādīta ar iniciāļiem M.B., kas attiecībās ar pacientu bija 24 gadus, no kuriem septiņus bija saderināta, bet četrus gadus dzīvoja ar viņu kopā, aprakstīja novērotos uzlabojumus vīrieša stāvoklī un pauda pārliecību, ka viņš pamazām atkopjas, tā kā bija spējīgs paspiest viņas roku un pacelt savu plaukstu. M.B. norādīja, ka vīrietis atver acis, kad sieviete ierašanās brīdī viņu noskūpsta, un spēj viņai sekot ar acīm.
Abas sievietes katru dienu daudzas stundas pavada pie vīrieša gultas, nodrošinot viņam emocionālu un fizisku aprūpi.
Tiesnese Lūsija Morgana Teisa piekrita sieviešu argumentam, ka pacients, ja viņš būtu pie pilnas apziņas, nebūtu piekritis viņa dzīves mākslīgai izbeigšanai. Noraidot pacienta atslēgšanas iesniegumu, tiesnese norādīja, ka “lai arī tiek atzīts, ka jebkura [pacienta] apziņas izpausme, ja tāda vispār pastāv, ir ārkārtīgi ierobežota, un iespējams niecīgs vai nekāds turpmāks uzlabojums un vispārīgais stāvoklis var pasliktināties, nebūt nav skaidrs, ka savā pašreizējā situācijā [pacients] savu turpmāko eksistenci uzskatītu par nastu.”. Tiesneses lēmums balstījās uz vīrieša dziļo ticību garīgām praksēm un alternatīvajai medicīnai, ko neatkarīgi apstiprināja abas partneres.
