Neveselīgā ticība brīnumam - sabiedrības pieprasījums uztur nelegālo zāļu tirgu

Tā ir daļa no globālās ēnu ekonomikas, un starptautiskā līmenī nelegālais zāļu tirgus tiek uzskatīts par vienu no ienesīgākajiem segmentiem līdzās narkotiku, ieroču un cilvēku tirdzniecībai.

No “Telegram” slēptuvēm līdz reanimācijai

Pēdējā laikā sabiedrības uzmanības centrā nonākuši tieši tievēšanas preparāti, piemēram, “Ozempic” (semaglutīds). Kā norāda AS “Olpha” vecākā zāļu formulēšanas un procesu attīstības zinātniece Vita Freiberga, kura veikusi padziļinātu nelegālā zāļu tirgus izpēti saziņas vietnē “Telegram”, šī platforma kļuvusi par populāru vietu, kur pāris stundu laikā ikviens, tostarp nepilngadīgie, var iegādāties vai pārdot dažādas vielas.

Bīstamība slēpjas faktā, ka pircējs nekad nezina, ko patiesībā saņem. Nesen atklātie “Ozempic” viltojumi ASV un Eiropā iepakojumos semaglutīda vietā saturēja insulīnu. Sekas šādai “loterijai” bija pacientu ar smagu hipoglikēmiju lavīnveida hospitalizācija. Arī Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta vadītājs Rihards Burmistris uzsver, ka “Ozempic” gadījums spilgti parāda pašreizējo tendenci – cilvēki neapzinās riskus un uztver zāles kā modes lietu.

Diemžēl šī vieglprātība tiek izmantota, un “Telegram” vidē ir izveidojusies sava “ekosistēma”. Pārdevējs un pircējs fiziski nekad nesatiekas – prece tiek atstāta tā saucamajās slēptuvēs vai nosūtīta caur pakomātiem, kas ļauj tirgotājiem saglabāt anonimitāti. Satraucošākais ir tas, ka šajā ķēdē kā kurjeri un “slēpņu licēji” bieži tiek savervēti jaunieši, kuriem tiek solīta viegla peļņa, bet viņi neapzinās, ka tiek iesaistīti smagā noziedzībā.

Nāvējošā “ķīmija” sporta zālēs

Nelegālais tirgus neaprobežojas tikai ar tievēšanu. Vita Freiberga savā pētījumā atklājusi īpaši bīstamu tendenci sporta zāļu apmeklētāju vidū. Agrāk dopings bija profesionāļu problēma, bet tagad bīstamas vielas tiek piedāvātas arvien jaunākiem cilvēkiem vienkārši formas uzlabošanai.

Pašpasludinātie treneri un tirgotāji iesaka šokējošas kombinācijas, piemēram, muskuļu masas audzēšanai tiek lietots insulīns – zāles, kas nepareizās devās veselam cilvēkam var izraisīt komu vai nāvi. Savukārt svara nomešanai tiek kombinēts diabēta medikaments metformīns ar citām spēcīgām zālēm. Šīs vielas tiek maldinoši sauktas par vitamīniem vai uztura bagātinātājiem, taču patiesībā tās neatgriezeniski grauj jaunu cilvēku hormonālo sistēmu.

Mīts par “tām pašām zālēm, tikai lētāk”

Viens no izplatītākajiem attaisnojumiem, ko pircēji izmanto, iegādājoties zāles ārpus aptiekām, ir pārliecība, ka tās ir tās pašas rūpnīcas zāles, tikai iegūtas pa citiem ceļiem. Tomēr statistika ir nepielūdzama. Balstoties uz starptautiskiem novērojumiem, aptuveni 30–50 % nelegālā tirgus veido pilnīgi viltoti medikamenti.

Pat ja medikaments ir oriģināls, bet iegūts nelegālā ceļā – nozagts vai nopludināts no legālās ķēdes –, risks saglabājas augsts. AS “Olpha” vecākā zāļu formulēšanas un procesu attīstības zinātniece Vita Freiberga skaidro, ka zāļu stabilitāte ir kritisks faktors. Piemēram, olbaltumvielu preparāti, kāds ir “Ozempic”, obligāti jāglabā ledusskapī.

“Ja zāles ir mētājušās kādam somā trīs dienas 30 grādu karstumā mašīnā un pēc tam tiek pārdotas tālāk, mēs nezinām, kas tur iekšā noticis ar to molekulu – vai tā vispār darbojas, vai tā nav kļuvusi toksiska,” brīdina Vita Freiberga. Nelegālajā tirgū neviens nekontrolē uzglabāšanas temperatūru vai transportēšanas apstākļus.
Laboratorija pret garāžu

Vita Freiberga sniedz ieskatu zāļu ražošanas “virtuvē”, atklājot būtiskas atšķirības starp sertificētu ražotni un nelegālu laboratoriju. Legālā farmācijā katra izejviela tiek pārbaudīta līdz molekulai, visi procesi notiek sterilos apstākļos ar gaisa filtrāciju un mitruma kontroli. Turpretī nelegālie ražotāji, kuri bieži darbojas antisanitāros apstākļos, izejvielas iepērk no apšaubāmiem piegādātājiem bez tīrības garantijas.

Melnajā tirgū prece var saturēt toksiskus piemaisījumus, smagos metālus vai pat celtniecības materiālu daļiņas. Vizuāli atšķirt viltojumu no oriģināla kļūst arvien grūtāk, jo viltotāji iemācījušies perfekti nokopēt iepakojumu. Taču būtiskākā atšķirība slēpjas neredzamajā – šķīšanas ātrumā. Legāla tablete izšķīst precīzi noteiktā laikā, savukārt viltojums var neizšķīst vispār vai, tieši otrādi, izšķīst momentāni, radot organismam bīstamu triecienu jeb pārdozēšanas efektu.

Sistēma, kas sargā, un legālā alternatīva

Lai pasargātu pacientus, Eiropā un Latvijā darbojas stingra zāļu verifikācijas sistēma. Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane skaidro: “Sistēma ir uzbūvēta tā, ka katrs ražotājs aprīko katru iepakojumu ar unikālu kodu. Tiklīdz sistēmā vēl kāds mēģina noskenēt šo pašu kodu, izlec trauksmes paziņojums.”

Bieži vien cilvēki izvēlas nelegālo tirgu izmisuma dēļ, uzskatot, ka konkrētās zāles Latvijā nav pieejamas. Tomēr gan Rihards Burmistris, gan arī Inese Erdmane atgādina, ka pastāv pilnīgi legāls un drošs risinājums. Ja medikaments nav iekļauts Latvijas zāļu reģistrā, bet ir nepieciešams pacienta ārstēšanai, ārsts ir tiesīgs izrakstīt recepti nereģistrētām zālēm. “Aptieka sazinās ar lieltirgotavu, lieltirgotava atved, viss ir pārbaudīts, viss ir droši,” norāda Rihards Burmistris. Jā, šis process var būt dārgāks un laikietilpīgāks nekā klikšķis “Telegram” grupā, taču tas garantē, ka pacients saņem ārstniecības līdzekli, nevis nezināmas izcelsmes vielu. Inese Erdmane papildina – zāles var oficiāli ievest no jebkuras valsts, ja vien ir recepte un ārsta pamatojums, tādēļ risks meklēt zāles pagrīdē ir pilnīgi nepamatots.

Sociālā atbildība un sekas

Sekas vieglprātīgai attieksmei ir daudz plašākas par individuālām veselības problēmām – tās skar visu sabiedrību. Ārsti regulāri saskaras ar pacientiem, kuri pēc nelegāli iegādātu preparātu lietošanas nonāk slimnīcā ar akūtu pankreatītu, nieru mazspēju vai smagu dehidratāciju. Taču veselība nav vienīgā valūta, ar kuru maksā pircējs.
Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica vērš uzmanību uz to, ka nelegālais zāļu tirgus ir cieši saistīts ar organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu. Pērkot brīnumlīdzekli kādā “Telegram” tērzētavā, pircējs neapzināti finansē starptautiskus noziedzīgus grupējumus. Turklāt šī vide ir kriminogēna pati par sevi – tajā tiek iesaistīti jaunieši no sociāli nelabvēlīgas vides, kurus vervē ne tikai zāļu izplatīšanai, bet arī finanšu mahinācijām un naudas mūļu darbībām, neatgriezeniski sabojājot viņu nākotni ar kriminālsodu.

Kāpēc cilvēki joprojām izvēlas šo bīstamo ceļu? Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane atzīst, ka problēma ir uzticības krīzē un informatīvajā vakuumā. Sabiedrība ir mainījusies, un ļoti daudzi diemžēl neuzticas klasiskiem medijiem vai ārstiem, bet uzticas influenceriem. Saprotams, ja informatīvajā telpā ir tukšums no speciālistu puses, to aizpilda dezinformācija un veiksmes stāsti sociālajos tīklos. Erdmane piekrīt viedoklim, ka valsts institūcijām ir jābūt proaktīvākām komunikācijā, skaidrojot riskus, jo zāļu ražotājiem likums liedz reklamēt recepšu medikamentus, atstājot šo laukumu brīvu spekulācijām.

Galu galā izvēle ir katra paša rokās, taču ir jābūt informētam. Veselības inspekcijas pārstāvis Rihards Burmistris rezumē: “Zāles nav prece, ko pērk tāpat kā kurpes vai telefonu. Zāles ir ķīmiska viela, kas iedarbojas uz organismu. Tiklīdz jūs izejat ārpus legālā loka, jūs spēlējat krievu ruleti ar savu veselību.” Nelegālais tirgus piedāvā ātru un anonīmu risinājumu, bet cena par to var izrādīties nesamērīgi augsta.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Neveselīgā ticība brīnumam - sabiedrības pieprasījums uztur nelegālo zāļu tirgu" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.