Tieši tik daudz soļu dienā jānoiet, lai novērstu demenci
Par ikdienas pastaigu labvēlīgo ietekmi runā jau daudzus gadus, taču jauns pētījums atklāj vienu īpaši spēcīgu efektu. Zinātnieki noskaidrojuši, ka tikai 5000 soļu dienā palīdz palēnināt kognitīvo spēju pasliktināšanos, kas saistīta ar Alcheimera slimību - tas ir pārsteidzoši neliels ieguldījums potenciāli milzīgai labumam.
Vidējam pieaugušajam 5000 soļu dienā nozīmē aptuveni 3,2 līdz 4 kilometrus, ko mērenā tempā var noiet aptuveni 35 minūtēs. Tas ir pieejams slodzes apjoms lielākajai daļai cilvēku, turklāt lielu daļu nepieciešamās aktivitātes var uzkrāt vienkārši, saglabājoties kustīgam mājās un ārpusē.
14 gadus ilgs pētījums atklāja svarīgu saistību
Pētījums, kas publicēts žurnālā "Nature Medicine", ilga 14 gadus un tajā piedalījās gandrīz 300 kognitīvi veseli pieaugušie vecumā no 50 līdz 90 gadiem. Viņu fizisko aktivitāti mērīja ar soļu skaitītājiem, un ilgstoši regulāri veica smadzeņu izmeklējumus (PET skenēšanu), sekojot amiloīda un tau-proteīna līmenim, kā arī katru gadu veica kognitīvos testus.
Rezultāti parādīja, ka augstāka fiziskā aktivitāte bija saistīta ar lēnāku kognitīvo spēju samazināšanos. Savukārt tas korelēja ar tau-proteīna toksiskā uzkrāšanās palēnināšanos smadzenēs - īpaši cilvēkiem, kuriem jau parādījās pirmie Alcheimera slimības simptomi. Tau-proteīna uzkrāšanās tiek uzskatīta par galveno slimības progresēšanas marķieri. Tātad šī procesa palēnināšana nozīmē atmiņas un domāšanas spēju pasliktināšanās bremzēšanu.
Cik soļu patiesībā nepieciešams?
Interesanti, ka pastaiga visefektīvāk palēnināja tau-proteīna uzkrāšanos un kognitīvo spēju samazināšanos tieši diapazonā 5000 līdz 7500 soļu dienā. Lai gan lielāks soļu skaits ir noderīgs citiem veselības aspektiem, papildu soļi pāri šim diapazonam jau nesniedza ievērojamu papildu aizsardzību tieši pret Alcheimera slimību.
Tajā pašā laikā svarīgi atzīmēt, ka pat cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu 3000 līdz 5000 soļu dienā bija saistīti ar ievērojami mazāku tau-proteīna uzkrāšanos, salīdzinot ar tiem, kas kustējās vēl mazāk.
Kāpēc pastaiga aizsargā smadzenes?
Uzskata, ka fiziskā aktivitāte palīdz smadzenēm saglabāt izturību, uzlabojot tai piegādi ar nepieciešamajām vielām un attīrīšanos. Zinātnieki atklājuši saistību starp kustību un labāku smadzeņu asinsapgādi. Tā kā tieši slikta asinsrite bieži ir viena no agrīnām problēmām Alcheimera slimības attīstībā, fiziskā aktivitāte var tieši mazināt šo faktoru.
Līdzīgi kustība uzlabo sirds un plaušu darbību. Ir pierādīts, ka labāka fiziskā forma savukārt palīdz mazināt kaitīgo beta-amiloīda proteīna ietekmi uz domāšanas spēju. Turklāt kustība spēj mainīt smadzeņu ķīmisko vidi, samazinot iekaisumu un padarot smadzenes mazāk uzņēmīgas pret slimībām. Tas ir lielisks profilakses veids, kas neprasa zāles vai operācijas un ko viegli var iekļaut ikdienas rutīnā. Turklāt tas neko nemaksā.
Papildus tam pēdējos gados ir noskaidrots, ka pastaiga samazina artrīta izraisītas sāpes ceļos, pastaigas dabā samazina stresa līmeni, un pat 4000 soļu dienā var ievērojami samazināt priekšlaicīgas nāves risku. Tāpēc ir vērts izmantot soļu skaitītāju un doties pastaigā.
