Šo kļūdu pieļauj gandrīz visi, kuri apdeg saulē
Vasaras saule var būt mānīgi bīstama – apdegt iespējams pat mākoņainā dienā un dažu minūšu laikā. Dermatologs skaidro, kā pasargāt ādu un ko darīt, ja tomēr esi apdedzis.
Konsultē Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas dermatologs Aleksejs Zavorins.
Saules apdegumu var iegūt ātri un vienkārši, turklāt tas notiek nemanot. Pirmkārt, svarīgi darīt visu, lai āda saulē neapdegtu, otrkārt, apdeguma gadījumā jāzina, kā rīkoties.
Ultravioletā starojuma matemātika
Augstāks risks saulē apdegt ir cilvēkiem ar gaišu ādas fototipu, un lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir tieši šāda āda. Ultravioletais (UV) starojums var radīt ādas apdegumu arī tad, ja diena ir apmākusies, jo tas šķērso mākoņus.
Īpaši bīstams šis starojums ir dienās, kad UV indekss pārsniedz 2; tam vari sekot līdzi sava viedtālruņa laika ziņu lietotnē.
Tomēr UV matemātika ir diezgan vienkārša, un šajos aprēķinos Latvijā jāņem vērā gan kalendārs, gan diennakts laiks. Pie mums visbīstamāk atrasties saulē no aprīļa līdz septembra beigām; jo tuvāk jūlijam, jo bīstamāk. Visaktīvākā saule ir dienas vidū, tomēr vasarā tā var būt intensīva arī desmitos no rīta un piecos vakarā. Ja cilvēks ar gaiši pelēkām vai zilām acīm, blondiem vai rudiem matiem pusvienpadsmitos no rīta guļ saulē, viņš var apdegt arī dažu minūšu laikā.
Līdz zemei no saules nonāk UVA un UVB stari. Bīstamāki ir UVB stari, jo tie rada ādas apdegumu un mutācijas, kas var veicināt ādas vēža attīstību. Tomēr arī UVA stari piedalās šajā procesā, kā arī sekmē pāragru ādas novecošanos.
Pētījumi pierāda, ka UV starojums vieglāk iekļūst ādā, ja tā ir slapja. Atrodoties uz ūdens, piemēram, sērfojot vai laivā, UV staru ietekme ir pastiprināta, jo nāk ne tikai no saules, bet arī atstarojas no ūdens. Tāpat UV starojums ir intensīvāks kalnos – apdegt var kalnu pārgājienā vai pat slēpojot.
Apsārtums nav nevainīgs
Izšķir trīs ādas apdeguma pakāpes. Pirmā pakāpe ir ādas apsārtums un sāpes, bet pie otrās pakāpes veidojas arī pūšļi, kas pildīti ar šķidrumu. Ja apdegumu nepareizi kopj, var attīstīties infekcija, kuras rezultātā pūšļi pildās ar strutām. Pēc tam pūšļu vietā mēdz veidoties rētas un pigmentācija. Trešās pakāpes saules apdegumi ir reti – šajā gadījumā āda tiek bojāta visā tās biezumā, skarot arī dziļākus audus. Šāda veida apdegumi rodas no atklātas liesmas vai cita veida termālas iedarbības.
Cilvēks parasti uzreiz nepamana, ka ir apdedzis saulē, jo pirmās apdeguma pazīmes parādās tikai pēc divām stundām, bet pilnībā izpaužas pēc diennakts.
Pirmā pazīme ir apsārtums, kas nozīmē ādas iekaisumu un to, ka organisms cīnās ar UV staru radīto bojājumu.
Cilvēki par ādas apdegumu aizmirst, tiklīdz tas sadzijis, bet āda to atceras. Ja apsārtums ir redzams vēl diennakti pēc uzturēšanās saulē, tas liecina, ka ādā jau radušās mutācijas, ko speciāli šūnu atjaunošanās mehānismi mēģina izlabot. Pētījumi rāda – jo intensīvāks apsārtums, jo vairāk mutāciju ādas šūnās veidojas. Ja šūna tās nesalabo, nākotnē apdeguma vietā var attīstīties audzējs – melanoma vai bazālo šūnu karcinoma. Tāpat pētījumi liecina, ka risks saslimt ar melanomu ir divas reizes lielāks, ja cilvēks ne tikai uzturas intensīvā saulē, bet ir vairākkārt apdedzinājis ādu, īpaši bērnībā, kad tā ir mazāk aizsargāta, jo UV starojums nomāc imūnās sistēmas spēju pretoties audzēja attīstībai un šūnām labot mutācijas.
Jāpiebilst, ka melanoma ir viens no agresīvākajiem ādas vēžiem, kas var radīt metastāzes faktiski jebkurā orgānu sistēmā. Melanomu biežāk diagnosticē gados vecākiem cilvēkiem, tomēr tas ir viens no biežākajiem vēža veidiem arī jaunu cilvēku – līdz 30 gadu vecumam – vidū.
Rīkojies nekavējoties!
Labākais, ko vari darīt savā labā, – rūpēties, lai āda neapdegtu. Šim nolūkam lieto saules aizsargkrēmu, uz kura iepakojuma rakstīts SPF 50+ (tas pasargās no UVB stariem) un ar aplīti apvilkti trīs burti UVA, kas nozīmē, ka šis krēms aizsargās arī no UVA stariem. Atrodoties ārā, aizsargkrēmu atjauno reizi divās stundās pietiekami biezā kārtā. Lai noklātu divu plaukstu izmēra laukumu, nepieciešama tik gara krēma desiņa kā pirksta gals. Lai noklātu visu ķermeni, vajadzīgi vismaz 40 ml krēma, kas atbilst šota glāzes tilpumam. Saules aizsargkrēms jāatjauno pēc peldes pat tad, ja uz iepakojuma teikts, ka tas ir ūdensizturīgs, jo, noslaukoties ar dvieli, krēma efektivitāte var samazināties. Tomēr ieteicams izvēlēties ūdensizturīgu krēmu, jo tas pasargā ādu brīdī, kad ej peldēties, un mazina UV staru ietekmi svīstot.
No dermatologa skatpunkta sauļošanās nav veselīga pat tad, ja uzklāts aizsargkrēms ar visaugstāko SPF. To var salīdzināt ar gāzmasku, kas pasargā no kaitīgās ietekmes, bet tik un tā nav ieteicams iet gāzes kamerā, ja var to nedarīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka apdegumu pamanām par vēlu, kad vairs nevajadzētu būt atklātā saulē.
Tiklīdz ir skaidrs, ka esi apdedzis, ej ēnā vai telpās. Ja āda ir apsārtusi vai parādījušies pūšļi, atvēsini to zem vēsa tekoša ūdens vai ar vēsām kompresēm. Vecmāmiņu metode – uz apdeguma uzklāt skābo krējumu – nav laba izvēle, jo krējums ātri uzsilst un ir trekns, kas liedz siltumam turpināt izdalīties un, tieši pretēji, rada siltumnīcas efektu. Saudzējot ādu, uz tās uzklāj gelu vai šķidras konsistences produktu. Treknus krēmus vai eļļu noliec malā līdz brīdim, kad apdegums būs izārstēts.
Ja izveidojušies pūšļi, vērsies pie ārsta, kurš sterilos apstākļos izlaidīs pūšļa saturu, nenoplēšot ādu, kas rada dabīgu aizsargkārtiņu. Ja brūce nav sastrutojusi, medikamentus lietot nav nepieciešams, bet var izmantot ādas atjaunošanu veicinošu gelu.
