Vai man ir jāievēro šī diēta? Kā kritiski izvērtēt informāciju, ko redzi internetā
Mēs visi, visticamāk, esam redzējuši saturu par to, kā uzlabot savu dzīvesveidu un labsajūtu. Bet kam ticēt un ko ņemt vērā? Psiholoģe Džūlija Suro žurnālam "Teen Vogue" skaidro, kā kritiski izvērtēt šāda veida saturu.
Džūlija iesaka pievērst uzmanību ziņas virsrakstam. Vārdi kā “vajag”, “vienmēr”, “nekad”, vai “toksisks” veicina melnbaltu domāšanu un var izraisīt trauksmes un bailes sajūtu. Piemēram, “15 produkti, ko nekad nevajadzētu ēst”. Ja kaut kas patiešām nav dzīvībai bīstams, tad ieteikumiem jābūt elastīgiem un jāņem vērā individuālās vajadzības.
Kad pārtika tiek iedalīta “labā” un “sliktā”, tas var radīt sajūtu, ka būt veselīgam ir kaut kas, ko tu vai nu vari sasniegt, vai izgāzties. Šāda domāšana var izkropļot ne tikai to, kā uztveram pārtiku, bet arī to, kā uztveram sevi, jo pašcieņa kļūst atkarīga no tā, cik stingri ievērojam noteikumus.
Mūsu smadzenes dabiski meklē informāciju, kas apstiprina jau esošos uzskatus, un sociālo tīklu algoritmi šo tendenci vēl vairāk pastiprina. Ja skaties saturu par diētām vai seko influenceriem, kas regulāri publicē, ko viņi ēd, algoritms sāks piedāvāt vēl vairāk līdzīga satura. Psiholoģe iesaka neaprobežoties ar vienveidīgu informāciju, bet būt atvērtam arī citam saturam, lai spētu to kritiski izvērtēt.
Džūlija saka: “Pasaule gandrīz vienmēr tev centīsies kaut ko pārdot, tāpēc jāspēj uzdot jautājumus, kas palīdz pieņemt pareizos lēmumus.” Pirms ievērot kādu jaunu uztura vai labsajūtas ieteikumu, apdomā:
– Kas ir informācijas avots? Vai padoms balstās zinātniskos pētījumos, vai tikai personīgos stāstos un tāpēc, ka tas šobrīd ir modē? Uzticamākie pierādījumi nāk no labi strukturētiem pētījumiem.
– Kam tas nāk par labu? Ja kāds stāsta par problēmu un tajā pašā brīdī piedāvā savu risinājumu, vērts uz brīdi apstāties.
Skaists “Instagram” profils vēl negarantē, ka padoms ir profesionāls vai objektīvs. Džūlija arī atgādina, ka sabiedrībā par veselības simbolu bieži tiek uzskatīta slaida sieviete, izslēdzot jebkādus citus veselīga izskata variantus.
Taču tas nenozīmē, ka visi vēstījumi, ko popularizē mediji, kas raksta par veselību, ir kaitīgi. Būt fiziski aktīvam, lietot sabalansētu uzturu un rūpēties par sevi ir vērtīgi — jautājums ir par līdzsvaru, kritisko domāšanu un to, vai mēs izvēles veicam apzināti, nevis algoritmu iespaidā. Ja jūsu veselības paradumi sāk šķist pārāk apgrūtinoši vai izraisa izolētības sajūtu, tie var būt veids, kā mēģināt tikt galā ar ko dziļāku. Tas ir labs brīdis, lai veltītu laiku sevis izprašanai.
Īsta labklājība ir kas vairāk nekā tikai tas, ko jūs ēdat — tā ir arī par attiecību veidošanu, radošumu, atpūtu un jēgas izjūtu. Jo vairāk jūs veltāt laiku šīm lietām, jo mazāk jūs ietekmēs trendi, un jo vieglāk kļūs dzīvot dzīvi, kas liek justies labi.
