Parādās jaunas cerības tiem, kuri pārcietuši sirdslēkmi

Piektajai daļai cilvēku, kuri pārcieš sirdslēkmi (sauktu arī par miokarda infarktu), nav ne jausmas, ka tas vispār ir noticis. Viņi turpina dzīvot savu ierasto dzīvi, kamēr sirds pati saviem spēkiem atjaunojas. Šis process var ilgt no pāris nedēļām līdz trim mēnešiem.

Tomēr šo parādību piedzīvo ne katrs. Viss atkarīgs no tā, cik lielu bojājumu sirdslēkme ir radījusi. No 805 000 amerikāņu, kuri katru gadu piedzīvo sirdslēkmi, lielākā daļa (604 000) pārcieš smagu lēkmi ar letālām vai paliekošām sekām. Taču vairāk nekā 200 000 gadījumu notiek tā sauktā klusā sirdslēkme, kas nodara tikai nelielus bojājumus un ļauj sirdij pašai sevi atjaunot.

Sirds var ciest arī no sirds mazspējas, kad tā nespēj pietiekami efektīvi apasiņot ķermeni. Šī problēma ir vēl izplatītāka un skar vairāk nekā 64 miljonus cilvēku visā pasaulē.

To cilvēku veselības stāvoklis, kuri klusībā pārcieš sirds bojājumus un tomēr atkopjas, īpaši izraisa ārstu interesi. Kādi apstākļi ļauj sirdij pašai sākt atjaunošanās procesu? Un kādēļ dažām sirdīm šī spēja spontāni “aktivizējas”?

Bez liekām darbībām – ļauj sirdij atjaunoties

Atbildes uz šiem jautājumiem varētu pavērt ceļu jaunām ārstēšanas metodēm un cerību tiem, kuru sirds vēl nav tik viegli atkopusies. Pagaidām zinātniekiem zināms viens – ja sirds ir stipri bojāta, tai jādod atpūta no tās sūknēšanas funkcijām.

Te palīgā nāk mākslīgā sirds ierīce jeb kreisā kambara palīgierīce. Tā ļauj sirdij “atslēgties” no darba un koncentrēties uz atjaunošanos, gluži tāpat, kā tas notika embrija attīstības laikā. Savukārt, ja bojājumi ir viegli, sirds spēj vienlaikus pukstēt un dziedēt.

Zviedrijas Karolinskas institūta pētnieki izmantoja oglekļa datēšanas tehnoloģiju, lai novērotu, kā sirds šūnas – pat pēc sirds mazspējas – spēj radīt jaunas un veselas šūnas. Lielāko daļu paraugu ieguva no pacientiem, kuriem bija implantēta mākslīgā sirds, taču zinātnieki uzskata, ka līdzīgs atjaunošanās process var notikt jebkuram sirds mazspēju vai sirdslēkmi piedzīvojušam cilvēkam.

“Sirds muskuļa šūnas patiesi spēj atjaunoties, un tas ir ļoti aizraujoši, jo apstiprina, ka cilvēka sirdī pastāv iekšējās reģenerācijas spēja,” saka kardiologs Hešams Sadeks no Arizonas Universitātes zinātņu centra, kurš sadarbojas ar Zviedrijas pētniekiem.

Šī ideja paver daudz jaunu iespēju. Piemēram, cilvēkam varētu noņemt palīgierīci, kad viņa paša sirds būs atveseļojusies. Taču vēl aizraujošāks ir jautājums – ja sirds spētu atjaunoties arī tad, kad tā pukst, varbūt mēs spētu novērst sirdslēkmes?

Kā saka Karolinskas institūta pētnieks Olafs Bergmans: “Varbūt ir kāds noslēpts mehānisms, kas var pamodināt sirds pašdziedināšanās spēju.” Lai gan palīgierīce ir veids, kā to mākslīgi stimulēt, pētnieki uzskata, ka nākotnē sirds atjaunošanās process varētu notikt arī dabiski – visiem cilvēkiem, arī tiem, kuri sirdslēkmi nav piedzīvojuši.

Tomēr zinātnieki joprojām ir neizpratnē: “Esošajos datos mēs nevaram atrast šā efekta izskaidrojumu, taču mēs turpināsim pētīt šo procesu šūnu un molekulārā līmenī,” piebilst Bergmans.

Sākuma impulss

Teksasas Universitātes Dienvidrietumu medicīnas centra pētnieki Dalasā jau desmit gadus pēta, kā aktivizēt sirds spēju sevi dziedēt. Jau 2021. gadā viņi pieteica patentu potenciālai zāļu formulai, kas spēj “iedarbināt” šo mehānismu. Viņu pētījums piesaistīja četru farmācijas uzņēmumu interesi, kuri izstrādā sirds atjaunošanas implantus, injekciju šķīdumus un audu plāksterus.

Viņu uzmanības lokā ir arī vīrusu un cilmes šūnu tehnoloģijas, kas stimulē sirdi atgriezties pie tai sen piemītošās spējas, ko tā pēdējo reizi izmantoja embrija stadijā.

Patiesībā tas nemaz nav tik pārsteidzoši – lielākā daļa muskuļu spēj atjaunoties pēc traumām, un arī sirds nav izņēmums, jo īpaši, kad tā vēl ir embrija stadijā. Taču, tiklīdz mēs piedzimstam un pirmo reizi ieelpojam, pēkšņā skābekļa pieplūde maina sirds funkciju – tā no augoša un atjaunojoša muskuļa kļūst par sūknējošu muskuli. Sāk dominēt īpašas sirds muskuļu šūnas – kardiomiocīti –, un sirds pārstāj sevi atjaunot.

Skābeklis izraisa divu olbaltumvielu – Meis1 un Hoxb13 – ražošanu, kas aptur šūnu dalīšanos pēc dzimšanas. Taču Teksasas pētnieki ir novērojuši, ka šūnas atkal sāk dalīties brīdī, kad gēni, kas atbild par olbaltumvielu veidošanos, tiek izņemti no sirds muskuļu šūnu paraugiem.

Vairāk lasi izdevumā “Ko ārsti tev nestāsta Nr. 4”