Covid ierobežojumi ir mainījuši pusaudžu smadzenes, secināts pētījumā
Covid-19 ierobežojumiem ir negaidītas finansiālas un kultūras sekas, bet tie arī ietekmējuši pusaudžu smadzeņu novecošanu. Saskaņā ar pētījumu, ko veica Vašingtona universitātes pētnieki Sietlā, daudzo ierobežojumu laikā pusaudžu smadzenes priekšlaikus novecojušas.
Novecošana nozīmē, ka smadzeņu garoza, smadzeņu audu ārējais slānis, strauji kļūst plānāks. Dabiski tas samazinās ar vecumu, taču parasti šis process nenotiek tik strauji.
Samazināšanās varēja rasties hroniska stresa un raižu dēļ, ko pusaudži izjuta ierobežojumu laikā, un tas palielina neiropsihiatrisku un uzvedības traucējumu risku kā trauksme un depresija.
Pētnieki novēroja 160 pusaudžu smadzenes, kuri pētījuma sākumā 2018. gadā bija deviņus līdz 17 gadu veci. Pētnieki varēja redzēt, kā 2021. gadā pusaudžu smadzenes bija mainījušās, salīdzinot vizuālās diagnostikas attēlus, ko viņi bija uzņēmuši trīs gadus iepriekš pirms Covid pandēmijas.
Lielākā daļa pusaudžu uzrādīja priekšlaicīgu samazinājumu, un ātrāk tas bija noticis meitenēm, kam to varēja novērot visās smadzeņu daļās. Puišiem samazinājumu varēja novērot tikai redzamajā garozā. Kopumā meitenēm smadzenes bija novecojušas par 4,2 gadiem, bet zēniem par 1,4 gadiem.
Iespējams, meitenes, lai viņu smadzenes attīstītos, ir vairāk atkarīgas no sociālās mijiedarbības un attiecībām, bet ierobežojumu laikā to nevarēja veiksmīgi īstenot, pētnieki saka.
