Ilgas stundas pie ekrāna - kāpēc sausās acs sindroms var kļūt bīstams
Visu laiku ir sajūta, ka acīs iebiruši smilšu graudi, – grauž, berž, asaro. Tā visbiežāk izpaužas sausās acs sindroms, kas mūsdienās ir viena no izplatītākajām acu problēmām un var nopietni kaitēt veselībai.
Ja cilvēks acis nemirkšķina pietiekami bieži, neveidojas pilnvērtīga asaru plēvīte vai ir izmainīts asaru ķīmiskais sastāvs, tāpēc var attīstīties sausās acs sindroms, kas izpaužas ar graušanas, sausuma, smilšu vai svešķermeņa sajūtu acīs. Sausās acs sindroma gadījumā var būt sūdzības par nogurušām, sāpīgām acīm, tās var būt iekaisušas, apsārtušas, niezēt. Bieži vien sausās acs sindroms rodas no pārlieku ilgas skatīšanās ekrānos, jo tad acis ir saspringtas, retāk tās mirkšķinām, kas savukārt acis padara sausākas. Arī spoža gaisma, aukstums un vējš sausina acis, jo veicina pastiprinātu asarošanu, tāpēc asaru sastāvs vairs nav pilnvērtīgs un tās nevar labi mitrināt aci.
Kas vēl samazina asaru daudzumu?
Sausās acs sindroms bieži ir saistīts ar vitamīnu deficītu un dažādām slimībām, piemēram, ar A vitamīna deficītu, cukura diabētu, vairogdziedzera problēmām, dermatītu jeb ādas problēmām. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar sejas ādu, biežāk veidojas hronisks acu plakstiņu iekaisums, kad plakstiņu malās esošie Meiboma dziedzeri pietiekami neizdala sekrētu, kas piedalās asaru plēves virspusējā jeb lipīdu slāņa veidošanā. Jāpiemin arī tādas autoimūnas sistēmiskas saslimšanas kā artrīts un sarkanā vilkēde.
Asaru sekrēciju samazina arī noteikti medikamenti, piemēram, dekongestanti jeb pilieni pret iesnām, hormoni (arī kontraceptīvie līdzekļi), pretklepus, pretsāpju, nomierinošie un sirds līdzekļi (asinsspiedienu pazeminošas zāles), antihistamīni (pretalerģijas līdzekļi) un diurētiķi (urīndzenoši līdzekļi). Īpaši jāpiemin acu pilieni, ko lieto lokāli glaukomas ārstēšanai, iekaisuma ārstēšanai, kā arī alkohols, antibiotikas un antidepresanti.
Dzīves gaitā asaru izstrāde pakāpeniski samazinās, turklāt, cilvēkam novecojot, mainās arī ideālais līdzsvars starp taukvielu, ūdens un gļotu daudzumu asaru sastāvā. Tas padara asaru plēvīti neveselīgu un noved pie sausajai acij raksturīgajiem simptomiem. Vecumā pēc 60 sausas acis ir bieža parādība. Ja tas summējas vēl ar kādām hroniskām kaitēm, zālēm, kas jālieto ikdienā, nepareiziem lasīšanas ieradumiem, acu sausums var kļūt par diezgan nopietnu problēmu.
Arī sievietēm pēc menopauzes organismā notiek hormonāla pārkārtošanās, un tas var ietekmēt asaru plēvītes funkciju. Sūdzības par sausām acīm mēdz parādīties arī grūtniecības laikā hormonu iespaidā.
Īpaša uzmanība sausās acs sindromam jāpievērš pēc kataraktas operācijas, ko visbiežāk veic cilvēkiem gados, kuriem hormonu iespaidā vai citu kaišu un zāļu lietošanas dēļ jau tāpat ir tieksme uz acu sausumu, un pēc operācijas tas var pastiprināties. Iemesls ir gan zāļu izmantošana operācijas laikā, gan spožā gaisma un tas, ka acis operācijas laikā netiek mirkšķinātas, bet tiek turētas plaši atvērtas.
Riska grupa ir arī kontaktlēcu nēsātāji. Viņiem sausās acs sindroms ir ilgtermiņa komplikācija, jo asaru plēvītei ir dubults darbs – jāmitrina gan acs virskārta, gan kontaktlēca. Turklāt kontaktlēcu izņemšanas laikā var rasties radzenes mikrotraumas. Tas viss var novest pie redzes pasliktināšanās un pat nopietniem acu bojājumiem.
Acis var sausināt arī slimo ēku sindroms. Šādi sauc simptomu kopumu, ko izraisa ilga uzturēšanās kondicionētās, nevēdinātās telpās, kur ir slikta gaisa kvalitāte. Tas bieži novērojams, ja telpu iekārtošanai izmantoti mākslīgi (sintētiski un ķīmiski) materiāli un ja gaiss caur kondicionēšanas sistēmu cirkulē pa noslēgtu apli. Parasti tas raksturīgs jaunām biroju ēkām un atjaunotām dzīvojamām mājām. Iekštelpu gaisam var būt pat 4–6 reizes augstāks piesārņojuma līmenis nekā āra gaisam. Šī sindroma simptomi galvenokārt izpaužas kā acu, deguna un rīkles, kā arī ādas kairinājums vai sausums, izmainīta smaržas un garšas sajūta, centrālās nervu sistēmas traucējumi un dažādas nespecifiskas, neparastas reakcijas.
Mirkšķināšana un mitrināšana
Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem, kā profilaktiski pasargāt acis, – uzlikt sev atgādinājumus redzamās vietās: “Pamirkšķini!” Mirkšķinot acs priekšējā virsma vienmērīgi pārklājas ar asarām, un veidojas asaru plēvīte – kompleksa šķidruma struktūra, kas aizsargā un mitrina radzenes un konjunktīvas atklātās daļas. Asaru plēvīte izlīdzina radzenes virsmu, lai tā būtu gluda, spīdīga, piedalās gaismas staru laušanā, uzlabo refrakciju.
Asaras vispār dara daudz laba – tās apgādā radzenes epitēliju ar skābekli, barības vielām un darbojas kā mīkstinoša vide starp acs virsmu un plakstiem (ja ir izteikts acs sausums, plakstiņiem var būt traucēta slīdamība, un var tikt bojāts acs epitēlijs). Asaras satur antivielas un trīs substances ar antibakteriālām īpašībām: lizozīmu, beta lizīnu un laktoferīnu. Asaru kustība no acs virsmas aizvada vielmaiņas beigu produktus un aizskalo nolobījušās vecās šūnas un svešķermeņus, apvijot tos ar mucīnu.
Acu mitrināšanai var izmantot arī pilienus – tā dēvētās mākslīgās asaras. Ideālajā variantā vajadzētu būt skaidrībai par to, kas tieši ir veicinājis sausās acs sindroma attīstību. Iemeslu var būt ļoti daudz, piemēram, asaras veidojas par maz, asarās pietrūkst mucīna (gļotu) vai lipīdu (tauku). Tad atbilstoši problēmai var arī piemeklēt mākslīgās asaras. Speciālisti parasti iesaka apmēram nedēļu papilināt mākslīgās asaras un pavērot, vai ir kļuvis labāk. Ja uzlabojuma nav, tomēr jāiet pie acu ārsta.
