Latvijas slimnīcām trūkst 41 miljons eiro, lai apkalpotu tikpat daudz pacientu kā pērn
Aizvadītajā gadā veselības nozare bija viena no valsts budžeta prioritātēm un arī slimnīcām piešķīra papildu naudu pacientu ārstēšanai. Taču tie bija tikai vienreizēji piešķīrumi, kuri nu ir beigušies. Nacionālais veselības dienests aprēķinājis – lai stacionāru gultās šajā gadā ārstētu tikpat daudz pacientu kā pērn, pietrūkst aptuveni 40 miljoni eiro, norāda Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Lai arī ir jau gandrīz marta vidus, ar slimnīcām vēl nav vienošanās par finansējumu visam šim gadam. “Mēs uzskatām, ka pacienti būs vairāk, ko arī apliecina pagājušais gads. Pagājušā gada sākumā visi domāja, ka būs mazāk pacientu, bet viņu nebija mazāk, un šogad ir tieši tas pats - pacienti būs, tās tendences diemžēl ir tādas, un arī mēs, vērojot ar janvāra mēnesi, ka mums ir vairāki pacienti šīgada janvārī nekā pagājušā gada janvārī,” raidījumam saka Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.
cVidzemes slimnīcai valsts naudas šogad piešķirts nedaudz mazāk nekā pērn. Taču, lai pacientiem palīdzētu kaut tādā apjomā kā iepriekš, te pietrūkst gandrīz miljons eiro, liecina slimnīcas aprēķini. Vidzemes slimnīcai un pārējiem stacionāriem paziņots par finansējumu tikai pirmajam ceturksnim.
Lielākā viedokļu atšķirība ir par to, kas ir prioritārie pasākumi
Stacionāru pakalpojumiem kopumā naudas šogad iedalīts mazāk nekā 2024. gadā (pēc fakta). Un vienošanos par to, kā starp slimnīcām sadalīt šogad naudu, kuras ir par maz, nav izdevies panākt kā iecerēts. “Lielākā domu atšķirība ir par to, kas tad ir tas prioritārais pasākums, kas tad būtu jānodrošina prioritāri – vai tie ir neatliekamāki pakalpojumi, vai tie ir tie, kas ir unikāli tikai kādā konkrētā iestādē."
"Tāpat arī pacientam, kurš ir saņēmis ķirurģisku ārstēšanu - viņu nevar atstāt bez pēctecīgas rehabilitācijas. Tā ka tas ir kompleksi, un dienesta tas sākotnējais piedāvājums bija, ka mēs nu tad proporcionāli mazinām visiem vienādi, lai nav tā, kā kāda nozare tā kā tā kā ir tas zaudētājs,” saka Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktores vietniece Laura Kronberga.
Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas valdes loceklis Ģirts Ansons raidījumam saka: “Protams, ka ierobežotu finansējumu apstākļos kādam, kuram iedos vairāk, tas finansējums tiks paņemts no kāda nost. Līdz ar to nu neapmierinātie būs vienmēr. Tas ir viens. Otrs ir tas, ka tas, ko es arī teicu, ka prognozējamība ir tas, ko mēs kā slimnīca lūdzam pašlaik, un nemainīt arī spēles noteikumus finanšu gada ietvaros.”
Universitāšu slimnīcām samazinātas piemaksas par darba sarežģītību
Šogad naudas trūkuma dēļ arī samazinātas piemaksas, ko lielās universitāšu slimnīcas saņēma par to darba sarežģītību. “Visus iepriekšējos gadus šie te līdzekļi ir pietikuši, lai kāpinātu tarifu universitātes slimnīcām, un šogad tas ir tāds zināms šoks, ka diemžēl tas vairs, pieaugot pacientu skaitam un šo te pacienta vidējai vērtībai, nav izdevies saglabāt,” atzīst Laura Kronberga.
Rīgas Austrumu Klīniskajai universitātes slimnīcai pēc veselības dienesta dotajiem datiem, šā gada budžets samazināts par miljonu. Austrumu slimnīcā pērn stacionāri ārstēto pacientu skaits palielinājies par 1800, bet kopumā palīdzība sniegta pat 10 procentiem pacientu vairāk. Un, ņemot vērā šīs tendences, tā aprēķinājusi, ka šogad varētu pietrūkt gandrīz 15 miljoni eiro. Stradiņa slimnīcā tendences līdzīgas un tur paredzamais iztrūkums ir ap 12,5 miljoniem. “Tā lielā problēma ir tāda, ka NVD savos aprēķinos balstās uz savādāku pacientu skaitu nekā tas ir faktiski slimnīcās ārstēto pacientu skaits, kas ir lielāks. Līdz ar to veidojas tā finansējuma starpība. Šis te bāzes atskaites punkts ir ievērojami mazāks, par ko viņi runā,” norāda Ansons.
Stacionāriem izdevumi jāsamazina par 23 miljoniem eiro
Pēc Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvju teiktā, stacionāriem kopumā izdevumi šogad jāsamazinot par 23 miljoniem. Bet NVD sauc citus skaitļus – budžeta finansējums pret pērn faktiski izmaksāto ir mazāks par diviem miljoniem visām slimnīcām kopā. Savukārt reālais deficīts ir daudz lielāks: ja dienests gribētu plānot šim gadam tādu pašu pacientu skaitu kā iepriekšējā gadā faktiski bija, papildus būtu nepieciešams 41 miljons eiro.
Iestādēm jādomā, kā ar pieejamo naudu saplānot pakalpojumus visa gada garumā. “Mums ir pienākums sniegt neatliekamo palīdzību, un tā jau ir tā vislielākā atslēga. Ambulatorajiem maksas pakalpojumiem - ja mums nav iespējas, mēs nesniedzam šo pakalpojumu, jo pietiekami daudzas citas iestādes, kas var kvalitatīvi to sniegt, bet neatliekamajā palīdzībā mums šādu izvēles principu nav,” norāda Muskovs.
Izmaksas par viena pacienta ārstēšanu ir teju dubultojušās
NVD aprēķinājis, ka pēdējo piecu gadu laikā vidējās izmaksas par viena pacienta ārstēšanu slimnīcā ir gandrīz dubultojušās – no 1300 eiro 2019. gadā līdz 2400 eiro 2024. gadā. “Izmaksu pieaugumu veido gan pacienta sarežģītība - tātad mums ir pacientu novecošanās, cilvēkiem ir vairākas hroniskās saslimšanas, kas vienlaicīgi ir jāārstē. Protams, tās ir infrastruktūra, tehnoloģijas, kur arī iegāžu cena pieaug. Protams, arī medikamentiem, medicīnas precēm, ēdināšanai - viss, viss, kur mēs sadzīvē šobrīd redzam cenu pieaugumu,” saka Kronberga.
Noteikumi par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, ir ārkārtīgi sarežģīti un Veselības ministrija bija iecerējusi lielākas pārmaiņas, lai tos vienkāršotu un reizē arī rastu kompromisu naudas sadalei šim gadam. Šiem mērķiem izveidoja darba grupu. Aptaujāja slimnīcas, apzināja vajadzības, sagatavoja priekšlikumus izmaiņām. Darba grupa izstrīdējās un kompromisu neatrada.
“Uz galda uzliktie varianti bija sāpīgi visiem, un neviens īsti nevēlējās piekāpties, bet tas ilgtermiņa, es pat teiktu, tas nav ilgtermiņa, tas vairāk tāds vidēja termiņa uzdevums un ļoti sarežģīts uzdevums. Bet par ko, es domāju, visi nozarē ir vienisprātis, ka mums ir jāmaina arī paši finansēšanas nosacījumi. Nosacījumi ir ilggadīgi, viņi ir audzēti klāt ar jaunām dažādām vajadzībām un nepieciešamībām, un šobrīd, ir skaidrs, ka mēs esam situācijā, ka mums, iespējams, ir arī diezgan kardināli jāmaina arī paši finansējuma noteikumi,” uzsver Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.
Nozares pārstāvji cer uz pārmaiņām nākamā gada budžetā
"Tagad ir doma ir atsākt diskusijas, lai pārmaiņas būtu iespējamas līdz ar nākamā gada budžetu. Lielākie strīdi ir par prioritātēm naudas sadalē. “Objektīvi finansējuma sistēmā ir par maz, un pie esoša viena finansējuma, kurš visām vajadzībām ir par maz, labus variantus, risinājumus atrast ir ļoti neiespējami,” saka Vaļuliene.
Salīdzinot veselības aprūpes izdevumus starp trim Baltijas valstīm, tad Latvijas izdevumi no budžeta naudas pērn uz vienu iedzīvotāju bija vismazākie – 944 eiro, atpaliekot no Lietuvas (1211 eiro) un gandrīz uz pusi no Igaunijas tēriņiem (1684 eiro).
Šobrīd sākušās arī sarunas par iespējamu valsts līdzdalību trīs reģionālajās slimnīcās – Valmierā, Liepājā un Ventspilī. Šajās sarunās uzsvars likts uz kvalitātes kritēriju celšanu, bet, vai tam sekos arī papildu nauda, pagaidām nav skaidrs.
