"Nedrīkst kaunināt, ir jāpalīdz!" Kāpēc bērns sācis kakāt biksēs, komentē Bērnu slimnīcas ārste
Bērna nekontrolējamā defekācija pēc veiksmīgas podiņmācības apguves ir problēma, kas satrauc daudzus vecākus. Lai gan situācija var likties mulsinoša, tā bieži vien balstās fizioloģiskos un medicīniskos iemeslos, kuriem ir skaidri izskaidrojumi un risinājumi. Bērnu gastroenteroloģe Jeļena Višņevska dalās ar profesionālu redzējumu par šo tēmu.
Kas ir enkoprēze?
“Principā tas ir tas, ko mēs saucam par enkoprēzi jeb fēču nesaturēšanu,” ģimenes portālam mammamuntetiem.lv skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas gastroenteroloģe Jeļena Višņevska. “Ja agrāk diagnozi – enkoprēze – mēs varējām likt no četru gadu vecuma, tad šobrīd to var uzstādīt jau no brīža, kad iepriekš bērns ir gājis uz poda un apguvis podiņmācību.”
Lielākajā daļā gadījumu, aptuveni 90 %, enkoprēze ir saistīta ar hroniskiem aizcietējumiem un fēču aizturi. “Enkoprēze kā tāda ir viena no aizcietējumu izpausmēm,” piebilst Višņevska.
Vecākiem bieži vien ir grūti pieņemt šādu skaidrojumu. “Taču, ja notiek spontāna defekācija lielos vai mazākos daudzumos, tas mehāniski nozīmē, ka fēces tur apakšā stāv, jo cilvēkam resnā zarna ir gara. Ja viss līdz galam neiziet, fēces uzkrājas,” skaidro Višņevska.
Kādi ir cēloņi?
Višņevska uzsver, ka enkoprēzes pamatā bieži ir ilgstoša nekakāšana. “Ja zarniņa ir regulāri pārstiepta, bērns vairs nejūt spiediena izmaiņas un nesaprot, ka ir jāaiziet uz poda,” viņa norāda.
“Protams, var būt arī iedzimtas saslimšanas, anorektālas vai neiroloģiskas patoloģijas, bet lielākajā daļā gadījumu tas ir hronisku aizcietējumu rezultāts,” saka eksperte.
Ja zarna ilgi bijusi pārstiepta, tā saglabā savu paplašināto stāvokli, pat ja no fēcēm tiek attīrīta. “Ir vairāki mehānismi, kas to var izskaidrot, bet galvenais skaidrojums ir viens – par daudz fēces un hroniski ilgi,” uzsver Višņevska.
Ko darīt?
Problēmas risināšana sastāv no diviem lieliem posmiem: zarnu attīrīšanas un podiņa mācības no jauna.
“Pirmais solis ir attīrīt zarnu no fēcēm. Atkarībā no gadījuma smaguma tas var notikt vai nu mājās, vai stacionārā,” skaidro Višņevska. Sākuma posmā tiek izmantotas fēču mīkstinošas medikamentu devas vai klizmas. Smagākos gadījumos šīs procedūras ilgst trīs līdz četras nedēļas. “Tas nav tā, ka divas reizes patīra un viss būs tukšs. Tur pa daļām dalīsies ārā,” piebilst ārste.
Nākamais posms ir apmācība. “Zarnai jāiemācās no jauna just spiediena izmaiņas. Pēc tīrīšanas jānodrošina, ka bērns regulāri apmeklē tualeti,” norāda Višņevska. Svarīgi ir ieviest uztura izmaiņas, izvairoties no produktiem, kas var cietināt vēderu. “Jānodrošina diēta, mērena fiziska aktivitāte un medikamentu lietošana, ja tas ir nepieciešams,” saka Višņevska.
Vecāku loma un psiholoģiskais atbalsts
Eksperte uzsver, ka vecākiem ir svarīga loma problēmas risināšanā. “Ir jāseko līdzi, ko bērns ēd, un jāatgādina aiziet uz podiņu. Tas viss ir treniņš,” norāda Višņevska. “Pēc ēdienreizes ir labi, ja bērns pasēž piecas līdz desmit minūtes uz poda, pat ja viņš neko nejūt.”
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir psiholoģiskais aspekts. “Nekādā gadījumā nedrīkst kaunināt! Tas ir ļot svarīgi,” uzsver Višņevska. Bērniem, kuri jau apzinās savu problēmu, šī situācija var radīt nopietnu psiholoģisku diskomfortu. “Īpaši, ja to pamana skolā vai lielākajās grupiņās bērnudārzā. Bērns var kļūt nedrošs un izvairīties no kontaktiem,” saka ārste.
Enkoprēze ir problēma, kurai ir risinājumi, ja vien vecāki sadarbojas ar speciālistiem un sniedz bērnam vajadzīgo atbalstu. “Neatkarīgi no tā, kāds bija sākuma iemesls – saslimšana, psiholoģiska aizture vai cieta pārtika – bērniem ir jāpalīdz. Viņi paši to nevar regulēt un pieskatīt,” uzsver Višņevska.
Regulāra uzraudzība, zarnu attīrīšana, pareizs uzturs un pacietība var nodrošināt, ka bērns pārvar šo izaicinājumu un atgriežas pie normālas podiņmācības prasmēm.
