Bērnu neveselīgie ieradumi var veidot demences risku - smadzeņu izmaiņas sākas agrāk, nekā domāts
Lai gan jau iepriekš bija zināms, ka cilvēka veselības stāvoklis pusmūžā var liecināt par demences risku vecumdienās, līdz šim pētnieki nebija pētījuši, vai šīs sekas var sākties jau bērnībā.
Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā "eBioMedicine", pētnieki atklāja, ka neveselīgs dzīvesveids bērnībā un pusaudžu gados var būt pamats smadzeņu veselības pasliktinājumam vēlāk dzīvē. Oksfordas Universitātes Psihiatrijas departamenta un Londonas Universitātes koledžas pētnieki analizēja 860 dalībnieku datus no ilgtermiņa pētījuma par vecāku un bērnu veselību.
Viņi pētīja asinsspiedienu un ķermeņa masas indeksu vecumā no 7 līdz 17 gadiem, fizisko aktivitāšu līmeni vecumā no 11 līdz 15 gadiem, kā arī veica smadzeņu skenēšanu ap 20 gadu vecumu. Rezultāti liecināja, ka augstāks asinsspiediens bērnībā un straujāks svara pieaugums pusaudžu gados bija saistīti ar izmaiņām smadzeņu pelēkās vielas struktūrā, tostarp tās biezumā un virsmas platībā. Šīs izmaiņas visvairāk novērotas smadzeņu zonās, kuras ietekmē demence vecumdienās.
Ieteikumi un nākotnes perspektīvas
Pētījuma autori norāda, ka šie atklājumi sniedz sākotnējos pierādījumus par to, ka demences riskus var noteikt un mazināt agrīnā dzīves posmā. Viņi aicina veikt turpmākus pētījumus, kas varētu mainīt profilaktisko pasākumu īstenošanas laiku. Pētījuma vadītāja Holija Heinsa uzsvēra, ka sirds un asinsvadu veselība agrīnajos dzīves posmos var būt svarīga smadzeņu zonu struktūrai, kuras tiek skartas demences gadījumā.
Savukārt līdzautore Sana Suri piebilda, ka vajadzētu pievērst lielāku uzmanību maināmiem dzīvesveida riska faktoriem, piemēram, aptaukošanās un fizisko aktivitāšu trūkumam, desmitgadēm pirms pašreizējiem demences profilakses modeļiem.
Speciālistu viedoklis
Alcheimera pētniecības organizācijas pārstāvis Deivids Tomass norādīja, ka līdz 45% demences gadījumu var novērst, izvairoties no ietekmējamiem riska faktoriem, piemēram, fiziskās pasivitātes un smēķēšanas. Viņš arī uzsvēra valdības lomu sabiedrības veselības uzlabošanā un aicināja īstenot pasākumus, lai novērstu smadzeņu veselības pasliktināšanos visā sabiedrībā.
Tomēr Alcheimera biedrības pārstāvis Dr. Ričards Ouklijs atzina, ka pētījumam ir ierobežojumi – tajā galvenokārt piedalījās baltādaini vīrieši no augstākās vai vidējās sociālās klases. Viņš aicināja veikt papildu pētījumus, lai apstiprinātu šos atklājumus dažādākās grupās.
Kā samazināt demences risku
Lai gan demencei šobrīd nav izārstēšanas, ir vairāki veidi, kā samazināt risku:
- Veiciet fiziskās aktivitātes – Tās veicina asinsriti un skābekļa piegādi smadzenēm.
- Samaziniet alkohola patēriņu – Pārmērīgs alkohols var izraisīt smadzeņu daļu, kas kontrolē atmiņu, sarukšanu.
- Nesmēķējiet – Smēķēšana bojā asinsvadus un izraisa iekaisumu šūnās.
- Saglabājiet sociālos kontaktus – Tie stiprina kognitīvo rezervi, kas palīdz pretoties demences sekām.
- Aizsargājiet redzi un dzirdi – Sensora zudumi ir saistīti ar paaugstinātu demences risku.
- Aizsargājiet galvu – Izvairieties no traumām, kas var veicināt Alcheimera slimību.
Šis pētījums sniedz cerību, ka nākotnē ar agrīnu iejaukšanos varētu būt iespējams samazināt demences gadījumu skaitu.
