Liepājā tiek izmeklēts iespējams leģionāru slimības gadījums
Decembra sākumā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja par gadījumu Liepājā, kurā, iespējams, kāds iedzīvotājs sasirdzis ar bīstamo leģionāru slimību.
Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova norāda, ka "šādi gadījumi tiekot novēroti ik pa laikam", bet Liepājas Reģionālā slimnīca apstiprina, ka pilsētā "šogad konstatēti jau četri saslimšanas gadījumi - aprīlī, maijā, jūnijā un novembrī". SPKC pārstāve Ilze Ūdre apstiprina, ka par konkrēto gadījumu decembra sākumā "šobrīd tiekot veikta epidemioloģiskā izmeklēšana".
"Leģioneloze ir viena no tām bīstamajām infekcijas slimībām, kurām ir īpaša uzraudzība un izmeklēšanas kārtība: tiek ņemti ūdens paraugi, izsūtītas rekomendācijas gan mājas apsaimniekotājam, gan pašvaldībai par veicamajiem darbiem," norāda Ūdre.
Gadījumos, kad pacients sasirgs ar leģionelozi, procedūra ir nedaudz garāka, tai skaitā, saslimušais tiek iztaujāts par visām iespējamām darbībām kur un kādā veidā viņš varējis ar leģionāru slimību saslimt. Viens no iespējamiem riska faktoriem, ir arī ceļošana. Kā vēsta SPKC, dabā leģionellas nelielā daudzumā atrodas ezeros un upēs. Tās var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās, ja ūdens temperatūra ir robežās no +20 līdz +45 grādiem un ir novērojama organisko vielu klātbūtne. Leģionellas var veidoties arī stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti ūdens krāni vai dušas.
Ar leģionāru slimību var saslimt, ieelpojot leģionellas saturošus mikroskopiskus ūdens pilienus, piemēram, dušās, baseinos, pirtīs, ieeljpojot gaisu no gaisa mitrinātāja, u.c. Jo sīkāki ir ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks. Dzerot ūdeni un parasti arī mazgājoties vannā, ar leģionāru slimību nav iespējams inficēties.
Slimība sākas strauji, temperatūrai paaugstinoties līdz 39-40,5 grādiem. Tā sākas ar galvas un muskuļu sāpēm, kam pievienojas sauss klepus, sāpes krūtīs un elpošanas traucējumi. Simptomi parādās 2-10 dienu laikā pēc inficēšanās, taču retos gadījumos infekcijas inkubācijas periods var ilgt līdz pat trim nedēļām. Lielākajai daļai sasirgušo nepieciešama hospitalizācija un ārstēšana ar piemērotām antibiotikām.
Vairāk lasi šeit.
