Kafijas vēsture: no pirmsākumiem līdz mūsdienām
Kafijas loma cilvēku dzīvē ir daudzveidīga. Tā gan sniedz nepieciešamo enerģiju un palīdz labāk koncentrēties, gan arī veido īpašu ikdienas rituālu. Daudziem kafijas baudīšana iezīmē dienas sākumu vai ir mierīga pauze steigā, kas sniedz kontroli pār mirkli.
Šis unikālais dzēriens tiek pagatavots no kafijas augu sēklām (Coffea Canephora jeb Coffea Robusta un Coffea Arabica). Kafijas dzeršana daudzu cilvēku dzīvē ieņem būtisku vietu un ir devusi impulsu speciālās kafijas jeb "Trešā viļņa" kustībai – kustībai, kuras mērķis ir nodrošināt kafijas augsto kvalitāti, sākot no audzētavas un beidzot ar tasīti.
Bet kā kafija sasniedza šādu popularitāti? Lai to saprastu, jādodas atpakaļ 17. gadsimtā.
Cildenā koka leģendas
Kad holandiešu un angļu tirgotāji atklāja kafijas koku, tie to ātri nogādāja uz Eiropu, kur sāka pētīt tā īpašības. Drīz vien kafijas koks ieguva "Cildenā koka" nosaukumu.
17.gadsimta beigās kafijas augs tika aizvests uz Javas salu Indonēzijā, kas tolaik bija Nīderlandes kolonija. Pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un bagātīgajai vulkāniskajai augsnei, kafijas audzēšana strauji attīstījās, padarot Indonēziju par pirmo kafijas ražotāju pasaulē.
Apmēram 1720. gadā pateicoties drosmīgā kavaliera Gabriela Matjē de Klijē pūlēm, pirmie dzinumi no cildenā koka nonāca Martinikā, Karību jūrā. Viņš iekaroja vietu kafijas slavas zālē, jo ceļā uz salu viņš izbēga no pirātiem, gandrīz nogrima vētrā un viņam pat aptrūkās dzeramais ūdens. Gandrīz visi dārgie, mazie stādiņi gāja bojā. Neskatoties uz to, ka viņš pats slāpa, de Klijē tik izmisīgi vēlējās nogādāt kafiju Jaunajā pasaulē, ka dalījās ar savu dienas ūdens devu ar augiem. Savā dienasgrāmatā viņš rakstīja: "Es labāk nomirtu no slāpēm, nekā nogalinātu augus, kas man tika doti."
Eiropas mīlas dēka ar kafiju
Pirmās vietas, kas veltītas kafijas baudīšanai, tika atvērtas gandrīz vienlaikus: vispirms Venēcijā (1640), tad Marseļā (1654), Parīzē (ap 1680), Londonā (1662) un Frankfurtē (1689). Kad dzēriens nonāca Luija XIV galmā, karalis to iemīlēja tik ļoti, ka vēlējās pats to pagatavot. "Café Procope", viena no pirmajām kafejnīcām, kas tika atvērta Parīzē 1686. gadā, bija populāra vieta daudzām pazīstamām personībām, piemēram, Didro un Voltēram, un kļuva par simbolu, kam visā Eiropā vēlējās līdzināties. Līdz 17. gadsimta vidum Londonā bija vairāk nekā 300 kafejnīcu, daudzas no tām piesaistīja līdzīgi domājošus cilvēkus, tostarp tirgotājus, kuģu īpašniekus, uzņēmējus un māksliniekus.
Lai gan kafejnīcas sāka strauji parādīties, Amerikā tēja joprojām bija iecienītākais dzēriens līdz 1773. gadam, kad kolonisti sacēlās pret karaļa Džordža III noteikto lielo tējas nodokli. Sacelšanās, kas pazīstama kā Bostonas Tējas svētki, uz visiem laikiem mainīja amerikāņu dzeršanas paradumus par labu kafijai. Līdz 18. gadsimta beigām kafija bija kļuvusi par vienu no pasaules ienesīgākajām eksporta kultūrām, un kļuva par otru visvairāk patērēto dzērienu pasaulē, radot milzīgu un starptautisku industriju.
Mūsdienu grauzdētava
Pirms tika atklāts grauzdēšanas process un ar to saistītā iespēja pagatavot dzērienu, kafijas sēklas kopā ar dzīvnieku taukiem tika izmantotas kā sava veida enerģijas batoniņi. Tos tirgotāji lietoja garu ceļojumu laikā, piemēram, šķērsojot tuksnesi. Tās izmantoja arī mūki un priesteri, lai paliktu nomodā garu lūgšanu laikā.
Grauzdēšanas process strauji izplatījās arābu valstīs un sasniedza Turciju, no kurienes tas ātri nonāca Eiropā – īpaši Venēcijas, Vīnes un Londonas pilsētās. Dažu gadsimtu laikā šis dzēriens bija iekarojis visu kontinentu. Grauzdēšana sākotnēji bija lokāla darbība, taču drīz vien tā pārauga mazos, vidējos un rūpnieciska mēroga uzņēmumos, kas darbojās starptautiskā līmenī. Mūsdienās atkal ir novērojama atgriešanās pie pirmsākumiem, jo aizvien populārākas kļūst mazās, lokālās mikrograuzdētavas. Parādījās arī kafijas baristas - sava veida kafijas someljē, jeb dzērienu pagatavošanas eksperti.
Kafijas viļņi
Pēdējās desmitgadēs globālā kafijas industrija ir piedzīvojusi strauju attīstību.
Pirmais kafijas vilnis bija vērsts uz masveida patēriņu un tās ieviešanu ikvienā virtuvē, piedāvājot hermētiski noslēgtas bundžas un kafijas porciju paciņas. Otrais vilnis radīja jaunu pieeju, koncentrējoties uz kafijas izcelsmi un grauzdēšanas stiliem, un ieviesa tādus jaunus terminus kā "latte" un "cappuccino". Visbeidzot, trešais vilnis aizsāka pieprasījumu pēc detalizētas informācijas par kafijas pupiņām, to apstrādes stilu, grauzdēšanas datumu, kafijas šķirni un garšas notīm.
Kafijas ceļš no enerģijas avota tuksnesī līdz sarežģītam rituālam un nozīmīgai starptautiskai nozarei atspoguļo tās lomu cilvēces vēsturē. Šis stāsts atklāj, kā kafija kļuva par kultūras un socializēšanās sastāvdaļu, kas mainīja gan tirdzniecības ceļus, gan mūsu ikdienas paradumus. No mazas sēklas līdz tasītei, kafijas vēsture ir stāsts par inovācijām, kaislību un nemitīgu pilnveidošanos.
Raksts tapis sadarbībā ar De'Longhi.
