Bīstamo atkritumu invāzija
Atkritumu kalnos, ko rada mūsdienu civilizācija, ir viens īpašs atkritumu paveids - bīstamie jeb ķīmiskie atkritumi. Nonākot dabā, tie var nodarīt būtisku kaitējumu, tādēļ šie atkritumi ir jānodod īpašos pieņemšanas punktos.
"Ja pirms kādiem 100 gadiem pie bīstamajiem atkritumiem mēs varētu pieskaitīt varbūt tikai krāsas uz terpentīna bāzes, petroleju un dažādas eļļas, tad, attīstoties naftas pārstrādes rūpniecībai, atkritumu kalni aug augumā. Mūsdienās šie bīstamie atkritumi jau ir kļuvuši par nopietnu problēmu, tādēļ tiem nepieciešama īpaša pieeja," uzsver akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM) Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs. Mežu apsaimniekotājiem regulāri nākas saskarties ar bīstamajiem atkritumiem, jo vēl arvien atrodas cilvēki, kuri uzskata, ka aizvest uz mežu un tur atstāt vecas autoriepas vai šīferi ir pieņemama rīcība.
Padomjlaiku mantojums
Labā ziņa gan ir tā, ka sabiedrības attieksme pret ķīmisko atkritumu utilizāciju pēdējās pāris desmitgadēs ir ievērojami uzlabojusies. Tie, kuri piedzīvojuši padomju laikus, atcerēsies, ka toreiz tāda jēdziena “bīstamie atkritumi” faktiski nebija un vide tika piedrazota uz nebēdu. Ja sadzīves atkritumu ziņā situācija tolaik bija salīdzinoši laba, bet dažādu ķīmisko atkritumu ziņā tā bija tuvu katastrofālai un atskaņas mēs vietām jūtam vēl šobaltdien. Te var pieminēt kaut vai gudrona dīķus, kuru attīrīšana vēlāk prasīja ļoti daudz laika. Rūpnīcas ieplūdināja blakus esošajās upēs ražošanas atkritumus (Latvijas teritorijā ar to īpaši izcēlās Slokas papīrfabrika), bet kolhozu traktoristi bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem lēja tieši zemē izlietoto eļļu. Kravas mašīnu šoferi gāza grāvī dīzeļdegvielu, jo nobraukumu un algu viņiem aprēķināja pēc patērētā degvielas apjoma, taču pārdot dīzeļdegvielu nebija iespējams, jo personīgās automašīnas un motociklus darbināja benzīns. Un ko gan pārmest šoferiem, ja dzelzceļnieki ik gadu no cisternām zemē izgāza desmitiem tūkstošu tonnu naftas produktu, jo viņiem bija slinkums tās kārtīgi iztīrīt… Šo faktu, starp citu, apsprieda pat kompartijas politbirojā.
"Arī mežu nozarē klīst leģendas par to, ka padomju laikos mežus no lidmašīnām migloja ar īpašu ķīmisku sastāvu, lai iznīdētu bērzus un paliktu tikai egles. Kā runā, reizēm gan lidotāji to mucu ar ķimikālijām nemaz neizkaisīja pār mežu, bet vienkārši izgāza lauka malā, jo kurš tad varēja pārbaudīt, ir viņi miglojuši mežu vai nav," stāsta Tomass Kotovičs.
Piedrazoti meži tajos laikos bija bieža parādība, jo mežstrādnieki aiz sevis mēdza atstāt eļļas peļķes un citus atkritumus. Mūsdienās nekas tāds vairs nenotiek, jo valsts mežos ir labi zināms, kurā vietā kāds meža izstrādātājs darbojas. Notiek regulāras pārbaudes, un, ja kāds kaut kur ir atstājis ko lieku, vainīgo ir ļoti viegli atrast un piemērot soda sankcijas. "Ja gadījumā notiek kāda tehniska ķibele, piemēram, bākas bojājums, harvestera kabīnē ir viss nepieciešamais aprīkojums, lai nepieļautu vides piesārņošanu, - speciāls paklājs, kas uzsūc izlijušo šķidrumu. Arī pēc meža darbiem mūsu cilvēki pārbauda, vai viss ir kārtībā un mežā nav kaut kas atstāts."
Ķīmija un mežs
Tomēr laiku pa laikam ķīmiskie atkritumi mežā nonāk. "Ik gadu LVM nākas saskarties ar vairākiem gadījumiem, kad mežā rūpnieciskos apmēros ir izgāztas ķīmiskas vielas. Vairumā gadījumu gan ir iespējams atrast vainīgos, veicot ķīmiskās analīzes un nosakot, no kurienes šīs vielas varētu būt nākušas. Pēc tamvainīgajiem pašiem nākas savākt piesārņojumu."
Ir arī mazāki piesārņojuma avoti, pie kuriem vainojami iedzīvotāji, kuri mežā izmet akumulatorus, baterijas, krāsas vai spuldzes. "Jāatceras, ka šādas lietas tā vienkārši kaut kur izmest nedrīkst, tāpat arī nolietotu elektrotehniku. Tas pats attiecas uz medikamentiem -reizēm mums ir gadījies mežmalās atrast lietotas šļirces. Tādām lietām mežā noteikti nevajadzētu nonākt, jo tās var būt toksiskas gan dabai, gan cilvēkiem. Tieši tāpat kā ķīmiskās vielas kaitē cilvēkam, tās kaitē arī dabai. Ķīmiski šķidrumi var piesārņot gruntsūdeņus. Ja parasti mežs attīra ūdeņus, kas tur nonāk - vienalga, lietusūdeni vai upi -, tad, izgāžot mežā kaut kādas toksiskas vielas, mežs attīrītājā vietā kļūst par piesārņotāju. Un beigu beigās tas piesārņojums atgriežas pie mums pašiem."
Starp citu, mežā nevajadzētu lieki ievazāt arī organiskās vielas, jo, tām sadaloties, rodas neorganiskās vielas, starp kurām ir arī fosfors, kas dabā ļoti lēni noārdās. "Fosfors ir noderīgs augiem, taču ar noteikumu, kad tas atrodas uz lauka. Savukārt, nonākot ūdeņos, tas veicina ūdenstilpju aizaugšanu. Te der atcerēties, ka mazgāšanas līdzekļos ir daudz fosfora, tādēļ ar tiem neko nevajadzētu mazgāt atklātos ūdeņos."
Piesārņojuma avots reizēm var būt lauksaimnieki, kuri miglo laukus pārāk tuvu atklātiem ūdeņiem, kas ir aizliegts. Tomēršādi gadījumi ir diezgan reti, jo, konstatējot piesārņojumu, vainīgajam draud nopietns sods. "Problēma ir tad, ja šīs vielas lieto nepareizi. Nonākotk ūdenī, tās nenoārdās un ir kaitīgas dabai, pirmām kārtām jau zivīm. Savukārt, nonākot uz lauka, miglošanai paredzētās vielas saules, gaisa un vēja ietekmē sadalās," uzsver Tomass Kotovičs.
Kur nodot bīstamos atkritumus?
Pie ķīmiskiem un bīstamiem atkritumiem tiek pieskaitīti arī tādi rūpniecības izstrādājumi, ar kuriem laiku pa laikam saskaras ikviens no mums, piemēram, sadzīves ķīmija, dažādas eļļas, aerosoli, krāsas, arī luminescencess spuldzes, kas satur dzīvsudrabu. Tas pats attiecas uz azbestu saturošiem celtniecības materiāliem, piemēram šīferi. Tādēļ ir svarīgi zināt, kādi ir šo atkritumu utilizācijas noteikumi. Šādus atkritumus nevajadzētu mest sadzīves atkritumu tvertnēs, bet gan nodot specializētajos punktos. Tuvāko nodošanas vietu var atrast vietnē “skiroviegli.lv”. Ieklikšķinott attiecīgajās ailītēs, Latvijas kartē parādīsies, piemēram, atkritumu savākšanas punkti, kur var nodot pārtikas eļļu vai izlietotas baterijas.
Sadzīves atkritumos nedrīkst izmest arī elektroiekārtas. Latvijā darbojas daudzi lietotas elektronikas pieņemšanas punkti, tādēļ vienkāršāk savu veco televizoru vai mikroviļņu krāsni aizvest uz kādu no tiem, nevis nosviest kaut kur krūmos. Tas pats attiecas uz automašīnas akumulatoriem, ko var nodot servisos un saņemt atlaidi jauna iegādei. Izlietotas sadzīves ierīču baterijas var nodot tejukatrā lielveikalā, kur šādiem nolūkiem ir uzstādīti īpaši konteineri. Savukārt medikamentus, kuriem beidzies derīguma termiņš, var nodot atpakaļ aptiekā.
