"Latvijas valsts meži" Daugavpilī atjaunos vienu no Latvijā retāk sastopamajiem biotopiem
AS “Latvijas valsts meži” šī gada oktobrī uzsāks darbus Daugavpils piepilsētas mežos, lai tur atjaunotu īpaši reti sastopamu, Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamu biotopu – klajas iekšzemes kāpas. Visā valstī šis biotops konstatēts tikai 48 hektāros.
Biotopa kvalitāte vides ekspertu vērtējumā ir zema, jo kāpas ir ievērojami aizaugušas ar priedēm un lapkokiem. Lai biotopa kvalitāti paaugstinātu un līdz ar to uzlabotu dzīves apstākļus arī dažādām reti sastopamām, īpaši aizsargājamām un ar šo konkrēto biotopu saistītām sugām, darbu platībā tiks novāktas lielākā daļa priežu un krūmu, radot plašus un klajus laukumus, ko apspīdēt saulei.
Darbu gaitā tiks atstātas mazās priedītes, kas neveido ēnu, priedes un to grupas, kas nav strauji augošas, bet gan kalpo vairāk kā ainavas elementi, un priedes ar zemiem zariem, kurus appūš vējš un kuri kalpo par slēptuvēm dažādiem dzīvniekiem. Kopumā darbi notiks 22 hektāru platībā.
Mazākos un tievākos kokus izraus ar kniebējgalvu aprīkota meža tehnika, lielākos kokus zāģēs vidēja izmēra harvesters, bet vismazākās atvases nopļaus ar krūmgriežiem. Paredzams, ka darbi aizņems vismaz mēnesi.
Atklāto kāpu platībām aizaugot, palielinās barības vielu daudzums, noēnojums, rodas biezs nobiru slānis, mitrākās vietās uzaug sūnas un izzūd retajam biotopam raksturīgie un dažādām sugām nepieciešamie atklātie un saules apspīdētie smilts laukumi. Šobrīd teritorijā šādu laukumu ir par maz.
Piemēram, sarkanspārnu sisenim jeb parkšķim atklātie laukumi ir būtiski pretējā dzimuma piesaistīšanai. Lai piesaistītu mātītes uzmanību, parkšķis palecoties izdod skaņu un izpleš sarkanos spārnus. Tikai klajumos mātīte spēj parkšķa deju pamanīt. Šī ir Latvijā sevišķi reti sastopama un apdraudēta suga.
Uzlabojot biotopa kvalitāti, var sagaidīt, ka Daugavpils piepilsētas smiltājus un virsājus plašāk apdzīvotu arī lielais silsamtenis, jo tieši Daugavpilī konstatēta Latvijā vienīgā šīs tauriņu sugas atradne. Lielais silsamtenis barojas uz graudzālēm un viņam sevišķi nozīmīga ir saule un siltums, jo suga vairāk saistīta ar dienvidiem un kalnainiem apvidiem.
Savukārt stepes čipste ir Latvijā samērā reti ligzdojoša putnu suga, kuras skaits novērtēts 75–130 pāru robežās. Arī šai sugai nepieciešamas atklātas kāpu vai smiltāju teritorijas.
Lai paveikto darbu rezultātu uzturētu, biotopa apsaimniekošanas pasākumi šajā teritorijā plānoti arī turpmāk, pļaujot atvases un samazinot lieko apaugumu.
