"Viņš mīlēja šo svētku laiku!” Brūsa Vilisa sieva atklāti par Ziemassvētkiem, kas vairs nav priecīgi
Daudziem skatītājiem aktieris Brūss Viliss Ziemassvētkos joprojām ir nešķirams no filmas “Cietais rieksts” (Die Hard) – skaļas, adrenalīna pilnas un daudzuprāt pat ikoniskas svētku tradīcijas. Taču kamēr pasaule ik gadu atgriežas pie šīs klasikas, paša aktiera ģimenē Ziemassvētki pēc Brūsa Vilisa demences diagnozes ir ieguvuši pavisam citu, daudz klusāku un sāpīgāku nozīmi.
Esejā, kas publicēta viņas mājaslapā, 49 gadus vecā Brūsa Vilisa sieva Emma Heminga Vilisa raksta par grūtībām, ar kurām nācies saskarties svētku laikā kopš Brūsa diagnozes noteikšanas, atceroties, kā viņa un Brūss, kuram tagad ir 70 gadi, agrāk pavadīja Ziemassvētkus kopā.
Emma atzina, ka svētki viņai ir “mainījušies” un raisa pretrunīgas jūtas – gan sēras, gan gaišas atmiņas. “Man svētki nes atmiņas par Brūsu kā visa centra figūru,” viņa raksta. “Viņš mīlēja šo svētku laiku – enerģiju, laiku ar ģimeni, tradīcijas. Viņš bija tas, kurš cepa pankūkas, kurš ar bērniem devās ārā sniegā, stabilā klātbūtne, kas visas dienas garumā bija jūtama mājās. Bija mierinoši zināt, kā tieši diena noritēs."
Lai gan, kā viņa norāda, “demence šīs atmiņas neizdzēš”, tā tomēr “rada telpu starp toreiz un tagad. Un šī telpa var sāpēt”.
Emma, kurai ar Brūsu ir divi bērni, atklāj, ka svētku laikā sēras viņu piemeklē “negaidītos veidos”, jo viņa apraud Ziemassvētkus, kādi tie reiz bija kopā ar vīru un ģimeni. “Sēras var uznākt, izvelkot rotājumus no glabātavas, ietinot dāvanas… vai telpā, kas pilna ar cilvēkiem, vai klusā brīdī, kad visi citi jau devušies gulēt,” viņa raksta.
“Es pieķeru sevi – nevainīgi – lādējot Brūsa vārdu, kamēr cīnos ar svētku lampiņām vai uzņemos darbus, kas agrāk bija viņa pārziņā,” atzīst Emma. “Ne tāpēc, ka es uz viņu dusmotos, bet tāpēc, ka man pietrūkst tā, kā viņš agrāk vadīja svētku rosību.”
Brūsam sākotnēji 2022. gadā tika diagnosticēta afāzija. Vēlāk, 2023. gada februārī, ģimene atklāja, ka viņam noteikta frontotemporālā demence (FTD). Augustā Emma atklāja, ka Brūss šobrīd dzīvo atsevišķā mājoklī, kamēr viņa turpina rūpēties par viņu kā aprūpētāja.
Savā esejā Emma raksta, ka “ilgu laiku vēlējusies, lai svētki paliek tieši tādi, kādi tie bija, it kā tas varētu mūs pasargāt no notiekošā”. Tomēr ar laiku viņa iemācījusies pielāgoties pārmaiņām un tās pieņemt. “Ir maldīgs priekšstats, ka, ja svētki vairs nav tādi kā agrāk, tie ir tukši. Nozīme neprasa, lai viss paliek nemainīgs. Tai ir vajadzīga saikne,” viņa raksta. “Šajos svētkos mūsu ģimene joprojām attaisīs dāvanas un sēdēs kopā pie brokastu galda. Taču šoreiz mūsu iemīļotās pankūkas cepšu es, nevis Brūss.”
“Mēs skatīsimies svētku filmu. Būs smiekli un samīļošanās. Un gandrīz noteikti būs arī asaras, jo mēs varam sērot un vienlaikus atvērt vietu priekam,” viņa noslēdz.
