Pēc Maduro aizturēšanas Maskavā valda panika par iespējamu naftas cenu sabrukumu
Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro aizturēšana un ASV prezidenta Donalda Trampa iecere atvērt šīs valsts naftas sektoru ASV kompānijām radījusi paniku Maskavā.
Kremlī pamatoti bažījas par strauju naftas cenu sabrukumu, kas varētu sagraut Krievijas ekonomiku un iespējas turpināt karu, vēsta mediji.
Analītiķi atgādina, ka Venecuēlai pieder pasaulē lielākās naftas rezerves, kuras līdz šim neefektīvās pārvaldības un sankciju dēļ nav tikušas izmantotas.
Tramps, kurš jau iepriekš neslēpa savus nodomus, tagad rīkojas agresīvi. Viņa solījums "nosūtīt uz valsti mūsu lielās naftas kompānijas" tagad kļūst par realitāti, kas nozīmē, ka milzīgo naftas potenciālu drīzumā pilnībā kontrolēs ASV enerģētikas milži.
Krievijai šīs pārmaiņas ir kritiskas. Finanšu ministrija, plānojot 2026. gada budžetu, rēķinājās, ka "Urals" markas naftas cena būs vismaz 59 ASV dolāri par barelu, taču šobrīd tā jau noslīdējusi līdz 50–52 dolāriem. Tālāks cenu kritums, ko izraisīs Venecuēlas naftas pieplūdums tirgū, radītu milzīgu budžeta deficītu. Tas apdraud līdzekļus pensijām, valsts aparāta uzturēšanai un, kas Maskavai sāpīgākais, – armijas finansēšanai.
Krievijas Nacionālā enerģētiskās drošības fonda analītiķis Igors Juškovs portālam finance.mail.ru vēl īsi pirms Maduro gāšanas atzina: "Mums ekonomiski un politiski ir kritiski svarīgi, lai Maduro noturētos." Tagad, kad režīms ir kritis, eksperti pauž bažas, ka Venecuēlas scenārijs – režīma novājināšana un tai sekojoša līdera nomaiņa – var kļūt par paraugu rīcībai arī pret Krieviju. "Tas ir nepārprotams signāls, par ko vērts aizdomāties," brīdināja Juškovs.
Ekonomists Sergejs Suverovs laikrakstam "Argumenti i fakti" prognozē, ka ASV kompānijas tagad strauji palielinās piegādes pasaules tirgū, kas neizbēgami novedīs pie globāla cenu krituma jau tuvākajos gados.
Situāciju platformā "Telegram" drūmi komentējis arī krievu miljardieris Oļegs Deripaska. Viņaprāt, ASV stratēģiskais mērķis ir nepieļaut Krievijas naftas cenas kāpumu virs 50 dolāriem. Uzņēmējs uzsver – tā kā amerikāņi pēc operācijas Venecuēlā tagad faktiski "kontrolē vairāk nekā pusi pasaules naftas rezervju", Kremlis būs spiests veikt drastiskus taupības pasākumus, izpārdot atlikušos valsts īpašumus vai palielināt nodokļu slogu jau tā novājinātajam privātajam sektoram.
