"Zelta mikrofona" žūrijas loceklis Orests Silabriedis: "Olas" nepatiesi apsūdz žūrijas vadītāju vienpersoniskā patvaļā
Grupas "Olas" apgalvojums par žūrijas priekšsēdētāja Jāņa Žildes vienpersonisko patvaļu neatbilst patiesībai, paziņoja muzikologs, "Latvijas Radio 3" - "Klasika" programmu vadītājs un "Zelta mikrofona" žūrijas loceklis Orests Silabriedis.
Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons2025” nominantu paziņošana
16. decembrī sirsnīgā pasākumā tika izziņoti Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” nomināciju piecinieki.
Jau rakstīts, ka grupa "Olas" ir neapmierināta ar "Zelta mikrofona" žūrijas darbu, izslēdzot tās dziesmu "Nārnija" no pretendentu saraksta uz "Gada labākās dziesmas" titulu, turpretim balvas organizatori pārmetumus noraida, saucot tos par dezinformāciju.
Silabriedis akcentēja, ka šajā gadījumā visupirms ir runa par nepieļaujamu žūrijas dalībnieku iekšējās komunikācijas nopludināšanu. Viņš saprot grupas "Olas" sašutumu, bet it nemaz nesaprot, kā "kādam žūrijas pārstāvim varēja ienākt prātā no konteksta izrautus sarakstes fragmentus dot mūziķiem".
"Grupas "Olas" apgalvojums par žūrijas priekšsēdētāja Žildes vienpersonisko patvaļu absolūti neatbilst patiesībai, jo nominantu piecnieks tika apspriests visu žūrijas dalībnieku klātbūtnē, viedokli varēja izteikt ikviens, un lēmums par piecnieka finālversiju tika pieņemts demokrātiski - balsojot," pauda "Zelta mikrofona" žūrijas loceklis.
Viņaprāt, balvas nolikuma papildinājums ar punktu, kas ļauj pārskatīt pirmreizējo vērtējumu, ir pilnīgi noteikti atbalstāms, piebilstot, ka iespējami divēji žūrijas darbības principi - pirmais būtu nepārsūdzama matemātika, otrais ir matemātiskā balsojuma pārskatīšana un apspriešana "veselā saprāta klātbūtnē".
Muzikologs atbalsta otro darbības virzienu, jo pirmreizēji pieņemtais lēmums ne vienmēr var atspoguļot labāko rezultātu. Viņš uzsvēra, ka te daudz kas atkarīgs no žūrijas dalībnieku godprātīgas pieejas savam darbam, un noteikti ir vēlama simtprocentīga atbildība par savu individuālo vērtējumu.
"Zelta mikrofons 2024" jautrās aizkulises
Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons" ir kopš 1995. gada notiekoša gadskārtēja labāko Latvijas mūziķu apbalvošanas ceremonija. Šoreiz galveno triumfu ...
Taujāts, vai nominantu iekļaušanu kādā no kategorijām var padarīt caurspīdīgāku, "Zelta mikrofona" žūrijas loceklis norādīja, ka, vai nu žūrija strādā publiski un publiski arī rāda savu vērtējumu kā, piemēram, daiļslidošanas sacensībās, vai arī žūrijas darbs notiek individuāli, digitāli un slēgtās iekšējās apspriedēs. "Zelta mikrofona" žūrija piederot pie otrā tipa.
"Nesaprotu, ko šajā gadījumā nozīmē "caurspīdīgs". Esam pieauguši cilvēki, un jebkurš mēģinājums vienpersoniski uztiept citiem savu viedokli momentā tiktu apstādināts. Nu, un sazvērestības teorijas, kas no "Olām" stiepjas "Austras" balvas virzienā, manā ieskatā, ir no fantāzijpasaules," sacīja Silabriedis.
"Zelta mikrofons 2023" apbalvošanas pasākums un aizkulišu ballīte
Jautāts, kā viņš vērtē žūrijas darbu un cik lielā mērā dziesmu vērtējums bijis objektīvs, viņš akcentēja, ka var atbildēt tikai par savu veikumu. Silabriedis akcentēja, ka iepriekšējos gados "Latvijas Radio 3" - "Klasika" diskusijās par "Zelta mikrofonu" ir skarts arī jautājums par žūrijas dalībnieku eventuālo kompetenci attiecīgās kategorijas vērtēšanā un nepieciešamo iedziļināšanos.
"Bet - tā ir "Zelta mikrofona" izvēle, ko aicināt žūrijā, un mēs varam tikai ticēt labākajam - ikviens no mums iedziļinās un apzinās, ko dara. Jēdziens "objektīvs vērtējums", manuprāt, ir bezjēdzīgs - tāda nav. Rīkotājs izvēlas vērtētājus un piešķir viņiem kompetences pilnvaras. Vērtējums šajā gadījumā ir vairāku vai daudzu subjektīvu vērtējumu kopsumma. Rezultāts ir tas, kas no šī visa sanāk," pauda "Zelta mikrofona" žūrijas loceklis.
LETA jau vēstīja, ka "Zelta mikrofona" ieskatā sociālo mediju vidē un masu mediju pārstāvjiem esot izplatīti dezinformējoši, nepatiesi materiāli, kuru mērķis ir sēt šaubas, diskreditēt žūrijas darbu un izvēles.
"Zelta mikrofona" balvas pasniegšanas ceremonijas aizkulises
26. februārī Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā 26. reizi tika pasniegta Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta mikrofons".
Tāpat balvas organizatori vērš uzmanību uz to, ka materiāli izplatīti gan anonīmi, gan publiski, piebilstot, ka publiski izplatīto materiālu autori ir atsevišķi mūzikas nozares pārstāvji, kuri "nav ieguvuši kārotās" nominācijas.
Grupa "Olas" izplatītajā video klāsta, ka nominācijā "Gada labākā dziesma" žūrijas locekļi bija nobalsojuši par grupas dziesmas "Nārnija" iekļaušanu nominantu pieciniekā, taču žūrijas priekšsēdētājs Žilde esot bijis neizpratnē, un viņa draugam Normundam Vucānam "Nārnijas" atrašanās pieciniekā esot "bijis ļoti liels pārpratums". Žūrija ir diskutējusi un pārbalsojusi, tāpēc grupa no nominantu piecinieka izņemta un tās vietā uz "Gada labākās dziesmas" titulu pretendēs Elizabetes Gailes dziesma "Zinu, ka pāries".
"Zelta mikrofona" organizatoru ieskatā grupas "Olas" 27.decembrī sociālajos tīklos publicētais videoklips ir "apzināti safabricēta dezinformācija", kas veidots pēc viltus ziņu parauga, kompilējot vairākus savstarpēji nesaistītus faktus un par tiem izdarot nepamatotus secinājumus.
Kā aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, ministrija neiejaucas nevienas no nacionāla mēroga apbalvojumiem kultūras nozarēs žūrijas komisijas darbā, pilnībā uzticot šo pienākumu apbalvojuma organizatoriem - nozares profesionāļiem. Apbalvojuma mūzikas ierakstu gada balva "Zelta mikrofons" žūrijas komisijas darbs neesot izņēmums.
"Vienlaikus, piešķirot valsts budžeta finansējumu nacionālas nozīmes apbalvojuma popmūzikā norises atbalstam, tiek un tiks vērtēta spēja apbalvojumu organizēt augstā līmenī, cita starpā spējot nodrošināt caurspīdīgu un godīgu žūrijas komisijas darbu," uzsver KM pārstāve.
KM no valsts budžeta līdzekļiem mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons" norisei atvēlēja 30 000 eiro.
Savukārt šogad marta sākumā notikusī "Zelta mikrofona" apbalvošanas ceremonija izpelnījās atsevišķu nozares pārstāvju kritiku. Piemēram, mūzikas producents un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Budze sociālajos medijos pārmeta "Zelta mikrofona" producentei Elitai Mīlgrāvei narcisismu, kas esot izpaudies kā "savas grāmatas ["Mikrofons"] bāšana visiem laureātiem klēpī".
Viņam piebalsoja cits mūzikas producents un LaIPA padomes loceklis Arnis Račinskis, pārmetot Mīlgrāvei balvas pakārtošanu savām interesēm un komercializāciju.
Savukārt Mīlgrāve uz to atbildēja, paužot, ka balvu nerīko peļņas dēļ, bet gan lai radītu mūziķiem svētkus un cildinātu viņu darbu.
LaIPA ir nolēmusi organizēt jaunu populārās mūzikas nozares balvu "Gamma" jeb "Gada augstāko mūsdienu mūzikas apbalvojumu". LaIPA ikgadējā biedru kopsapulcē maijā izvērtējušās diskusijas, vai LaIPA kā organizācijai nepieciešams piedalīties vai organizēt īpašu nacionāla līmeņa populārās mūzikas nozares godināšanas ceremoniju.
Balsojot LaIPA biedri nolēmuši, ka LaIPA kļūs par jaunas populārās mūzikas nozares balvas "Gamma" organizētāju.