Kā pasargāt dzimtas kapus no nolīdzināšanas, lai tajos netiktu veikti virsapbedījumi, un kā kapavietu apkopt attālināti?

Ja vairākus gadus kapavieta nav kopta, tad to aktē jeb nolīdzina līdz ar zemi, to ierāda citam un veic virsapbedījumu, pārsvarā gadījumu tas gan attiecas uz pilsētu kapsētām, kurās ir vietu trūkums. „Kas Jauns Avīze”  skaidro, kādas ir iespējas cilvēkam, kas nevēlas, lai viņa ģimenes/radinieka/drauga kapavieta tiktu aktēta un to saglabāt, ja šobrīd tā ir neapkopta?

Pietiek, ja kapavietu apkopj reizi gadā

Kapsētu darbību un uzturēšanu, kā arī kapavietas nolīdzināšanu Latvijā nenosaka īpašs likums. Katra pašvaldība to regulē ar saviem saistošajiem noteikumiem, kuri mēdz būt atšķirīgi. Tāpēc pirmām kārtām par noteikumiem būtu jāinteresējas vietējā Kapu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa (kontaktus var uzzināt vietvaras mājaslapā internetā).

Lai dzimtas kapus uzkoptu attālināti ir jārēķinās ar izdevumiem, kas var sastādīt gan vairākus desmitus, gan arī vairākus simtus eiro. Dažās pašvaldībās to veic vietvaras kapsētu apsaimniekotāji, un tad izmaksas būs mazākas, bet vairumā gadījumu jāvienojas ar kādu pakalpojumu firmu, kas, protams, ir dārgāk. Ir pat firmas, kas neprasa norādīt konkrētu kapavietas atrašanos – pietiek vien ar aizgājēja vārda nosaukšanu un kapsētas norādi. Pati firma atradīs kapavietu, to uzkops un jums par to nosūtīs fotoatskaiti.  Parasti pietiek ar to, ka kapavietu apkopj vienu reizi gadā – rudenī, nogrābjot lapas, salabojot bojātās kapu apmales, apcērpjot krūmus un tamlīdzīgi. Pie kapavietas sakopšanas var ķerties klāt arī tad, ja tā ir aktēta, uz ko norāda tur iespraustais dzeltenais mietiņš. Šādā gadījumā par to ir jāinformē Kapu pārvalde vai kapsētas pārvaldnieks, ka ir uzsākts rūpēties par dzimtas kapiem. 

Pašvaldības par nekoptajiem kapiem

Liepājas Kapsētu pārvaldes direktors Mairis Plūksna: „Galvenais un vienīgais nosacījums, lai kapavieta netiktu atzīta par ilgstoši nekoptu, kā rezultātā tā tiek aktēta un piešķirta citam kapavietas uzturētājam - kapavietai jābūt sakoptai. Liepājas Kapsētu pārvalde nenodarbojas ar kapavietu kopšanu, bet šādu pakalpojumu piedāvā vairāki privātie uzņēmumi. Noslēdzot līgumu ar šādu uzņēmumu, tas nodrošinās ne tikai kapavietas labiekārtošanu, bet arī regulāru tās uzkopšanu. Šāda veida pakalpojuma pasūtījumu iespējams veikt arī attālināti, kas nodrošina iespēju arī ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošām personām organizēt savu tuvinieku kapavietu kopšanu. Kapavietu kopšanas pakalpojumu cenas firmām ir atšķirīgas (atkarībā no kapsētas atrašanās vietas, kapavietas izmēra un tamlīdzīgi) Kā obligāts nosacījums personai, kura uzņēmusies un veic jau aktētas savu tuvinieku kapavietas kopšanu, ir par to informēt Liepājas Kapsētu pārvaldi, lai aktēšanas process tiktu pārtraukts.”

Cēsu novada Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes kapu pārzinis Māris Vītiņš: „Aktēšanas mērķis ir apzināt nekoptas kapavietas,  lai  nodrošinātu to sakopšanu vai noteikumos noteiktajos gadījumos izmantotu virsapbedījumu veikšanai. Ja tuvinieki paši nespēj  kādu iemeslu veikt kapavietas uzkopšanu, tad šobrīd daudzas labiekārtošanas firmas piedāvā šādu uzturēšanas pakalpojumu. Cēsu novada pašvaldības kapu saimniecība piedāvā ģimenes kapavietas kopšanas pakalpojumu: reizi nedēļā kapavieta tiek nogrābta, novāktas lapas un izrautas nezāles. Mēneša maksa šādam pakalpojumam šobrīd ir 8,54 eiro (bez PVN).”

Ventspils labiekārtošanas kombināta Apbedīšanas biroja vadītājs Jānis Mihailovs: „Ventspils pašvaldības kapsētās virsapbedījumi tiek veikti tikai tādās vietās, kur par iepriekš veiktu apbedījumu liecina vairs tikai pati kapavieta. Līdz ar to, ja kapakmens, kapavietas iežogojums un kapu apmale ir saglabājušies un ir labā stāvoklī, tad šīs vietas netiek ierādītas citiem un kapa vieta tiek saglabāta. No jauna tiek ierādītas tikai tās vietas, kur acīmredzami no iepriekšējās kapavietas tik pat kā nekas vairs nav saglabājies un kas arī vienlaikus liecina par to, ka kapavieta nav uzturēta daudzus gadu desmitus. Ventspils labiekārtošanas kombināta Apbedīšanas birojam ir zināmi vairāki gadījumi, kad, piemēram, kapavietas uzturētājam atrodoties ārpus Latvijas, viņa uzdevumā sakopšanas darbus veic kāds cits, visbiežāk – privātpersonas, taču Ventspils pašvaldība šādu pakalpojumu nenodrošina.”

Jelgavas pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība”: „Jelgavas kapsētās kapavietas aktēšana notiek trīs gadu periodā. Lai novērstu kapavietas zaudēšanu, tā šajā laikā jāsakopj vismaz reizi. Kapsētas katru gadu maijā apseko komisija un sagatavo aktu par katru nekopto kapavietu. Ja ģimenes kapavieta ir nekopta, tiek uzsākta aktēšanas procedūra. Par kapavietas sakopšanu rakstiski informē  kapavietas uzturētāju. Ja uzturētājs noteiktajā termiņā kapavietu nesakopj, tā pāriet pašvaldības valdījumā. Uzsākot aktēšanu, kapavietu marķē ar brīdinājuma zīmi. Informācija par aktēšanas sākšanu tiek izvietota kapsētas informācijas stendā, publicēta pašvaldības informatīvajā izdevumā, kā arī ievietota pašvaldības un kapsētu apsaimniekotāja tīmekļa vietnēs. Jelgavas kapsētās katrai ģimenes kapavietai jābūt uzturētājam - personai, kurai piešķirta kapavieta un kura ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu. Kapavietas uzturētājs būs zināms, ja kapavieta piešķirta vai arī esošajā ģimenes kapavietā veikts apbedījums pēc 2000. gada.  Piederīgajiem īpaša uzmanību jāvērš ģimenes kapavietām, kurās ir seni apbedījumi, nav uzstādītas piemiņas zīmes un kuras ilgstoši netiek koptas. Tas kapsētas apsaimniekotājam apgrūtina informācijas atrašanu arhīvos par tuvinieku – iespējamo kapavietas uzturētāju, tādēļ šādas kapavietas ir pakļautas aktēšanas riskam. „Pilsētsaimniecība” nepiedāvā ģimenes kapavietu kopšanas pakalpojumus. Ja tāds ir nepieciešams, jāvēršas pie privātuzņēmuma vai individuālā darba veicēja.”

Jūrmalas Komunikācijas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Māra Mičule: „Zemes iecirkņa (kapavietas) lietotāja pienākums ir regulāri kopt un uzturēt piešķirto kapa vietu (novākt kritušās lapas, zarus, atkritumus, nopļaut un novākt zāli, iznīcināt kokus un krūmus, uzturēt zemes iecirkņa aprīkojumu). Zemes iecirkņa lietotājs kapa vietu var kopt pats vai arī privāti noslēgt līgumu par zemes iecirkņa kopšanu ar juridisku vai fizisku personu. Pakalpojuma cenu nosaka pakalpojuma sniedzējs. Iestāde šādus pakalpojumus nesniedz. Zemes iecirknis pāriet pašvaldības valdījumā, ja tas piecus gadus pēc kārtas ir atzīts par nekoptu.”

Rīgas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Sindija Grāvere: „Lai kapa vieta netiktu aktēta, šī kapavieta ir jākopj, nav svarīgi vai šādu pienākumu veic kapavietas uzturētājs vai kāda cita persona. Līgumu ar pašvaldību par kapavietas uzkopšanu nav iespējams noslēgt. Līgumu par kapavietas uzturēšanu ar kādu no uzņēmumiem ir iespējams noslēgt kapavietā apbedīto radiniekiem. Par šāda līguma izmaksām Rīgas Kapsētu pārvaldei nav precīzu datu, jo viss ir atkarīgs no pasūtītāja vēlmēm uzkopšanas biežumā un kvalitātē.”
 
Daugavpils Sabiedrisko attiecību nodaļa: „ Lai kapavieta netiktu aktēta un nolīdzināta, ir būtiski informēt pašvaldības kapsētu apsaimniekotāju (SIA „Labiekārtošana D” Rituālo pakalpojumu iecirkni) par atbildīgo personu, kas būs kapavietas turētājs un atbildēs par tās uzturēšanu. Šāda informācija ir jāsniedz savlaicīgi, lai apsaimniekotājs būtu informēts par turpmāku kapavietas uzturēšanu. Tiem, kuriem pašiem nav iespēju regulāri kopt kapavietu, ir iespēja noslēgt līgumu par kapavietas uzturēšanu ar apsaimniekotāju vai citu komersantu. Šādi līgumi ļauj attālināti nodrošināt, ka kapavieta tiek uzturēta atbilstoši prasībām, ja radinieki dzīvo ārvalstīs vai citviet un paši to nevar veikt. “Labiekārtošana D” piedāvā šādus pakalpojumus.” 

Valmieras novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste: „Valmieras novada pašvaldības saistošajos noteikumos ietverti nosacījumi par nekoptas kapavietas aktēšanu, kura tiek uzsākta tikai tādā gadījumā, ja kapavieta ilgstoši netiek kopta. Ja neizdodas sazināties ar kapavietas uzturētāju, tad brīdinājumi ir gan fiziski izvietoti pie nekoptās kapavietas, gan arī publicēti pašvaldības tīmekļvietnē un novada pašvaldības informatīvajā izdevumā. Ir iespējams pieteikties un kopt kāda sava radinieka kapavietu, lai to saglabātu. Tādā gadījumā, lai saņemtu uzturēšanas tiesības, ir jāiesniedz iesniegums pašvaldības apvienības pārvaldē, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā kapsēta. Iesniegumā jāuzrāda informācija par kapavietu, apbedīto un radniecības pakāpe, lai būtu pamatojums piešķirt uzturēšanas tiesības. Nav jāgaida paziņojums par aktēšanu, to var darīt jebkurā laikā, saprotot, ka kapavieta netiek kopta un uzturēta. Pašvaldība pieņem lēmumu par kapavietas uzturēšanas tiesību piešķiršanu, bet nesniedz kopšanas un uzturēšanas pakalpojumu. Kapavietas uzturētājs kopj un labiekārto kapavietu pats vai noslēdz līgumu par kapavietas apsaimniekošanu ar juridisku vai fizisku personu. Iedzīvotājiem šie pakalpojumu sniedzēji ir jāmeklē pašiem.”

Kā pierādīt radniecību ar sen mirušu cilvēku?

Pārsvarā līgumus par kapavietas uzturēšanu slēdz, ja nesen ticis apbedīts tuvinieks. Tomēr ne pārāk bieži ir gadījumi, kad līgums par kapavietas uzturēšanu tiek slēgts arī tad, ja pēdējais apbedījums noticis pirms 80 un vēl vairāk gadiem. Proti, līguma slēdzēja puse ir apbedītās personas mazmazmeita vai mazmazdēls. Šādos gadījumos cilvēkam, kurš kopj savu senču apbedījumu vietu, tiesības uz to ir jānostiprina juridiski. Līgumslēdzēja pusei nepietiks tikai ar personu apliecinoša dokumenta un tuvinieka miršanas apliecības uzrādīšanu, bet vajadzēs arī pierādīt radniecību ar aizgājēju. Laika gaitā vairākās paaudzēs bieži mainījies uzvārds, kas nozīmē, ka cilvēkam ar dokumentu palīdzību jāpierāda, ka tas, kurš kapavietā apglabāts, patiesi ir viņa vecvectēvs vai vecvecmāmiņa. Ne visiem saglabāti veci dokumenti, piemēram, pirms daudziem gadiem izdotas dzimšanas vai miršanas apliecības. Ja šos dokumentus vairs nevarat atrast, vajadzēs pieprasīt izziņu, kas apliecina konkrētās personas dzimšanu, laulības reģistrāciju, kas sievietei bieži vien nozīmē uzvārda maiņu, kā arī nāvi. Tas izdarāms Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļā vai Latvijas Valsts vēstures arhīvā. Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļā ir pieejami dokumenti, sākot ar pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem, senāki dokumenti atrodas Valsts arhīvā. Gan vienā, gan otrā iestādē nav jāierodas klātienē. Iesniegumu par faktu pieprasīšanu iespējams sagatavot un nosūtīt elektroniski (pieprasījuma veidlapa pēc izziņas par dzimšanas, laulības vai miršanas reģistrāciju ir pieejama portālā latvija.lv). Jārēķinās ar to, ka ziņu pieprasīšana no arhīva ir maksas pakalpojums - sākot no desmit eiro un vairāk: tas atkarīgs no dokumentā iekļauto faktu apjoma.

Attālināto kapavietu apkopšanas cenrādis

Jauns.lv ielūkojās attālināto kapavietu apkopšanas un tīrīšanas piedāvājumā, un secināja, ka pakalpojamu cenas dažādām firmām ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, uzņēmums „Sakop kapus”, kas sniedz pakalpojumus Jūrmalā, Tukumā, Smārdē, Milzkalnē, Mārupē un Babītē par vienreizēju kapavietas uzkopšana prasa 50 eiro, bet, ja uzkopšanu pasūta vairākas reizes gadā, cena par reizi tiek samazināta. Bet firma „Tīri kapi”, kas darbojas Rēzeknes un Ludzas novados, par vienkāršu kapavietas tīrīšanu prasa no 25 līdz 75 eiro, bet ģenerālo tīrīšanu - no 60 līdz 180 eiro (cena atkarīga no kapavietas lieluma).

Ir vairākas firmas, kas piedāvāta kapavietas uzkopšanu visā Latvijas teritorijā (piemēram, „Memorial services”, „Cemety”, „Soulgarde” un citas). Cenas arī dažādas – sākot no 25 eiro un beidzot ar pāris simtiem eiro. Vairāki pakalpojumi sniedzēji piedāvā ne tikai uzkopt, bet arī atrast konkrētu kapavietu tikai pēc norādītā aizgājēja vārda un pasūtītājam nosūtīt fotoatskaiti par padarīto.

Kāds piedāvās gan „ģenerālo kapavietas uzkopšanu” (teritorijas tīrīšanu un pārrakšanu, nezāļu sakņu izņemšanu, svaigu smilšu melnzemes un mulčas kārtas uzbēršanu, granīta šķembu segumu izpūšanu ar lapu pūtēju, dekoratīvo olīšu mazgāšanu, krūmu aprakšanu, apmaļu un soliņu tīrīšanu un tā tālāk) sākot no 338,80 eiro, gan „rudens apkopšanu” (lapu, skuju, zaru un nokaltušu augu novākšanu) sākot no 102,85 eiro. Var arī pasūtīt regulāru kapavietas uzkopšanu no 300 līdz 500 eiro gadā, vai rudens uzkopšanu no 65 līdz 165 eiro (cena atkarīga no kapavietas lieluma). Par papildu samaksu arī noliks un aizdedzinās svecītes, vāzē ieliks ziedus, apcirps krūmus, atjaunos jeb nomazgās kapapieminekli un tamlīdzīgi. Piemēram, četru neļķu, rožu vai krizantēmu ielikšana vāze var izmaksāt 15 eiro, krūmu apgriešana – 20 eiro, bet kapavietas apmaļu ķīmiska mazgāšana – 10 eiro.