Par kādām latviešu valodas dīvainībām šogad uztraucās: spējraise, koptaisnība, pumperniķelis, bamplis un krieviskais izlejamais alus

Lielās atkrieviskošanas kampaņas laikā, izrādās, mums arī ir jāatbrīvojas no tāda vārdu salikuma kā „izlejamais alus”, jo tas ir tīrais aizguvums no krievu valodas. Tāpat vairāki anglicismi jāaizstāj ar latviskiem terminiem – „spējraise”, koptaisnība” un „vēlmju domāšana”. Daudziem arī neizpratne, vai tādi vārdi kā „pumperniķelis” un „banstaklis” ir lamuvārdi.

Valsts valodas centrs (VVC) 2024. gadā sociālajos tīkos sniedzis vairākus desmitus „Nedēļas skaidrojumus” par latviešu valodas „dīvainībām” un svešvārdu atveidojumu Latvijas valsts valodā. Jauns.lv ielūkojās VVC skaidrojumos un ko latviešu valodas lietotāji no VVC vēlējās uzzināt, kādi ir mūsu leksikā nostabilizējušos anglicismu latviskie varianti.

* Vai vārdam „durvis” ir vienskaitļa forma? „Mūsdienu latviešu literārajā valodā vārdu „durvis” lieto tikai daudzskaitļa formā. Turpretī dažās latviešu valodas izloksnēs vēs sastopama šī vārda vienskaitļa forma, piemēram, „durvs” Lazdonā un Raunā, „dure” Ungurmuižā.”

* Vai vārdam „vārti” ir vienskaitļa forma? „Lietvārdu „vārti” lieto tikai daudzskaitļa formā. Senāk bija izplatīta arī šī vārda vienskaitļa forma „vārts”, kuru mūsdienās vēl lieto dažās latviešu valodas izloksnēs. piemēram Kuldīgas apkārtnē un Neretā. Citās izloksnēs (piemēram, Dundagā un Piltenē) vārdu lieto sieviešu dzimtes daudzskaitļa formā „vārtes”. No vienskaitļa formas „vārte” atvasināti lietvārdi „pavārte” un „pievārte”.”

* Kas ir „uka”? „Ziemeļvidzemes izloksnēs izplatīts apvidvārds ar nozīmi „nelaime”, „kļūda”. Tas aizgūts no lībiešu valodas.” Šo vārdu biežāk lieto vārdkopā „iet ukā” – „iet zudībā, bojāties”; „noiet ukā” – „neizdoties”; „laist ukā” – „laist postā”.

* Kas ir „birdi”? Zemgaliskajās un latgaliskajās izloksnēs ar šo vārdu apzīmē gan stelles jeb aužamos stāvus, gan šķietu jostu aušanai.

* Kas ir „vārde”? Šis apvidvārds ir dzīvnieka nosaukuma „varde” formā. Citās izloksnēs vārdu „vārde” lieto arī lai nosauktu gan griestu siju, gan uzžaujamu kārti, vadzi vai plauktiņu, gan rindā sakrautu linu kūlīšus.

* Kas ir „dimba”? „Lietvārda „dimba” pamatnozīme” ir neveiksme, nelaime, bezizeja, ļoti nevēlama situācija”.

* Kā pareizi: „lejamais alus”, „izlejamais alus” vai „mucu alus”? „Termins „izlejamais alus” ir vērtējams kā burtisks tulkojums no krievu valodas („razļivnoje pivo”). Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija nolēma apstiprināt terminu „mucu alus” kā ieteicamo variantu.”

* Ko nozīmē vārds „straust”? Tas nozīmē strauji tecēt, ātri plūst, pludināt, šļākties. Bet šis vārds, no kura atvisināti vārdi „strauts” un „straume” mūsdienu latviešu valodā nav saglabājies.

* Kas ir „spējraise”? „Spējraise (angļu val. „coaching”) ir domāšanu veicinošs, radošs un iedvesmojošs treniņš vai process, kas sekmē indivīda personiskā un/vai profesionālā potenciāla attīstību, palīdzot viņam sasniegt mērķus, attīstot uzvedības modeļus, lai veicinātu labbūtību un ļautu pārvarēt ikdienas izaicinājumus. Tostarp lietojami arī termini „spējraisis” un „izaugsmes treneris”.” Šis ir vārds, pēc VVC domām, jālieto latviešu valodā iegājušamies vārda „koučings” vietā.

* Kas ir „vēlmju domāšana”? „Vēlmju domāšana (angļu val. „wishful thinking”) ir informācijas apstrāde un izpratne, vadoties no pārliecības, ka eksistē subjektīvi vēlamais, lai gan tam ticama pamatojuma vai pierādījumu nav. Vēlmju domāšana var ietekmēt objektīvi pamatotu lēmumu pieņemšanu, piemēram, izglītības programmas izvēlē, institūcijas darba plānošanā, projekta mērķa izvirzīšanā.”

* Kas ir „daudzdarbība”? „Daudzdarbība (angļu val. „multitasking”) ir vairāku darbību vai uzdevumu veikšana vienlaikus vai secīgi ātrā tempā.
 
* Kas ir „exit poll”? Vēlēšanu laikā bieži lietoto terminu „exit poll”, ar kuru angļu valodā apzīmē pie vēlēšanu iecirkņiem veiktu vēlētāju aptauju, lai noskaidrotu iespējamo vēlēšanu rezultātu, VVC iesaka latvisko apzīmējumu „vēlētāju aptauja”, kuram, ja nepieciešams var pievienot arī terminu orģinālvalodā to rakstot slīprakstā.

* Ko nozīmē vārds „špetns”? Šis vārds nozīmē to pašu, ko „nešpetns” – nejauks, nepatīkams, arī ļauns, negants. Šis vārds latviešu valodā aizgūts no poļu „szpetny”, kas nozīmē „nejauks, riebīgs.”

* Kā pareizi: „atjaunojamā enerģija” vai „atjaunīgā enerģija”? „„Atjaunīgs” ir tāds, kas pats atjaunojas, savukārt „atjaunojams” ir tāds, kas kādam ir jāatjauno. Tātad pareizāk ir lietot terminu „atjaunīgā enerģija” un „atjaunīgie energoresursi”, jo runa ir par enerģijas avotiem, kas paši atjaunojas.”

* Vai „pumperniķelis” ir lamuvārds? „Par pumperniķeļiem sauc saldus, cietus cepumus, parasti ar riekstiem, rozīnēm un kanēli, senāk – arī rupju rudzu maizi. Šis nosaukums (aizgūt no vācu „pumpernickel”) ir latviešu literārās valodas vārds, kas lietojams bez ierobežojumiem. Dažviet šādu cepumu nosaukumu lieto arī formā „pumpermiķeļis”.”

* Kas ir „koptaisnība”? Šo vārdu Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija apstiprinājusi kā izmantojamu, lai aizstātu anglisko terminu „restorative justice”, kas ir „tādu metožu kopums,  ar kurām likumpārkāpumā iesaistītās personas (pamatā – cietušais un vainīgais) brīvprātīgi iesaistās procesā, kas ļauj tām apzināties likumpārkāpuma cēloņus, sekas un kontekstu, kā arī likumpārkāpuma rezultātā indivīdiem un sabiedrībai nodarīto kaitējumu, un palīdz visām iesaistītajām pusēm pārvarēt likumpārkāpuma traumatiskās sekas.”

* Vai „banstaklis” ir lamuvārds? „„Banstaklis”, „banstāklis” vai „bansteklis” ir reti lietots apvidvārds – sena amatnieku darbarīka nosaukums. Tas varēja būt gan „amatnieku stīpu dzelzs”, gan „spandags – rīks stīpu uzvilkšanai koka traukam”, gan „nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kura palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus”.” Šis vārds ir aizguvums no vācu valodas.

* Kas ir „amplis”? Kā to atšķirt no „bampļa”? „Apvidvārdam „amplis” ir vairākas nozīmes: nerātns cilvēks; ļoti nemierīgs zirgs; sprukstiņš; vientiesis; tas, kas savu darbu paveic ātri un slikti. Savukārt „bamplis” var būt kāds ezera putns, nepaklausīgs pusaudzis, maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks vai pludiņš. Šos vārdus var lietot neoficiālā saziņā, lai atsvaidzinātu sarunas stilu.”

* Un noslēgumā: Gadu mija vai gadumija? „Brīdi, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas, arī laiku posmu ap gadu miju parasti saucam par gadumiju. Šo nosaukumu biežāk lieto salikteņa formā.”

Lūk, daži VVC „Nedēļas skaidrojumu” ieraksti:

x