Kā tas var būt? No visām ES valstīm tieši Polija ir ceļā uz ekonomisko brīnumu

Ja visas ES iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma līmenis 2024. gadā bija tikai 1%, tad Polijā šis rādītājs sasniedza gandrīz 3%. Salīdzinājumam - Vācijā tajā pašā periodā IKP samazinājās par 0,2%, bet Francijā tika reģistrēts pieaugums 1,2% apmērā.

Arī 2025. gada ekonomiskās attīstības prognozes Polijai ir iepriecinošas. Otrajā ceturksnī valsts sasniedza IKP pieaugumu par 0,8%. Tas ir piektais labākais rādītājs Eiropas Savienībā. Gada beigās tiek prognozēts aptuveni 3,3% pieaugums, bet 2026. gadā-  ap 3%. Kāds tad ir Varšavas panākumu noslēpums?

Potenciāls kļūt par vienu no veiksmīgākajām ekonomikām ES

Polijas labos ekonomiskos rādītājus pēdējos gados nevar uzskatīt par nejaušību. Jau kopš valsts pievienošanās ES 2004. gadā tās IKP vidējais gada pieaugums bija ap 4%. Polijas fondu tirgus piedzīvo izaugsmi. Novērotāji ar optimismu vērtē Polijas potenciālu kļūt par vienu no stabilākajām un dinamiskākajām Eiropas Savienības ekonomikām.

"Pēdējo divu desmitgažu laikā Polija noteikti ir parādījusi izcilus rezultātus," sarunā ar DW norāda Katažina Rzentarževska, galvenā makroekonomikas analītiķe Centrālās un Austrumeiropas reģionā uzņēmumā "Erste Group". "Reālais IKP ir dubultojies," turpina eksperte. "Tas ir patiešām ievērojami. Protams, tas ir daļa no konverģences procesa, taču kopumā Polija pozitīvi izceļas uz pārējā fona."

Pēc Džeikoba Fanka Kirkegora, Amerikas Petersona Starptautiskās ekonomikas institūta vecākā zinātniskā līdzstrādnieka, teiktā līdzīgus panākumus demonstrē arī citas Austrumeiropas ES valstis un Baltijas valstis, tomēr galvenā atšķirība Polijas gadījumā ir ekonomikas apjoms.

"Polija ir liela valsts," viņš skaidro intervijā ar DW. "Un tas patiešām ir nozīmīgi - ja vēlaties - visai Eiropas Savienībai: gan politiskā, gan ekonomiskās attīstības ziņā." Polijā dzīvo aptuveni 37 miljoni cilvēku, un tā ir piektā lielākā valsts ES iedzīvotāju skaita ziņā. Pēc IKP apjoma valsts tuvojas pasaules divdesmit lielāko ekonomiku sarakstam.

Polijas aizsardzības izdevumu palielināšana

Līdz ar augošo ekonomisko ietekmi Polijai pieaug arī stratēģiskā un ģeopolitiskā nozīme. Pēdējos gados valsts tik ievērojami palielinājusi aizsardzības izdevumus, ka šobrīd ieņem pirmo vietu NATO starp dalībvalstīm pēc IKP daļas, kas tiek novirzīta aizsardzībai - pašlaik tie ir apmēram 4,5%.

Kā norāda Katažina Rzentarževska, lielākā daļa aizsardzības izdevumu tiek novirzīta iepirkumiem ārvalstīs, nevis iekšzemes ražošanai. Tomēr Polijas IKP pieaugumu lielā mērā veicina iekšējais patēriņš, nevis eksports, viņa piebilst.

"Tas ir ekonomiskās izaugsmes balsts," uzsver eksperte, atzīmējot, ka Polijas spēcīgais iekšējais tirgus izpaužas zemā bezdarba līmenī un reālo algu kāpumā. Šie faktori padara valsti salīdzinoši aizsargātu pret ārējiem satricinājumiem, uzskata Rzentarževska. "Kad notiek globāla lejupslīde, vispirms cieš mazās, uz eksportu orientētās ekonomikas, jo tā darbojas vērtības radīšanas ķēde," viņa skaidro intervijā DW. "Polijas relatīvi slēgtajā ekonomikā patēriņš saglabājas augsts."

Veiksmīgs integrācijas modelis Eiropas Savienībā

Pēc Rzentarževskas domām, Polijas panākumu atslēga ir tās dziļā integrācija Eiropas Savienībā, NATO, Šengenas zonā un OECD. "Ja raugāmies uz integrācijas jēdzienu plašāk, Polija ar to ir tikusi galā ļoti labi," viņa uzsver. "Lai gan valsts nav pievienojusies eirozonai, tā ir guvusi ievērojamu labumu no plašā finansiālā atbalsta, ko Eiropas Savienība sniedza pēc Polijas iestāšanās ES 2004. gadā."

"Nevar noliegt, ka piekļuve Eiropas fondiem ir kļuvusi par milzīgu - vienu no galvenajiem - izaugsmes faktoriem," norāda eksperte sarunā ar DW.

Līdzīgi situāciju vērtē arī Kirkegors: "Polija pareizi paveica galvenās lietas."
"Viņi (Polijas varas iestādes) izmantoja ES finansējumu, lai ievērojami uzlabotu infrastruktūru," viņš skaidro. "Viņiem izdevās pilnībā iznīdēt korupciju zemākajā līmenī, kas plauka komunisma būvniecības gados. Tika radīta ļoti labvēlīga uzņēmējdarbības vide. Kopumā viņiem ir labi izglītota darbaspēka bāze."
"Polija ir spilgts veiksmīgas integrācijas ES piemērs... Viņi izdarīja visu pareizi," secina eksperts.

Politiskie strīdi kā drauds ES finansējumam

Taču Polijas ekonomikas veiksmīgai attīstībai pastāv arī šķēršļi. Lielāko daļu pēdējo divu desmitgažu laikā Polija pastāvēja stingras politiskas opozīcijas apstākļos starp lielo labo bloku, ko vada nacionāli konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), un liberālo bloku, kura priekšgalā šobrīd ir premjera Donalda Tuska vadītās "Pilsoniskās koalīcijas" alianses.

Tuskam pietuvinātā koalīcija ir proeiropeiska, un novērotāji 2023. gada parlamenta vēlēšanu uzvaru viņa aliansē vērtēja kā faktoru, kas veicina Polijas ilgtermiņa finansējumu no ES. Jo partija "Likums un taisnīgums", būdama pie varas, regulāri iesaistījās strīdos ar Briseli par Polijas tiesu sistēmas neatkarību.
Tajā pašā laikā eksperti uzskata, ka 2025. gada prezidenta vēlēšanu uzvara eiro skeptiķim Karolam Navrockim, ko atbalsta PiS, potenciāli varētu apdraudēt Polijas un ES nākotnes attiecības.

Ekonomiskie panākumi, neskatoties uz politiskajiem strīdiem

Tomēr, kā atgādina Katažina Rzentarževska, neskatoties uz politiskajiem strīdiem, Polija ir spējusi sasniegt ekonomisko progresu abu valdību laikā.
"Polija ir labs piemērs tam, kā var panākt dinamisku izaugsmi, neatkarīgi no politiskās partijas vai orientācijas - vai tās būtu konservatīvas vai liberālas," viņa saka.

Pēc Rzentarževskas teiktā, sociālās aizsardzības izdevumu palielināšana, piemēram, PiS ieviestie bērnu pabalsti, bija noderīga un palīdzēja stimulēt ekonomiku.

Tomēr papildu izdevumi kopā ar aizsardzības izdevumu pieaugumu un inflācijas kāpumu radījuši saspringtu budžeta situāciju Polijā. Saskaņā ar nesenajām prognozēm, ko prezentēja valsts finanšu ministrs Andrzejs Domaņskis, valsts budžeta deficīts 2026. gadā sasniegs 6,5% no IKP.

Vai Polija apsteigs Vāciju?

Pēc Rafała Beneckiego, ING bankas galvenā Polijas ekonomikas eksperta, pateicoties augstajam ekonomikas izaugsmes tempam, reitinga aģentūras un investori pagaidām neizrāda satraukumu. Tomēr, lai stiprinātu uzticību Varšavai, nepieciešams pārliecinošs budžeta korekcijas plāns, brīdina eksperts.

"Polijai būs jārisina šī problēma. Tai būs jāstiprina budžets, jāveic stingras taupības pasākumi, un tas, protams, varētu palēnināt izaugsmi," norāda Rzentarževska.

Tajā pašā laikā pašreizējā investoru pārliecība par Polijas ekonomikas pozitīvo attīstību ir pamatota, viņa turpina: "Zems bezdarba līmenis, patērētāju uzticēšanās un, kas īpaši svarīgi, augsta ražīguma efektivitāte - tas viss veido kopējo pozitīvo noskaņojumu un labus ekonomiskos rezultātus."

Pēc Kirkegora teiktā, citas Eiropas valstis varētu daudz mācīties no Polijas attiecībā uz ekonomisko dinamiku un elastību. "Ja iedomājamies, ka Vācija nespēj īstenot reformas, bet Polija turpina attīstīties tāpat kā pēdējos 20 gadus kopš tās iestāšanās ES, galu galā tā var apsteigt tādas valstis kā Vācija," brīdina eksperts.