Vairums rīdzinieku iebilst pret elektroauto privilēģijām Rīgas autostāvvietās. Rīgas domes Satiksmes komitejas vadītāja sola, ka risinājums būšot
Elektroauto skaits Latvijā pēdējos trīs gados ir pieckāršojies, pārslogojot Rīgas stāvvietas. Lielākā daļa rīdzinieku vēlas, lai elektroautomobiļiem tiktu atceltas bezmaksas "noparkošanās" priekšrocības, savukārt Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentam uzdots līdz gadumijai sagatavot priekšlikumu elektroautomašīnu privilēģiju mazināšanai Rīgas autostāvvietās, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Nedēļas vidū nelielā ieliņa iepretim Rīgas pilij ir pilna ar automašīnām. Četras piektdaļas no tām (20 no 26) – elektroauto, kas nozīmē, ka tās tur var stāvēt neierobežoti ilgi, jo par stāvēšanu jāmaksā nav, un arī laika ierobežojumu šim pakalpojumam nav. Līdzīga aina arī Vaļņu ielā pie Pulvertorņa un daudzviet citur Vecrīgā. Aizvadītā gada oktobrī tā laika Rīgas domes Satiksmes komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV) raidījumam “de facto” teica: “kas attiecas par Vecrīgu, iespējams mums vajadzēs uzsākt diskusiju par to, ka nevar vienlaicīgi atrasties mašīna teiksim visu dienu vienā vietā.”
Vienā ziņā kopš šīs intervijas situācija ir būtiski mainījusies - un tā ir reģistrēto elektroautomobiļu skaitā. Īpaši straujš lēciens ir tieši no pērnā gada jūlija, kad valdība palielināja pieejamo valsts atbalstu videi draudzīgo automobiļu iegādei, dažām grupām - līdz pat deviņiem tūkstošiem eiro.
Salīdzinājumam - pirms pieciem gadiem visā Latvijā bija nepilns tūkstotis ar elektrību darbināmu auto. Kopš 2022. gada tās var iegādāties ar valsts atbalstu un kopš tā brīža elektroauto skaits valstī ir pat pieckāršojies. Šogad 1. oktobrī Latvijā bija reģistrēti gandrīz 13 tūkstoši (12 991 jeb 1,6% no visiem auto) vieglie elektroautomobiļi (CSDD dati). Šogad augusta beigās visa atbalstam pieejamā nauda – 30 miljoni eiro, bija iztērēta.
“Viennozīmīgi mūsu prioritāte ir saglabāt atbalstu daudzbērnu ģimenēm vai ģimenēm, kur ir bērni ar invaliditāti. Tā ir mūsu prioritāte. To mēs noteikti gribam saglabāt, esošo apjomu iespējams pārskatīt, varbūt pat uztaisīt lielāku, un tad skatāmies pārējo,” saka klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Viens no programmas mērķiem ir veicināt klimatneitralitāti. Ne velti papildu atbalstu varēja saņemt arī par vecās mašīnas utilizēšanu. Taču, cik šis bijis efektīvs veids kopumā emisiju mazināšanai, vēl jārēķina.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par reģistrētajiem vieglajiem automobiļiem pēc motora veida uz gada sākumu liecina: Ja pirms desmit gadiem Latvijā bija aptuveni vienāds skaits šeit reģistrētu ar benzīnu (45,63% no visiem) un dīzeļdegvielu (46,6%) darbināmu vieglo auto, tad kopš tā laika būtiski audzis auto skaits tieši ar dīzeļdzinējiem (66,4% uz 2025. gada 1. janvāri), samazinājies ar benzīnu (27,8%), bet elektroauto vai ārēji lādējami hibrīdi veido pavisam nelielu daļu – ap pusotru procentu.
“Skaidrs, ka mēs arī pašreiz izvērtējam, pirmkārt, esošo programmu, kas ir iegādāta kā transporta līdzekļi un jāsaprot, rēķinām emisiju ietaupījumu. Tas, kas ir viennozīmīgi, šī programma devusi pozitīvu impulsu, ka Latvijā parādās arvien vairāk elektroauto uz ielas,” saka Melnis.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) dati rāda, ka trešdaļa no visiem valsts atbalstītajiem auto reģistrēti Rīgā (2233), bet aptuveni tikpat Jūrmalā un sešos Rīgai tuvākajos novados kopā skaitot (Mārupes 592, Ropažu 427, Ķekavas 332, Jūrmalas valstspilsētā 314, Ādažu 255, Salaspils 171, Siguldas 169 - un kopā tie ir 2260).
Elektroautomobiļiem dotā iespēja bez maksas un neierobežoti ilgi stāvēt pilsētas ielās, Vecrīgu jau pārvērtusi par lielu, noslogotu stāvlaukumu. Turklāt spiediens veidojas arī uz pārējām stāvvietām, kur pilsētas viesiem vietu atrast kļūst aizvien grūtāk, neatkarīgi no tā, vai brauc ar parastu vai elektroauto.
Priekšlikumi bija sagatavoti jau aprīlī, bet tad sekoja vēlēšanas
Šā gada aprīlī Rīgas Attīstības departaments gatavojis priekšlikumus par pārmaiņām Vecrīgas satiksmes organizācijā un auto novietošanā. Tajā ir atsauces arī uz Vecrīgā dzīvojošo neapmierinātību – ar auto pieblīvētās ielas traucē piekļūt viņu mājokļiem. Taču nāca vēlēšanas un nekādu izmaiņu aizvien nav. Ja neskaita to, ka satiksmes joma no “Jaunās vienotības” nonākusi “Progresīvo” ziņā.
“Mēs noteikti esam gatavi atbalstīt risinājumus, bet es teiktu, ka tiem risinājumiem ir jānāk no jaunās politiskās vadības satiksmes jomā. Tas, kas tika apspriests kā iespējamie varianti bija kā numur viens - vispār uzsākt uzskaiti, lai ņemtu tādu nosacītu nulles biļeti, ja tā varētu teikt, lai vispār būtu dati, jo tie dati īstenībā tādi reprezentatīvi nav - kaut kādi ir, bet cik viņi precīzi? Un tā otra lieta bija, ņemot vērā, ka tās ir īslaicīgas apstāšanās stāvvietas ielu malās, tad varbūt iet uz to īslaicīgumu, teiksim, noteikt kaut kādu minimālo stundu vai divas, ko var atstāt,” saka Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).
Vairums rīdzinieku vēlas atcelt bezmaksas stāvēšanas priekšrocības elektroautomobiļiem
Gada sākumā veiktā aptaujā puse rīdzinieku pauda viedokli, ka elektroauto jāatceļ bezmaksas stāvēšanas priekšrocības vai tās jāierobežo līdz vienai stundai. “Rīgas satiksmes” aprēķini par septembri, kas veikti pēc autostāvvietu apsekošanas, liecina, ka aptuveni piektdaļu no pārbaudītajām stāvvietām visā pilsētā, ne tikai Vecrīgā, aizņem elektroauto.
Šī sasaukuma Rīgas domes Satiksmes komitejas vadītāja sola, ka risinājums būšot, bet to nevar sasteigt. “Esmu uzdevusi Ārtelpas mobilitātes departamentam kopā ar “Rīgas satiksmi” atrast šos scenārijus, kādi varētu būt, kāds var būt lielais scenārijs, šī lielā bilde, un šie mazie soļi, kā mēs varam pakāpeniski iet uz priekšu. Jo tas ir skaidrs, ka šīs izmaiņas nevar veikt vienā dienā, uzreiz jau uz lielo bildi. Es ļoti ceru, ka līdz gada beigām, es pat teiktu - līdz Ziemassvētkiem, noteikti mēs varētu tikt pie šiem scenārijiem, kā rīkoties, jo Vecrīgu nevar skatīt atrauti – tad elektroauto var pāriet uz A zonu,” stāsta RD Satiksmes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello (“Progresīvie”).
Arī pilsētas Attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs no Apvienotā saraksta pievienojas idejai par laika limitu ieviešanu bezmaksas stāvēšanai. To atbalsta arī Rīgas vicemērs drošības jautājumos Edvards Ratnieks (NA), kurš domes vadībā ir jau trešo gadu. Pats gan ar iniciatīvu nenākšot: “Gaidām priekšlikumus. Es neredzu problēmu, ja, piemēram, nosaka kādus laika limitus šīm automašīnām, šai kategorijai.”
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes locekļu ieskatā iespēja piekļūt Vecrīgai ar auto ir nozīmīga tam, lai arī šī pilsētas daļa būtu pilna dzīvības. Taču stāvvietu infrastruktūra būtu jāveido ap Vecrīgu, ne uz tās ielām. Pie Vecrīgas auto stāvvietu pietrūkst.
Arhitekts un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes loceklis Reinis Liepiņš raidījumam saka: “Salīdzinot ar Eiropas pilsētām, mums ir ārkārtīgi liela problēma ar autostāvvietām. Tās var izveidot diskrētas - tur jāizveido tikai ērta iebrauktuve un laba arhitektūra, un tas vienkārši netraucē vēsturiskajai videi, tas to papildina veiksmīgi. (..) Jā, ir jārod risinājums, mēs arī ilgi šādi nevaram turpināt. Skaidrs, ka vēsturiskā vide visskaistāk izskatās bez automašīnām. Ja ir dzīvība, mums ir jāatrod risinājums stāvvietām. Diezgan daudz, kā es saprotu apmaksātas stāvvietas Rīgas domes un ministriju darbiniekiem tajā pašā Vecrīgā, kas veido arī zināmu segregāciju.”
Rīgas vēsturiskais centrs ir daļa no UNESCO pasaules mantojuma un šīs jomas pārvaldības eksperts Aigars Kušķis uzskata, ka būtu būtiski jāierobežo iespēja uz Vecrīgas ielām automašīnas atstāt bez maksas. Ne vien elektroauto, bet arī dažādām iestādēm, kam piešķirtas īpašas atļaujas. Šādas stāvvietas ne vien aizņem daudz vietas, ko varētu veltīt citām aktivitātēm un apstādījumiem, bet arī vizuāli traucē baudīt vecpilsētu.
Jāpiebilst, ka Saeimai Vecrīgā rezervētas stāvvietas aptuveni 120 mašīnām, vēl tikpat arī ar Rīgas domes atļaujām. Vēl pussimts ir rezervēts Rīgas namu pārvaldniekam, 16 Vides aizsardzības ministrijai, bet turpat Vecrīgā esošajai Izglītības ministrijai nav nevienas ekskluzīvas stāvvietas. Atbildīgās domes komitejas vadītāja Kotello cer risinājumus izstrādāt līdz Ziemassvētkiem, vicemērs Ķirsis savukārt uzskata, ka to ieviešanai vajadzīgs pārejas laiks. Tādēļ nav izslēgts, ka arī nākamvasar kafija Vecrīgā būs jādzer, skatoties uz mašīnu sāniem.
