LDDK ģenerāldirektors: kompensāciju apmērs VID darbiniekiem jāizskata, ņemot vērā fiskālo ietekmi
Jau vairākus mēnešus tiek apspriests, ka taupības pasākumu ietvaros, kurus īsteno vairākas valsts iestādes, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jāsamazina izdevumi, tostarp veicot darbinieku atlaišanu. Finanšu ministrija (FM) gan nav bijusi spējīga atbildēt, cik kompensācijās izmaksās ap 400 VID darbinieku atlaišana.
VID izdevumi nākamā gada budžetā ir jāsamazina par 13,4 miljoniem eiro, no kuriem aptuveni astoņus miljonus eiro plānots ietaupīt, samazinot darbinieku skaitu, vēl augustā pauda VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Oktobrī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pauda, ka darbu VID zaudēs aptuveni 400 cilvēku.
Ar jautājumu, vai šāda situācija ir pieņemama un par ko liecina valsts taupības centieni un to īstenošanu praksē, Jauns.lv vērsās pie Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektora Kaspara Gorkša.
"LDDK kā uzņēmēju organizācijas ieskatā VID sper atbildīgu soli, gan kontekstā ar iestādes darba efektivitātes uzlabošanu, birokrātijas mazināšanu un izdevumu samazināšanu. VID veiktās investīcijas analītikā, IT sistēmās, procesu uzlabošanā paredzami ietekmējušas vajadzību pēc darbiniekiem, te drīzāk rodas jautājums, kādēļ citās institūcijās investīcijas IT un analītikā neietekmē nodarbināto skaitu," Jauns.lv pauž Gorkšs.
Pēc viņa teiktā, lai arī tiešā veidā nevar salīdzināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Valsts ieņēmumu dienestus, jo katras valsts deliģējums par VID pienākumiem atšķiras, tomēr Igaunijas VID strādā apmēram 1200, Lietuvas – 2500, savukārt Latvijā – aptuveni 3600 VID darbinieki.
"Plānotais samazinājums skars mazliet zem 400 darba vietas, kas ir apmēram 10%, un nav vērtējams kā kritisks. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem finanšu nozarē ir gan augsts pieprasījums, gan augsts atalgojums, tas nozīmē, ka VID darbiniekiem nevajadzētu būt lieliem izaicinājumiem atrast jaunas darba iespējas – finanšu nozarē, grāmatvedībā, nodokļu konsultācijās utt.," norāda LDDK ģenerāldirektors, norādot, ka šobrīd Latvijā ir arī viens no vēsturiski zemākajiem bezdarba procentiem (6,2%), darba tirgus ir "karsts".
"Kas attiecas uz kompensācijām darbiniekiem, darba likumā ir paredzēta kārtība, kā tās tiek segtas šādos gadījumos, un no darba devēju pozīcijas nav atšķirības, vai tas ir privātais uzņēmējs vai valsts iestāde – tai ir pienākumi pret darbiniekiem. Lai arī īstermiņā tas izmaksās veido sadārdzinājumu, tas ir sociāli atbildīga darba devēja pienākums, un ietekme uz izdevumu samazināšanu veidosies gada griezumā. Ja vien, protams, izmaksātās kompensācijas ir saprātīgas un nav nesamērīgi dāsnas. Kompensāciju izmaksas būtu jāierēķina, atspoguļojot kopējo fiskālo ietekmi,” uzskata Gorkšs.
