Uzņēmējs brīdina: zemo cenu īres mājokļu programma var pārvērsties par 25 gadu parādu sabiedrībai

Finanšu ministrijas programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", ko īsteno VAS "Valsts nekustamie īpašumi", paredz būvēt modernus un energoefektīvus dzīvokļus par pieejamu cenu jaunajiem speciālistiem sabiedrībai svarīgās profesijās.

"Lai arī tā ir apsveicama iniciatīva, vienlaikus jābūt uzmanīgiem, lai šīs programmas īstenošana PPP ietvaros nekļūtu par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Turklāt situācija Rīgā un reģionos Latvijā iezīmē dažādu ainu attiecībā uz īres dzīvokļu pieejamību," pauda Božē.

Rīgā plānots būvēt vairāk nekā 700 dzīvokļus, taču Božē norāda, ka galvaspilsētā īres tirgus jau ir aktīvs un labi attīstīts, ar vairākiem tūkstošiem pieejamu dzīvokļu, tādēļ, viņaprāt, efektīvāk būtu veidot sadarbību ar institucionālajiem privātajiem attīstītājiem un integrēt īres mājokļus esošajos projektos. Tas ļautu nodrošināt nepieciešamo dzīvojamo fondu, vienlaikus pasargājot gan valsts, gan pašvaldības nodokļu maksātājus no programmas ilgtermiņa izmaksu segšanas.

Savukārt reģionos situācija ir citāda - tur īres tirgus ir mazāk attīstīts, tādēļ programmas "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" atbalsts speciālistu mājokļu pieejamībai ir pamatots un ļoti nepieciešams, uzsver Božē. Tomēr viņš arī atzīmē, ka ne visas pašvaldības ir piekritušas piedalīties programmā, paužot bažas par pārāk augstām izmaksām un ierobežotiem budžeta resursiem, kas ir tiešs signāls par šī projekta slogu uz pašvaldības un visa reģiona iedzīvotāju pleciem ilgtermiņā.

"YIT Latvija" un citi nekustamo īpašumu attīstītāji jau ir pierādījuši, ka īres projekti ir iespējami un strādā, uzsver Božē. Vairākkārt attīstītāji arī rosinājuši Rīgas pašvaldībai kopīgi attīstīt tai piederošus zemesgabalus, paredzot tajos īres mājokļus jaunajiem speciālistiem, taču līdz šim šīs ieceres tā arī palikušas tikai priekšlikumu līmenī.

Božē uzskata, ka, īstenojot programmu "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", jāņem vērā ne tikai pašu mājokļu celtniecības izmaksas, bet arī finansējuma izmaksas, kas būs jānodrošina privātajam partnerim.

"Tas var rezultēties ar situāciju, ka zemas cenas īres mājokļi pārvērtīsies par otru zelta "Dienvidu tiltu", ko 20-25 gadus būs spiesti apmaksāt nodokļu maksātāji," uzskata Božē.

Jau ziņots, ka par dalību privātās-publiskās partnerības (PPP) programmā "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" izlēmušas septiņas pašvaldības.

Tostarp Gulbenē plānots uzbūvēt 48 mājokļus, Tukumā - 150, Jēkabpilī - 140, Liepājā - 192, Daugavpilī - 120, Cēsīs - 100 un Rīgā - 174 mājokļus. Kopumā līdz 2030.gadam paredzēts izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs norāda, ka kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi šis PPP projekts kļūs par trešo lielāko PPP projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs.

Plānots, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas.

Eiropas Investīciju bankas vadībā piesaistītie eksperti ir izstrādājuši finanšu un ekonomiskos aprēķinus programmas "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" pilotprojektam jeb pirmās lotes projektam. Pašvaldībām tika veikti individuāli aprēķini attiecībā uz nepieciešamajiem finanšu ieguldījumiem pieejamības maksājuma segšanai un plānotajām īres izmaksām mājokļu īstenošanai atbilstoši pašvaldību pieprasījumam programmai izvēlētajos augstas gatavības zemes gabalos.