Šogad atcelti 1442 autobusu reisi, galvenais iemesls - šoferu trūkums
Atcelto pasažieru autobusu reisu īpatsvars pret kopējo reisu skaitu ir salīdzinoši mazs un nepārsniedz 0,5%, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvis Tomass Beikulis.
"Protams, tas neattaisno to, ka pasažieri nesaņem pakalpojumu," piebilda Beikulis.
Pēc viņa teiktā, situācija ar atceltajiem reisiem bijusi līdzīga kā 2024.gadā, tomēr augustā atcelti 525 autobusu reisi, salīdzinot ar 92 reisiem pērn augustā. Tādējādi kopumā šī gada astoņos mēnešos atcelti 1442 reisi, kas ir par 27,8% jeb 314 reisiem vairāk nekā 2024.gada astoņos mēnešos, liecina ATD dati.
Beikulis skaidroja, ka ATD meklē risinājumus problēmas risināšanai, tostarp popularizējot autobusu vadītāju nozīmi un profesiju, kā arī attīstot digitalizāciju, lai atvieglotu šoferu ikdienu.
Attiecībā uz pārvadātāju rīkoto protesta akciju direkcijā skaidroja, ka noslēgtie ilgtermiņa līgumi ar pārvadātājiem paredz indeksāciju, kā arī pārvadātājus atšķirīgi ietekmēja neparedzētie apstākļi, jo līgumi tika slēgti atšķirīgos periodos. Tādējādi ATD vērtēs juridiskās iespējas līgumu pārskatīšanai, konsultējoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), Finanšu ministriju (FM) un, iespējams, Eiropas Komisiju.
Deputāti sēdē jautāja par transporta pēc pieprasījuma attīstību. ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš skaidroja, ka ATD nodrošinās šo pakalpojumu, nevis tikšot veidotas lotes, kā arī darbā tiks pieņemti cilvēki ar B kategorijas autovadītāja apliecību. Arī Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) atzīmēja, ka tas būs papildu pakalpojums, nodrošinot iedzīvotāju mobilitāti mazāk apdzīvotās vietās.
Deputāti uzsvēra, ka maršrutu tīkla optimizācijas dēļ nevar ciest skolēni, tāpēc SM ir cieši jāsadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). ATD uzsvēra, ka dotētā reģionālā maršruta tīkla samazināšana tika vērtēta pēc vairākiem kritērijiem, un samazināšanas mērķis nav atstāt pasažierus bez mobilitātes iespējām, tāpēc arī tiek domāts par komermaršrutu attīstību.
Lapiņš arī informēja, ka patlaban atkārtoti ir izsludināts iepirkums par pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā "Cēsis" un "Sigulda, Limbaži" uz trim gadiem. "
Iepirkumā paredzēta indeksācija reizi gadā, lai ātrāk pielāgotos tirgus svārstībām, kā arī noteikti papildu kritēriji par šoferu algām - ja pārvadātājs solīs lielāku algu, būs lielāka iespēja uzvarēt," teica Lapiņš.
ATD arī esot centusies no iepirkuma nosacījumiem izņemt lietas, kas varētu ierobežot tirgu, kad pārvadātājam ir labāka finanšu situācija, lai aizietu, piemēram, uz banku pēc garantijām.
Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības "LAKRS" priekšsēdētāja Inga Vējiņa uzsvēra, ka patlaban izsludinātajā iepirkumā šoferu stundas likme plānota 12,1 eiro apmērā, bet ilgtermiņa līgumos šoferiem maksā 5,5 eiro stundā. Vienlaikus ik gadu turpina augt degvielas cenas un minimālā alga.
"Jaunais iepirkums ir vecā iepirkuma lote. Tas ir viens un tas pats apjoms," uzsvēra Vējiņa.
Saeimas komisija nolēma diskusiju turpināt nākamajā nedēļā.
Šoferu trūkuma dēļ vairāki pārvadātāji ik dienu atceļ reisus.
Pārvadātāji, lai pievērstu uzmanību kritiskajai situācijai sabiedriskā transporta nozarē, kur nepietiekams finansējums apdraud kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu, 16.septembrī no plkst.10 līdz 11 rīkoja protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta".
Protesta akcijas laikā kopumā tika ietekmēti aptuveni 165 reģionālo autobusu reisi un līdz 5000 pasažieru.
Protesta akcijā piedalījās deviņi no Latvijā esošajiem 11 pasažieru pārvadātājiem, kas veic arī reģionālo autobusu maršrutu reisus. Akcijā nepiedalījās AS "CATA", kas, pamatojoties uz finansiāli izdevīgiem īstermiņa tiešā piešķīruma līgumiem, izpilda pārvadājumus lotē "Cēsis" un "Sigulda, Limbaži", un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss", kuras zaudējumus, iespējams, nosedz indeksācija no 2025.gada 1.augusta, norādīja pārvadātāji.
Tāpat ziņots, ka pārvadātāji pieprasa kompensēt 10% pārvadātāju zaudējumus, kas radušies ilgtermiņa līgumu dēļ ārkārtas apstākļu ietekmē laikā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.augustam.
Kā norāda "VTU Valmiera" pārstāvji, līgumcenas pieaugums 10% apmērā ir minimālais nepieciešamais pieaugums, kas palīdzēs samazināt zaudējumu apmēru un pavērs iespēju turpināt pasažieru pārvadājumu pakalpojumu izpildi. Grozījumu veikšanu līgumcenā 10% apmērā pieļauj Publisko iepirkumu likumā noteiktais tiesiskais regulējums.
Apkopojot informāciju par visiem pārvadātājiem, kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes pārvadājumos, zaudējumu apmērs 2025.gadā varētu sasniegt 6,95 miljonus eiro. Tā ir prognoze atbilstoši šī brīža cenām, pieņemot, ka otrajā pusgadā nebūs būtisku svārstību galvenajās izmaksās, piemēram, degvielas cenās un darba samaksā.
"VTU Valmiera" pārstāvji uzsver, ka bez papildu finansējuma uzņēmumi nespēs nosegt šo starpību, un tas tieši apdraud uzņēmumu maksātspēju un iespējas nodrošināt pārvadājumu nepārtrauktību.
Savukārt Konkurences padome šobrīd izvērtē ATD iesniegumu, kurā vērsta uzmanība uz iespējamu aizliegtu vienošanos starp pārvadātājiem un to kolektīvā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp rīkojot kopēju protesta akciju.
