Finanšu nozare: banku nodeva kavē Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā
Valsts budžeta veidošanas kontekstā vajadzētu izvērtēt solidaritātes iemaksas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, norādīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.
Kreditēšanas apjomi turpina pieaugt gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati rāda, ka 2025.gada pirmajos septiņos mēnešos banku izsniegto kredītu apjoms nefinanšu sabiedrībām Latvijā pieauga par aptuveni 13,6%, savukārt mājsaimniecībām - par 8,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.
Cērps skaidroja, ka šī pozitīvā dinamika veicina mājokļu pieejamību iedzīvotājiem un atbalsta uzņēmumu investīcijas. Tajā pašā laikā kreditēšanas potenciālu negatīvi ietekmē solidaritātes iemaksa, kas tiek piemērota tikai banku sektoram un rada Latvijā nelabvēlīgāku finansēšanas vidi nekā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā jaunie kredīti ir izslēgti no analoga nodokļa iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv.
Šogad pirmajā ceturksnī bankas solidaritātes iemaksā samaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.
Kā norāda Cērps, ECB ir paudusi bažas par šīs nodevas ilgtermiņa ietekmi uz banku kapitāla bāzi un finanšu sistēmas stabilitāti, un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir rosinājis atturēties no šādas nodevas ieviešanas.
"Tieši šobrīd, 2026.gada budžeta veidošanas kontekstā, ir būtiski izvērtēt šī instrumenta negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, jo tikai konkurētspējīgs banku sektors var efektīvi atbalstīt tautsaimniecību," uzsvēra Cērps.
Jau ziņots, ka no šī gada stājās spēkā Solidaritātes iemaksu likums, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas.
Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.
Likumā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.
