"RB Rail" veikusi izmaiņas valdē
Par Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" finanšu direktoru iecelts Ojārs Daugavietis. Minētais uzņēmums izveidots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai Baltijas valstīs.
Daugavietis uzņēmumā pildīs finanšu direktora pienākumus. Viņam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze Eiropas Savienības (ES) fondu piesaistē, korporatīvajās finansēs un stratēģiskajā finanšu vadībā.
Līdz šim viņš vadīja "RB Rail" Finanšu un ekonomikas departamentu, kur bija atbildīgs par uzņēmuma finanšu stratēģiju un tās īstenošanu. Tāpat viņš ir strādājis Finanšu ministrijā (FM), kā arī praktizējies starptautisko projektu realizācijā, īpašu uzmanību pievēršot finanšu pārvaldībai, risku vadībai un normatīvās atbilstības nodrošināšanai.
Daugavietis norāda, ka "Rail Baltica" līdzšinējais finansējums lielā mērā balstījies uz ES piešķirtajiem grantiem no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), kas Baltijas reģionam piesaistīti nepieredzētos apmēros. Savukārt nākotnē Daugavieša ieskatā ir jāturpina cieša sadarbība ne tikai ar Baltijas valstu valdībām, bet arī ar ES institūcijām, lai nākamajā daudzgadu budžeta periodā nodrošinātu nepieciešamo finansējumu šai stratēģiski nozīmīgajai pārrobežu infrastruktūrai.
"Vienlaikus svarīgi būs ņemt vērā mainīgo ekonomisko un ģeopolitisko kontekstu un rūpīgi izvērtēt papildu finanšu instrumentus, kas varētu papildināt ES atbalstu," Daugavietis piebilst.
Valdē darbu turpina valdes locekļi Marko Kivila, Marjus Narmonts, Emiljēns Dangs un Tjerī Busijons, kuriem no pirmdienas, 1.septembra, pilnvaras pagarinātas uz pieciem gadiem.
"RB Rail" padomes priekšsēdētājs Arēnijs Jackus norāda, ka pēdējo divu gadu laikā "Rail Baltica" projekts un kopuzņēmums kopumā ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas, ko ietekmējuši ārējie izaicinājumi, kā arī ģeopolitiskais un ekonomiskais konteksts. Tas esot prasījis korekcijas projekta plānošanā, tehniskajos risinājumos un kopuzņēmuma darbībā, projekta koordinācijas struktūras optimizāciju, kā arī risku vadības un sadarbības ar ieinteresētajām pusēm stiprināšanu.
Jackus uzsver, ka mērķis paliek nemainīgs - izbūvēt trūkstošo Eiropas standarta platuma dzelzceļa posmu Baltijas valstīs, savienojot reģionu ar Poliju un pārējo Eiropu. "Kopuzņēmumam, kas vienādās daļās pieder visām trim Baltijas valstīm, ir nepieciešama stabila vadība, tādēļ valdes pilnvaru termiņš ir pagarināts uz pieciem gadiem, to pieskaņojot pirmajai projekta ieviešanas kārtai," viņš piebilst.
LETA jau ziņoja, ka šogad 30.maijā "RB Rail" valdes locekle Kitija Gruškevica pēc savstarpējas vienošanās atstāja amatu.
Atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
