Algu pieauguma tempi rimstas negribīgi
Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) dati rāda, ka algu pieauguma tempi, salīdzinot ar pirmo ceturksni, nedaudz palēninājušies. Vidējā bruto alga, t.i., atalgojums pirms nodokļu nomaksas, bija par 8,2% lielāka nekā otrajā ceturksnī pērn. Eiro izteiksmē tā sasniegusi 1808 EUR.
Oskars Niks Mālnieks, "Swedbank" ekonomists, norāda, ka publiskajā sektorā algu kāpums pirmajā pusgadā bija lēnāks nekā privātajā sektorā (7,0% un 8,8% attiecīgi). Savukārt, konsolidētā kopbudžeta datos redzams, ka izdevumi atalgojumam gada pirmajā pusē ir auguši par 5,2%. Izskatās, ka valdības pērnā gada apņemšanos – ierobežot sabiedriskā sektora algu fonda pieaugumu līdz 2,6% atzīmei – diez vai šogad varēs izpildīt.
Otrajā ceturksnī vislielākais algas kāpums, pret pērno gadu, bija citu pakalpojumu (+18,2%), kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem (+11,5%). Turpretim pieticīgākais algas pieaugums bija ieguves rūpniecības un karjeru izstrādē (+3,4%). Tam sekoja veselība un sociālā aprūpe (+4,4%), māksla un izlaide (+5,0%).
Darbaspēka nodokļu izmaiņas, kas stājās spēkā janvārī, otrajā ceturksnī ļāva neto algai (+10,6%) apsteigt bruto darba samaksu. Reālā neto alga, kuru rēķinām ņemot vērā inflāciju, kas samazina algas pirktspēju, pieaugusi par 6,6%. Tas nozīmē, ka pēc pirktspējas atgūšanas pērnā gada vidū, tā arvien pārliecinoši turpina augt par spīti augstai inflācijai. Par to, ka lielākas algas vainagojas arī lielākos brīvo līdzekļu uzkrājumos, liecina augošie mājsaimniecību noguldījumi komercbankās.
Vienlaikus patērētāju noskaņojums, kurš pēdējos mēnešos pakāpeniski atlaba, augusta datos atkal ir saskābis. Tomēr noskaņojuma komponentes, kurās mājsaimniecības vērtē savu finanšu situāciju iepriekšējos un nākamajos 12 mēnešos, ir vienīgās ap vai virs ilgtermiņa vidējo esošās. Vispesimistiskākais patērētāju noskaņojums ir gaidās par ekonomikas sniegumu nākotnē.
Iespējams, ka iepriekšminētais pasliktinājums noskaņojumā ir īslaicīgs. Varbūt, ka kāda atvasaras cienīga diena ļaus arī paskatīties uz ekonomiskiem rādītājiem mazliet optimistiskāk. "Swedbank" ieskatā, vismaz no prognožu puses, tam ir pamats.
Ekonomists vēsta, ka, lai arī gada otrajā pusē bruto algas pieauguma tempi mazliet sabremzēsies, šogad un nākamajos gados tie noturēsies ap cienījamu 7,5% atzīmi. Ekonomikai augot, pieaugs darbaspēka pieprasījums. Tas ne tikai mazinās bezdarbnieku rindas, bet, ja darba roku nebūs gana, arī liks uzņēmumiem pasmelties neaktīvo, bet darbspējīgo krājumos. Tomēr šādu potenciālo darbinieku nav daudz un, lai tos skubinātu pievienoties darba tirgum, galvenā motivācija ir pievilcīgs atalgojums. Tas varētu veicināt augšupvērstu spiedienu uz algām un pakārtoti varētu uzturēt algu pieauguma tempu noturību. Tā ir iepriecinoša ziņa mājsaimniecībām un izaicinājums uzņēmumiem, kuru ar atalgojumu saistītās izmaksas pēdējos gados ir strauji augušas.
