Situācija valsts pārvaldē: piespiest cilvēkus strādāt par zemāku samaksu nav ilgtspējīgi
Jau gadu Latvijā spēkā ir likums, kas paredz – valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī to kapitālsabiedrību kopējais atalgojuma budžets nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6% gadā. Šāds regulējums attiecas ne tikai uz organizācijām, kuras pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta, bet arī uz tām, kas ir pelnošas un ievērojami papildina valsts kasi. Lai gan ierobežojums noteikts uz trim gadiem – līdz 2027. gadam, jau šobrīd redzami pirmie signāli par tā ietekmi.
“Šis likums tika pieņemts brīdī, kad sabiedrībā plašu rezonansi izraisīja ziņas par algas pieaugumu atsevišķām augstākajām amatpersonām. Sabiedrībai tas šķita loģisks solis, taču jāatceras, ka 2,6% ir skaitlis, kas balstīts divus gadus senā formulā, ņemot vērā inflāciju un algu kāpumu tautsaimniecībā,” skaidro “Figure Baltic Advisory” partnere Anta Praņēviča.
Ierobežojums un konkurence ar privāto sektoru
Jaunais regulējums skar ne tikai centrālo valsts pārvaldi, bet arī kapitālsabiedrības, kurām jākonkurē ar privāto sektoru un jāīsteno jaunas funkcijas. Tas raisa jautājumu – kā iespējams piesaistīt augsti kvalificētus IT un kiberdrošības speciālistus, ja algas nevar pielāgot tirgus realitātei?
Praņēviča uzsver: “Valsts atalgojuma politika Latvijā vēsturiski balstīta principā – maksāt par apmēram 20% mazāk nekā darba tirgus mediāna. Valsts nepārmaksā saviem darbiniekiem, tā vienkārši cenšas viņus noturēt.”
Darba motivācija – stabilitāte, ne atalgojums
Liela daļa valsts pārvaldes darbinieku ir augsti izglītoti profesionāļi, kuru darba pienākumi kļūst arvien sarežģītāki. Tomēr cilvēki valsts pārvaldi bieži izvēlas nevis atalgojuma, bet citu iemeslu dēļ – stabilitātes, patriotisma, elastīga darba grafika un papildu sociālo garantiju dēļ.
“Tas ir labi, ka cilvēkus motivē patriotisms un stabilitāte, taču ar entuziasmu vien nepietiks, lai noturētu spēcīgākos speciālistus. Ja pieredzējuši darbinieki aiziet, pazūd institucionālā atmiņa, un jaunpienācējiem nākas atkārtot tās pašas kļūdas,” brīdina Praņēviča.
Vai publiskais sektors patiešām ir pārāk liels?
Sabiedrībā bieži izskan viedoklis, ka valsts pārvaldes aparāts ir pārāk apjomīgs. Taču statistika rāda – no visiem nodarbinātajiem Latvijā 30% strādā publiskajā sektorā, un tikai ceturtā daļa no tiem ir valsts pārvaldē. Pārējie ir skolotāji, mediķi, policisti, ugunsdzēsēji un citi sabiedrībai vitāli nepieciešami darbinieki. Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā šis īpatsvars nebūt nav liels.
Īstermiņa ierobežojumi – ilgtermiņa sekas
Eksperti brīdina, ka mēģinājums ar vienu likumu regulēt tik dažādas institūcijas var radīt vairāk kaitējuma nekā labuma. Dažām kapitālsabiedrībām ir jāattīsta jauni biznesa virzieni un jānostiprina savas pozīcijas Baltijā – to izdarīt bez atalgojuma konkurētspējas nav iespējams. Turklāt lielajās kompānijās algas tiek pārskatītas vien reizi četros līdz piecos gados, kas nozīmē – pašreizējie ierobežojumi nākotnē var novest pie strauja, sabiedrībai sāpīga algu kāpuma.
“Valsts pārvaldei jābūt efektīvai, kvalitatīvai un orientētai uz sabiedrības interesēm. Lai to panāktu, vajadzīgi kompetenti un motivēti darbinieki. Nav jācenšas maksāt visaugstākās algas darba tirgū, bet arī piespiest cilvēkus strādāt par zemāku samaksu nav ilgtspējīgi,” rezumē Anta Praņēviča.
