Vai tiešām viedtālruņi mūs "noklausās"? Skaidro kiberdrošības eksperts
Laiku pa laikam izskan runas, ka viedtelefoni mūs noklausās, kāda nezināmā Lielā auss analizē, un, uz to balstoties, sociālajos tīklos saņemam tieši sev tēmētas reklāmas.
Platformā “Threads” Anete ierakstījusi: “Vakar ar vīru runājām, ka varētu aizbraukt uz Helsinkiem. Šodien FB man rāda Helsinku muzeju un atrakciju reklāmas. Vakar pļāpājām ar draudzeni un viņa teica, ka stājas uzlabošanai veic pēdu vingrojumus. Šodien IG (“Instagram” – Red.) piedāvā pēdu vingrināšanas kursa sponsorēto reklāmu. Vēl ir vēl kāds, kas tic, ka ierīces nenoklausās mūsu sarunas?”
Vaicājam ekspertam
“Jauns.lv” izvaicā kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV kiberdrošības ekspertu Armīnu Palmu. Viņš šādu iespēju noraida: “Neviens telefonus nenoklausās. Spēkā ir vairāki likumi, kas to aizliedz, un tas arī būtu tehniski sarežģīti, būtu jāapstrādā ļoti liela datu plūsma, jāmeklē vajadzīgie atslēgas vārdi, tas ārkārtīgi pārkāptu privātuma robežas un sen jau būtu atklāts.” Arī kibertelpā novērojamās datu plūsmas par neko tādu neliecina.
Eksperts atgādina: “Mēs paši palīdzam reklāmdevējiem nogādāt līdz mums to, ko vēlamies. Lietojot sociālos tīklus vai citus servisus, mēs jau pašā sākumā akceptējam lietošanas noteikumus.” Tajos ir punkti, kas atļauj skatīties, analizēt, izmantot mūsu darbības trešo pušu personām. Skatoties sevi interesējošas ziņas, daloties, atzīmējot ar “patīk”, pat ilgāk pakavējoties pie kādas informācijas, mēs radām sava veida digitālo iespaidu par sevi.
Digitāli sapēdojam
Palms skaidro, ka pieminētajā Helsinku gadījumā šī informācija “no zila gaisa” neparādījās, ir bijis indikators – kāds varbūt bija dalījies ar ziņu no šīs pilsētas, un tās izlasīšanai veltīts ilgāks laiks.
“Reklāmas piegādātāji maksā lielu naudu, lai savu produktu piegādātu cilvēkam, kam tas potenciāli varētu būt vajadzīgs. Te strādā ļoti liela matemātika, mēģinot uzminēt, kas mums būtu nepieciešams,” teic eksperts.
“Tā strādā sociālie tīkli un aplikācijas. Tiek skatītas GPS lokācijas, ja tas ir atļauts, tas, ko mēs augšuplādējam, ko ielaikojam, kur komentāru ierakstām, ko lasām, ko pārsūtām. Kad klikšķinām kādas saites, ir indikators, kas “detektē”, kādus produktus citās mājaslapās apmeklējam. Jebkuram servisam, ko izmantojat par velti, jūs maksājat ar saviem datiem.”
Tas arī ir iemesls, kāpēc pēc ledusskapju pētīšanas interneta veikalos jūsu sociālā tīkla kontā var sākt parādīties to reklāmas. “Digitālās pēdas, apzinātās un neapzinātās, par mums var pateikt daudz. Tādējādi veidojas mūsu es digitālā kopija, mēs paši par sevi pastāstām.”
Ko var atslēgt
Tomēr tāpēc vien, ka ģimenē vai draugu lokā līdzās viedtelefonam spriedīsim par automašīnām, mums nesāks “Facebook” lentē “krist” to reklāmas. “Bet, ja sāksim skatīties attiecīgas mājaslapas, pilnīgi noteikti tādas reklāmas parādīsies,” saka Palms. Te var piebilst, ka šo rindu autors, jokus mīlot, uzrunāja savu telefonu, ka derētu nopirkt jaunu televizoru – velti, neviena piedāvājuma.
Pilnībā atslēgt reklāmu rādīšanas iespēju “Facebook” joslā nav iespējams, jo tās gluži vienkārši ir šā biznesa “maize”. Var mēģināt izmantot personalizācijas iespēju atbilstoši savām interesēm, vēl var bloķēt “sensitīvu” produktu reklāmas, piemēram, alkoholam un azartspēlēm.
Personalizētās reklāmas iespēju, kas balstās uz pārlūkošanas vēsturi, atrašanās vietu un citiem datiem, var atslēgt arī ierīces iestatījumos. Lietotnēm var atslēgt mikrofona izmantošanas iespēju, bet tas nenozīmē, ka reklāmas pazudīs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Vai tiešām viedtālruņi mūs "noklausās"? Skaidro kiberdrošības eksperts" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
