Uz lidmašīnu ierodas pirmās, bet gandrīz paliek aiz borta: šis stāsts būtu jāizlasa ikvienam, kurš ceļo
Tie pirmie būs tie pēdējie – gluži kā senajā teicienā gadījās divām pasažierēm, kas ieradās uz “airBaltic” reisu no Parīzes uz Rīgu. Viņas reģistrējās lidojumam pirmās un tad saņēma aukstu dušu – reiss ir pārpildīts, un tieši viņas izlemts tajā neielaist.
Madoniete, Valsts policijas Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece Inga Randare “Facebook” grupā “Ceļo bez bēdu!” dalījusies piedzīvotajā, un tas nemaz neatbilst grupas nosaukumam. “Tikko atgriezāmies no burvīga ceļojuma Parīzē, ko diezgan pamatīgi sabojāja noslēgums,” raksta Randare, sakot “paldies” par šo murgu “airBaltic”.
Ieradās laikus
Viņa ir pastāvīga šīs lidsabiedrības kliente, lidojot regulāri, biļetes sev un meitai nopirktas martā vai aprīlī uz lidojumu augustā, reģistrējās, tiklīdz bija atvērta reģistrācija, piešķirtas sēdvietas. Laikus ierodoties Šarla de Golla lidostā Parīzē un nododot bagāžu, paziņots, ka ir “overbooking” un abām pasažierēm nav vietu.
“Sarunā noskaidrojās, ka vietu nav tikai diviem cilvēkiem, tas ir, mums. It kā izloze, bet tad darbiniece pateica, ka reģistrējāmies pirmās un līdz ar to izvēlētas. Loģika?” Randare ir neizpratnē. Viņa sazinājās ar “airBaltic” klientu servisu, kur atbildēja “patiešām jauka klientu konsultante”, kura arī neko vairāk pateikt nevarēja, tikai to, ka tā ir un, ja netiks uz reisu, problēmu risinās.
Divas stresa pilnas stundas
“Tā vietā, lai divas stundas izbaudītu mieru pirms lidojuma, kafijojot lidostā, stresaini gaidījām verdiktu. Mums paveicās. Vieta atradās, bet ne tā, kas sākuma reģistrācijā. Bija jau vienalga, ka tikai tikt uz Rīgu. Reģistrācijā franču meitene priecājās kopā ar mums. Tad nu man ir jautājums “airBaltic” – vai šis ir veids, kā jūs ņirgājaties par saviem klientiem?” Randare neslēpj sašutumu.
Viņa vaicā, vai tiešām neatnākošie pasažieri rada tik lielus zaudējumus. “Šis bija manas meitas sapņu ceļojums, kurš tāds arī bija līdz reģistrācijai lidostā. Es patiešām nekad vairs nelidotu ar “airBaltic” un citiem neieteiktu, bet diemžēl pieejamība dara savu un jau drīz atkal lidošu, cerot, ka vēsture neatkārtosies,” piebilst vīlusies kliente.
Vidēji neierodas pieci procenti
Augusts Zilberts, “Air Baltic Corporation” sabiedrisko un politisko attiecību vadītājs, “Kas Jauns Avīzei” skaidro: “Aviācijas nozarē tā ir ierasta prakse, ka lidsabiedrības atsevišķos gadījumos pārdod nedaudz vairāk biļešu, nekā ir pieejams sēdvietu konkrētajā lidojumā. Šāda prakse balstās uz vēsturiskajiem datiem, kas liecina, ka vidēji aptuveni 5% pasažieru uz lidojumu neierodas. Ja šāda prakse netiktu īstenota, daļa sēdvietu paliktu tukšas, kas kopumā būtiski sadārdzinātu biļešu cenas visiem pasažieriem.”
Pēc statistikas šādas situācijas esot tikai apmēram divos gadījumos uz 10 000 pasažieriem. Tajās retajās reizēs, kad patiešām ierodas visi, bet vietu nepietiek, tiekot ievērota konkrēta procedūra. Vispirms lidostas reģistrācijas aģents, kolīdz reģistrācija lidojumam lidostā ir atvērta, meklē brīvprātīgos, kuri ir gatavi pārcelt savu lidojumu apmaiņā pret papildu kompensāciju.
Kas pienākas pasažieriem
“Šādos gadījumos “airBaltic” nodrošina arī praktisko atbalstu – viesnīcu, transportu uz un no izmitināšanas vietas, ēdināšanu, kā arī biļeti uz nākamo iespējamo reisu,” norāda Zilberts.
Ja brīvprātīgo skaits nav pietiekams, sistēma sagatavo rekomendācijas, ņemot vērā dažādus faktorus, piemēram, vai pasažieris ir bērns, kurš ceļo bez pavadoņa, vai persona ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem.
Iekāpšanas vārtu darbinieks vadās pēc šīm rekomendācijām un rūpīgi izvērtē konkrēto situāciju, pieņemot lēmumu, kuriem pasažieriem var tikt atteikta iekāpšana. “Ja iespējams, tiek ņemti vērā arī īpaši apstākļi, piemēram, ja pasažieris norāda uz steidzamu personīgu situāciju un to var apliecināt,” apgalvo Zilberts.
Pienākas kompensācija
Zilberts piebilst, ka pasažieri, kuriem šādos gadījumos atteikts lidojums, saņem arī kompensāciju saskaņā ar Eiropas Savienības regulu Nr. 261/2004. Tā paredz 250 eiro par lidojumiem 1500 kilometru vai mazākā attālumā; 400 eiro par visiem lidojumiem Eiropas Kopienas iekšienē vairāk nekā 1500 kilometru attālumā un par visiem citiem lidojumiem 1500 līdz 3500 kilometru attālumā; 600 eiro par vēl tālākiem reisiem.
Ja radušies papildu izdevumi vai zaudējumi, piemēram, neierašanās uz kādu pasākumu vai pārsēšanās reisu, katrs gadījums sadarbībā ar pasažieri tiekot izvērtēts individuāli. “Jāatzīmē, ka konkrētajā gadījumā lidostas personāls rīkojās atbilstoši noteiktajai procedūrai un pasažieriem beigās tika nodrošinātas vietas reisā,” teic Zilberts.
Eksperte: tāda ir standarta prakse
Pieredzējusī ceļotāja Alīna Andrušaite, pazīstama kā Sapņu medniece, Facebook norāda, ka tā rīkojas gan Lufthansa, gan KLM, Air France, Emirates Airline, SAS, United Airlines un vairums pārējo aviokompāniju.
Tāpēc velt bumbas tikai uz vienu kompāniju esot veltīgi – jo tādi ir spēles noteikumi. “Tā ir standarta prakse industrijā (un tā dara arī viesnīcas – esmu uz savas ādas izbaudījusi!). Iespēju gadījumā pasažierus pārliek uz citu lidojuma klasi – pati šādi esmu lidojusi biznesa klasē,” raksta Sapņu medniece.
Ja vietu vairs nav, tad vai nu pēdējais, kas ierodas, paliek ārpusē, vai aiz borta palicēju izvēloties algoritms. Lielāka iespēja palikt ārpusē esot tiem, kas lido vieni paši, bez bagāžas, bez papildpakalpojumiem un kam ir tiešie reisi vai paštaisītie savienojumi. Tiesa, konkrētajā gadījumā pasažieres lidoja kopā, viņām bija bagāža un reģistrējās pirmās – algoritms nenostrādāja.
