Kur "Rīgas miesnieks" dabū gaļu saviem izstrādājumiem un kā zaļais kurss ietekmē biznesu

Kādi ir zīmola "Rīgas miesnieks" attīstības plāni? Kādas izmaiņas ir gaidāmas?

Pagājušajā gadā mēs veicām plašu tirgus izpēti, lai saprastu, kurā virzienā virzīties un kādi būtu nākamie attīstības soļi. Mēs gaļas pārstrādes tirgū darbojamies jau vairāk nekā 103 gadus - kopš 1922. gada. Daudzi ir uzauguši ar mūsu zīmolu un garšām, bieži dzirdam, ka "tā ir bērnības garša". Mēs vienmēr esam rūpējušies par patērētāju un, analizējot viņu vajadzības, redzam, ka patērētājs kļūst prasīgāks, vairāk uzmanības tiek pievērsts kvalitātei, tiek meklēta uzticama, kvalitatīva produkcija. Tirgus izpētē secinājām, ka tieši svaigajā un marinētajā gaļā redzam iztrūkumu - trūkst kvalitatīvas produkcijas, jo pārsvarā tirgū ienāk daudz importa gaļas ar aizdomīgu kvalitāti, īpaši cāļu gaļas segmentā. Diemžēl vairāki salmonellas gadījumi Eiropā ir saistīti ar poļu izcelsmes vistas gaļu - gandrīz puse no visiem salmonellas gadījumiem ir tieši no turienes. To apliecina arī Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta veiktās pārbaudes.

Latvijā šobrīd spēj sevi nodrošināt tikai apmēram 40% no patērētās vistas gaļas - pārējais ir imports, tostarp lauvas tiesa nāk no Polijas. Visi atceras gadījumu Siguldā pirms vairākiem gadiem, kad bērni saindējās ar salmonellu. Diemžēl šādi gadījumi Eiropā joprojām turpinās, pēdējā pusotra gada laikā fiksēts rekordaugsts salmonellas gadījumu skaits, pat ar letāliem iznākumiem.

Mēs vēlamies Latvijas patērētājiem piedāvāt drošu un uzticamu putnu gaļu - gan svaigu, gan marinētu - ar atpazīstamu zīmolu "Rīgas miesnieks". Lai paplašinātu zīmolu, AS "Maag Latvija" investē aptuveni vienu miljonu eiro. Ne tikai putnu gaļas segmentā, bet paplašināsimies arī liellopu un cūkgaļas segmentos, piedāvājot savus risinājumus.

Visu audzējam savās fermās, savā sistēmā, kurā kontrolējam katru posmu - no grauda līdz šķīvim. Investējam ievērojamus līdzekļus pārtikas drošībā, testos vien ieguldām ap miljonu eiro gadā, veicot vairāk nekā 200 000 pārbaužu ik gadu. Tas ir ļoti būtisks aspekts. Ja skatāmies arī uz pēdējo nedēļu aktualitātēm par E.Coli baktēriju un izmeklēšanām šajā jomā, pārtikas drošība ir un paliek pats svarīgākais jautājums. Te nav vietas kompromisiem.

Kur jūs iepērkat gaļu?

Mēs atšķiramies no citiem tirgus spēlētājiem ar to, ka cenšamies paši izaudzēt visu nepieciešamo izejvielu produktiem. Ar to esam unikāli Baltijas valstīs - audzējam gan cūkgaļu, gan arī cāļu gaļu. Mēs plānojam attīstīt šo fermu tīklu vēl vairāk. Un šeit mums svarīgākais ir pārtikas drošība un kvalitāte. To mēs varam garantēt, ja 100% audzējam paši grupas ietvaros.

Fermas ir Igaunijā?

Jā, pārsvarā tās ir Igaunijā, lielākā daļa ir tieši pie Latvijas robežas.

Zīmola nosaukums nemainīsies?

Zīmols un nosaukums "Rīgas miesnieks" paliek. Tas paplašinās, kļūst lielāks. Un kā papildinājumu mēs ieviesīsim vizuālu jaunumu - krāsu. Jaunums būs "Rīgas miesnieka" tumši zilā krāsa - visas svaigās un marinētās gaļas, kā arī desiņu iepakojumi būs tumši zilā krāsā ar ziloņkaula etiķeti. Tas izcelsies veikalu plauktos, jo neviens līdz šim neko tādu nav darījis Baltijas valstīs ar vienotu krāsu kodu svaigai un marinētai gaļai.

Būs daudz jaunu produktu?

Protams! Svaigās gaļas kategorijā būs plašs papildinājums - gan cūkgaļai, gan cāļu gaļai, īpaši marinētajās un maltajās gaļās. Daudz jaunu, interesantu un vēl neredzētu garšu. Arī jauni koncepti. Uzkodu līniju arī paplašināsim - tai kopš pagājušā gada ir ļoti labas atsauksmes un pārdošanas rādītāji.

Kā jūs kopumā raksturotu pēdējos gadus Latvijas gaļas pārstrādes nozarei - kādi tie bijuši? Kādi lielākie izaicinājumi?

Varu teikt, ka ne tikai gaļas pārstrādes nozarei, bet jebkuram pārtikas uzņēmumam šie gadi nav bijuši garlaicīgi. Sākot ar Covid-19 pandēmiju, turpinot ar liela mēroga Krievijas iebrukumu Ukrainā - šīs svārstības ir radījušas milzīgu spiedienu. Cenu pieaugums bija astronomisks, tādu es savā 20 gadu karjerā nebiju pieredzējis. Tas ir nemitīgi spiedis attīstīties, meklēt dažādus risinājumus. Ja izmaksas pieaug par vairāk nekā 40%, tad, protams, to visu iecenot preces cenā nav iespējams, patēriņš tad sabruktu, tādēļ ir nemitīgi jāmeklē dažādi risinājumi.

Joprojām redzam pieaugumu elektrības cenām, resursu cenām, nemitīgi ir atalgojuma spiediens, jo vidējais atalgojums darbiniekiem visu laiku jāpaaugstina. Arī izejvielu cenas pieaug, šobrīd ļoti strauji pieaug liellopa gaļas cena nagu un mutes slimības dēļ, kas turpina izplatīties Eiropā. Ungārija jau runā par to kā iespējamu biouzbrukumu Eiropai.

Daudzviet līdz pat 30% dējējvistu ganāmpulku ir izkauti. Arī cūkgaļas cenas pēdējās nedēļās piedzīvo ļoti strauju kāpumu. Viss liecina, ka mums garlaicīgi nebūs vēl vismaz atlikušo gadu.

Kā pēdējos gados mainījies gaļas produktu patēriņš, un kas to ietekmē?

Ja skatāmies globāli, Latvija jau kādu laiku arvien vairāk sāk līdzināties Somijas un Skandināvijas tirgum, patērētājs attīstās savos patēriņa paradumos, kļūst prasīgāks. Redzam, ka patērētāji kļūst ļoti lojāli zīmoliem, īpaši produktiem ar pievienoto vērtību. To apliecina arī tirgotāju stratēģijas. Piemēram, kāds tirgotājs, kurš iepriekš agresīvi ienāca ar privāto preču zīmi, tagad masveidā iekļauj savā piedāvājumā pazīstamus vietējos zīmolus. Pircējiem svarīga ir garša un kvalitāte. Ja runājam par patēriņu, cilvēki vairāk patērē šķēlēs sagrieztus produktus, uzkodas. Svaigās gaļas kategorijā pieaug pieprasījums pēc filejām, atkaulotiem produktiem bez ādas. Salīdzinot ar Zviedriju un Somiju, mēs kļūstam arvien līdzīgāki šīm turīgajām valstīm pēc pieprasījuma.

Tajā pašā laikā klasiskie produkti, kā cīsiņi un pelmeņi, turpina augt. Pagājušais gads bija viens no spēcīgākajiem tieši šajās kategorijās. Cilvēki novērtē bērnības garšas apvienojumā ar jaunām inovācijām, un šos produktus uz šķīvjiem ir likuši salīdzinoši bieži.

Gaļa tiek uzskatīta par salīdzinoši dārgāku produktu. Vai līdz ar pārtikas cenu kāpumu tas arī ir kaut kā ietekmējis patēriņu?

Kopumā gaļas patēriņš Latvijā pēdējos gados ir diezgan stabils. Eiropas Komisijas dati par 2023. gadu liecina, ka Latvijā gaļas patēriņš ir apmēram 57 kilogrami uz vienu iedzīvotāju gadā. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, patēriņš Latvijā ir nedaudz mazāks. Piemēram, Igaunijā tie ir 64 kg. Latvijā no šiem 57 kg apmēram 30 kg veido cūkgaļa, tā joprojām ir visvairāk izmantotā. Otra lielākā kategorija ar visstraujāko pieaugumu pēdējos gados ir vistas gaļa - vidēji 22 kg uz cilvēku. Tad seko liellopu gaļa un citas gaļas kategorijas, bet tās tiek patērētas salīdzinoši nedaudz.

Interesants fakts ir, ka viena no visvairāk gaļu patērējošajām valstīm Eiropā ir Spānija - tur patēriņš sasniedz 83 kg uz cilvēku gadā. Tajā pašā laikā Spānijā ir arī viens no ilgākajiem dzīves ilgumiem Eiropas Savienībā. Tas ļauj cerēt, ka arī Latvijā gaļas patēriņš nākotnē varētu pieaugt, jo tas cieši saistīts ar ekonomisko noskaņojumu, jo labāk jūtamies finansiāli, jo vairāk patērējam gaļu. Redzam, ka Latvijā ir vēl iespēja potenciāli palielināt gaļas patēriņu līdz Eiropas vidējam līmenim, bet kopumā gaļas patēriņš Latvijā ir stabils, nav redzams kritums. Iespējams, nedaudz samazinās cūkgaļas īpatsvars, bet pieaug cāļa gaļas patēriņš.

Kā mainās tendences - vai vairāk pērkam pusfabrikātus vai tomēr gatavojam mājās?

Latvijā ir diezgan izteikta tendence - mēs joprojām mīlam un vēlamies pirkt svaigu gaļu. Arī marinētu gaļas izstrādājumu segments aug, īpaši marinētas vistas gaļas patēriņš pieaug ļoti strauji. Te atkal parādās jautājums par izejvielu uzticamību. Ja mēs paši nevaram nodrošināt šīs kvalitātes garantijas, tad tirgū ienāk importa gaļa ar saviem izaicinājumiem. Šis imports liek uzdot jautājumu - vai Pārtikas un veterinārajam dienestam pietiks kapacitātes un budžeta, lai veiktu pietiekamas pārbaudes? Piemēram, gaļas apjoms Latvijā no Polijas ir apmēram 40 miljoni eiro mēnesī. Tās ir ļoti lielas produkcijas apjoma tonnas, un spiediens ir ievērojams. Ja redzam, ka apmēram puse no pārbaudītajiem gadījumiem liecina par salmonellas klātbūtni, tad tas ir satraucoši.

Kādas ir galvenās tendences izejvielu cenu pieaugumam? Kuri segmenti ir ar visstraujāko cenu kāpumu, un kā tas ietekmējis gaļas produktu cenas pēdējos gados?

Pati izejviela, protams, ir ļoti strauji sadārdzinājusies, un šis pieaugums turpinās. Ir grūti prognozēt tā ietekmi. Piemēram, liellopu gaļas cena, kas tiek izmantota dažādos produktos, divu mēnešu laikā ir pieaugusi pat par 1,5 līdz 2 eiro kilogramā. Tāpat arī cāļa filejas cena - viens no straujāk augošajiem segmentiem - ir piedzīvojusi līdzīgu kāpumu, sasniedzot 1,5 līdz pat 2 eiro cenu pieaugumu kilogramā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli cenas augušas par vairāk nekā 30% liellopa gaļai un vairāk nekā 20% cāļa gaļai. Tas ir ļoti straujš un būtisks sadārdzinājums.

Šobrīd redzam arī neskaidrību elektroenerģijas cenās. Parasti februārī, martā un aprīlī cenas iet uz leju, bet vasarā biržas cenas ir augšā. Taču šogad februāris mūs pārsteidza ar nepatīkami augstām cenām, un arī aprīļa sākums bija sarežģīts. Tas rada nestabilitāti.

Vēl viens būtisks aspekts ir zaļais kurss, ko Latvija ir uzņēmusies pirms pāris gadiem, kas tagad sāk spiest arī ražotājus. Kaut arī Baltijas valstis, īpaši Latvija, Eiropas Savienībā ir priekšzīmīgas pārstrādes apjomu ziņā, mēs daudz iepakojumus varam un arī pārstrādājam, bet, neskatoties uz to, valdība ir pieņēmusi lēmumu atkritumu pārstrādē palielināt izmaksas tieši ražotājiem, piemērojot tarifus, kurus mums jāmaksā par iepakojuma pārstrādi. Tas ir ievērojams trieciens. Par to varbūt publiski daudz nerunā, bet tas rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem - bieži vien tās mērāmas desmitos vai pat simtos tūkstošu eiro gadā. Šīs pārmaiņas tika pieņemtas valdībā 2023.gadā un sāka stāties spēkā jau pagājušā gada nogalē. Ietekme uz ražotāju makiem ir jau jūtama. Turklāt nav tik vienkārši pāriet uz pārstrādājamiem iepakojumiem, daudzviet šāda iepakojuma vēl nav, un bieži vien ar šādu iepakojumu ir izaicinoši nodrošināt nepieciešamo pārtikas drošību, īpaši gaļas produktu segmentā. To izmaksas ir būtiski augstākas nekā šobrīd izmantotajiem iepakojumiem.

Tāpēc zaļais kurss ir vēl viens lielais nezināmais, kas neveicina mūsu konkurētspēju Eiropā. Katra valsts šo kursu ievieš atšķirīgi - vienā vietā kaut ko ieviesīs vien 2029. gadā, bet mums jau jāievieš 2025. gadā. 

Tas nozīmē, ka gaļas produkcijai nav pamata kļūt lētākai.

Protams, plaukta cenu ražotājs vai piegādātājs nekad nekontrolē, tā ir cenu politikas daļa, par ko lemj tirgotāji. Taču, ja skatāmies tuvākajā laikā, visas pazīmes liecina, ka nekāda cenu samazināšanās nav gaidāma. Mēs jau pirms apmēram diviem mēnešiem teicām, ka tirgū valda liela neskaidrība. Diemžēl šī neskaidrība vēl joprojām saglabājas, un tas, ko redzam tirgos - gan ar gaļas cenām, gan ar citām izmaksām, tostarp energoresursiem -, liecina par sliktāko scenāriju.

Cik daudz "Maag Latvija" ražo privāto preču zīmoliem? Kāda ir sadarbība šajā segmentā?

Jā, mēs ražojam produkciju citu zīmolu privātajām preču līnijām, mums ir šāda pieredze.

Pagājušajā gadā mēs pieņēmām stratēģisku lēmumu šo biznesa daļu samazināt un vairāk fokusēties uz saviem zīmoliem. Nav izslēgts, ka nākotnē šajā segmentā atgriezīsimies, bet šobrīd prioritāte ir mūsu galvenais zīmols Latvijā "Rīgas miesnieks" un eksporta attīstība. Mēs nākotnē skatāmies vairāk uz attīstību vietējā tirgū - svaigā un marinētā gaļā, kā arī eksportā plānojam investēt, turklāt ceram, ka jau rudenī varēsim pastāstīt vairāk par lielām investīcijām Jelgavas rūpnīcās. Esam izstrādājuši agresīvu attīstības plānu tuvākajiem pieciem gadiem kopā ar mūsu īpašniekiem, un mērķis ir stiprināt vietējo ražošanu, attīstot gan vietējo tirgu, gan eksportu.

Ja skatāmies uz nozari kopumā, viens no lielajiem izaicinājumiem ne tikai gaļas pārstrādē, bet pārtikas ražošanā kopumā ir tas, ka iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās. Tāpēc vietējais tirgus sašaurinās, un ir pienācis vitāls brīdis, ka, lai uzņēmums būtu stabils un varētu attīstīties, ir nepieciešams eksports. Tikai tā iespējams investēt un augt.

Eiropas Savienībā pārtikas un dzērienu industrija kopumā ir aptuveni viens triljons eiro. Latvija šobrīd saražo ap diviem miljardiem eiro, no kuriem puse - viens miljards - ir eksports. Tas nozīmē, ka mums ir iespēja izmantot esošo kapacitāti un augt. Bet tam vajadzīgs skaidrs, stratēģisks redzējums no valsts puses. Mēs bieži dzirdam, ka eksports ir prioritāte, bet netiek precizēts, kurām tieši nozarēm. Tāpēc atbalsts ir sadrumstalots, un nav skaidru prioritāšu, kurām eksporta nozarēm būtu jāsniedz fokuss un atbalsts.

Ja skatāmies uz eksportu pārtikas nozarē, tad šajā Eiropas Savienības vienotajā tirgū mums eksports ir viens miljards, bet visa tirgus ietilpība - viens triljons. Tātad potenciāls ir milzīgs. Rūpīga darba rezultātā, investējot jaunu produktu attīstībā, pārtikas drošībā, efektivizācijā, mēs varam augt eksportā. Tas, kas agrāk likās neiespējams, tagad kļūst reāls. Piemēram, salīdzinot ar situāciju pirms septiņiem gadiem, esam dubultojuši savu eksporta apjomu un plānojam to darīt arī turpmāk.

Kas jums ir ejošākie produkti eksportā?

"Maag Latvija" visveiksmīgākais eksporta produkts šobrīd ir saldētā produkcija, jo derīguma termiņš ir garš - produkts ar piecu dienu derīguma termiņu nav eksportējams.

Jauns izrāviens mums ir arī vārītā desa, ko ražojam Latvijā un kas jau ir novērtēta arī Eiropā. Jūnijā tā būs nopērkama vienā no lielākajiem Eiropas lielveikalu tīkliem ar 4500 veikaliem. Tas mums ir liels sasniegums.

Kas šobrīd ir "Maag Latvija" lielākie eksporta tirgi? Un kur jūs redzat vēl iespējas?

Mēs diezgan daudz eksportējam uz Baltijas valstīm - Igauniju un Lietuvu. Tāpat arī daudz eksportējam uz Vāciju. Eksports virzās ar pozitīvu dinamiku arī uz Poliju, Čehiju, Angliju, Īriju un Nīderlandi. Visi šie tirgi pakāpeniski aug. Nākotnē mēs ar lielu interesi raugāmies uz tirgiem, kuros jau šobrīd ir aizsākti dažādi projekti, - Skandināvijas un Somijas tirgos. Redzam, ka šajos tirgos ir augsta pirktspēja, un tie mums ir saprotami arī tirgus attīstības ziņā. Veicam izpēti, notiek pārrunas, un ceram, ka nākamgad varēsim lepoties ar jauniem sasniegumiem, ieejot Somijas, Zviedrijas un Skandināvijas tirgū.

Uz Ziemeļvalstīm jūs vēl neeksportējat lielos apjomos?

Ir bijis pagājušajā gadā projekts "eksporta iesildīšanai", bet plāni mums ir lieli un agresīvi. Aktīvi notiek produktu attīstība un pārrunas ar sadarbības partneriem. Es domāju, ka nākamā gada sākumā jau varēsim redzēt skaidru un taustāmu rezultātu.

Kāds šobrīd ir eksporta īpatsvars no kopējā saražotā? Kāds ir mērķis nākotnei?

Precīzu eksporta īpatsvaru nevaru nosaukt, bet varu teikt, ka tas ir pieaugošs. Skaidrs, ka lielākais tirgus mums joprojām ir vietējais Latvijas tirgus. Protams, mēs gribētu panākt, ka lielāko daļu saražotā mēs eksportējam. 

Runājot par pārtikas cenām, ekonomikas ministrs rudenī nāca klajā ar piecu punktu plānu, kā samazināt pārtikas cenas lielveikalu plauktos. Tagad šī tēma ir mazliet apklususi, bet kā jūs vērtējat - vai valstij būtu jāiejaucas, jādara kaut kas?

Es esmu ļoti skeptisks pret jebkādu cenu regulāciju no valsts puses. Tas neveicina uzņēmējdarbību un arī konkurenci. Iedomājieties, ja daļai produktu tiek ieviesta regulācija, tās dēļ pārējiem produktiem cena var kāpt. Manuprāt, tas nav labākais risinājums, kā padarīt pārtikas preces pieejamākas patērētājiem. Ja mērķis ir pieejamākas pārtikas cenas veikalu plauktos, ir jāsaprot, ka šī cena sastāv no dažādām komponentēm. Piemēram, jau minētais zaļais kurss ir tikai viena no sadaļām. Ja vienam ražotājam rodas 200 000 eiro papildu izdevumi gadā tikai lēmumu dēļ, kur lai viņš atrod šos 200 000 eiro? Vai tas samazina pārtikas cenas plauktos? Stipri šaubos.

Ir arī daudzi citi jautājumi, kas jārisina, - piemēram, energoresursi. Mēs esam elektrības ražošanas valsts, mēs saražojam un mūsu energokompāniju peļņas ir ļoti lielas, bet to neizmantojam, lai veicinātu eksportspēju uzņēmumiem un veicinātu to, lai pārtikas cenas būtu pieejamākas.

Tā kā mūsu ekonomikas attīstība saskaras ar izaicinājumiem, mēs arī pievienotās vērtības nodokli (PVN) nevaram samazināt. Ik pa laikam dzirdam flirtēšanu ar PVN paaugstināšanu. Ja paskatāmies uz Poliju vai Vāciju - tur PVN pārtikas precēm vai nu nav, vai arī tas ir 5%, 7%, 9%. Mums ir 21%, turklāt runājam par to, ka PVN vajadzētu pacelt. Ir daudz citu mehānismu, kas daudz vairāk var ietekmēt gala cenu nevis tikai piecām, desmit vai divpadsmit precēm, bet plašāku portfeli.

Šāda regulācija arī nekādā veidā neveicina citu tirdzniecības ķēžu ieiešanu Latvijā. Stipri šaubos, ka kāds jauns veikalu ķēdes īpašnieks gribētu ienākt Latvijā, kur viņam var mainīt spēles nosacījumus. Tā ir liela neziņa un pārāk liela iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Protams, nav pieņemami ļoti lieli vai nesamērīgi uzcenojumi, bet ir citi mehānismi, kā to risināt, nevis šādi, uzliekot cenu griestus. Jau šobrīd redzam, ka daudzas preces veikalnieki savā starpā cīnoties pārdod zem iepirkuma cenas. Arī tādus piemērus esmu redzējis.

Kāda ir "Maag Latvija" pieredze sadarbībā ar lielveikaliem? Ja salīdzina situāciju mazumtirdzniecībā katrā no Baltijas valstīm, kādi ir secinājumi par Latvijas tirgu?

Jā, katrs tirgus ir nedaudz citādāks. Neskatoties uz to, ka strādājam vienā Eiropas Savienības ietvarā, esam daudz redzējuši un pieredzējuši. Šobrīd situācija Latvijā ir labākā, kāda jebkad bijusi. Runājot par sadarbību ar veikalu ķēdēm, Latvijā mums ir likums, kas to regulē, un tas ir viens no stingrākajiem Baltijas valstīs. Protams, notiek uzlabojumi, veikalu ķēdes mīkstina sadarbības nosacījumus, un tas ir apsveicami. Taču daļa no sadarbības ir arī pārrunu spējas un māksla, tas, kā veidojam biznesu. Pārrunās vienmēr ir divas puses. Dažkārt tiek uzskatīts, ka veikalu ķēdes izmanto agresīvu pārrunu stratēģiju, bet arī uzņēmējam jābūt gatavam šīm pārrunām. Nevar būt tā, ka jebkurš piegādātājs atnāk un visas veikalu ķēdes ņems visus, jo vietas veikalu plauktos ir ierobežotas.

Protams, ka Latvijā ir vēl vieta uzlabojumiem, arī mācoties no citiem tirgiem. Joprojām ir veikalu ķēdes, kas nāk pretī un meklē risinājumus. Piemēram, runājot par lielām akcijām un izpārdošanām, vai šajā ziņā visa atbildība, cik produkcijas būs nepieciešams, ir tikai uz piegādātāja pleciem, vai tomēr veikalu ķēde nāk ar kaut kādu garantēto produktu apjomu, ko viņi paņems, un tad ražotājs zina, cik vajadzēs saražot. Piemēram, Ziemeļvalstīs, Vācijā tu skaidri zini, kāds būs konkrētais nedēļas apjoms. Latvijā, Igaunijā un Lietuvā bieži vien jāzīlē kafijas biezumos. Bet arī šeit veikalnieki nāk aizvien vairāk pretī, jo saprot, ka šī neziņa ietekmē cenu. Jo mazāki riski, jo labāki piegādātāju nosacījumi.

Lietuvā notiek aktīvas izmaiņas likumdošanā, piemēram, attiecībā uz sankcijām piegādātājiem. Tiek atcelta iespēja pieprasīt fiksētas mārketinga naudas, ja tās nav izlietotas. Latvijā šāda prakse ir aizliegta, un šajā ziņā mēs esam priekšā pārējām Baltijas valstīm. Slikti Latvijā noteikti nav.

2022. gadā iegādājāties zemi blakus Jelgavas ražotnei. Kādi ir plāni šajā zemes gabalā?

Kā jau minēju, mūs 2023. gadā iegādājās "Maag Grupp", kas ir lielākais pārtikas ražotājs Baltijā. Tas mums dod iespēju bez starpniekiem piesaistīt tiešās investīcijas Latvijā. Arī mēs ar komandu, strādājot kopā ar īpašniekiem, cenšamies parādīt Latvijas potenciālu, to, kādu pievienoto vērtību varam dot grupai. Skaidrs, ka grupai ir nopietni un ambiciozi plāni attīstīt tieši ražošanas kapacitāti un uzņēmējdarbību Latvijā. Viņi redz šo tirgu kā potenciālu nākotnes izaugsmei. Jelgavā gadā saražojam apmēram 7,6 miljonus kilogramu visu veidu gaļas produktu - dažādu veidu desas, kūpināta gaļa, pelmeņi un lēni vārīti produkti, kas tiek patērēti vietējā tirgū un eksportēti. Mēs turpinām ieguldīt un attīstīt šo ražotni, šobrīd koncentrējamies uz saldētas produkcijas segmenta paplašināšanu. Ceru, ka jau tuvākajā nākotnē varēsim dalīties ar vairāk informācijas. Bet šī investīcija jau šobrīd tiek veikta ar ilgtermiņa redzējumu.