Kremlis reaģējis uz krievu sūdzībām un komentējis straujo cenu pieaugumu
Putina preses sekretārs Peskovs būtībā meloja par inflācijas problēmu neesamību Krievijā, neskatoties uz visiem skaitļiem, kas liecina par pretējo.
Kremlis ciniski aicināja krievus nekrist panikā par pieaugošajām cenām. Krievijas diktatora Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka varas iestādes kontrolē situāciju, un Centrālā banka un valdība uzrauga inflāciju un nepieciešamības gadījumā veic pasākumus.
Pēc viņa teiktā, šobrīd nav pamata satraukumam, un makroekonomiskā stabilitāte, kā apliecina varas iestādes, saglabājas. Tomēr parasto krievu komentāri un pat oficiālā statistika liecina par ko citu. Inflācija Krievijā strauji paātrinājās 2026. gada sākumā.
Saskaņā ar "Rosstat" datiem, cenas janvāra pirmajās 12 dienās pieauga par 1,26%. Tas ir vairāk nekā visā pagājušā gada janvārī un trīs reizes vairāk nekā novembrī. Šis lēciens bija ievērojamākais kopš 2022. gada pavasara, kad inflācija strauji pieauga pēc kara sākuma Ukrainā.
Ekonomiskās attīstības ministrija cenu pieaugumu skaidroja ar PVN pieaugumu no 20% uz 22%. Tā rezultātā nepārtikas preču cenas pieauga vidēji par gandrīz 0,7%, pārtikas cenas – par vairāk nekā 1,4%, bet pakalpojumu cenas – par aptuveni 1,8%.
Neskatoties uz Kremļa apliecinājumiem, krievi jau izjūt augstākas cenas veikalos un norēķinoties par pakalpojumiem, un inflācijas gaidas turpina pieaugt. Turklāt nodokļu sloga dēļ Krievijā masveidā tiek slēgti veikali, un pēdējā laikā tiek slēgti arī bāri un restorāni.
Krievijā reģistrēta rekordliela skaidras naudas aizplūšana no bankām
Pēdējos mēnešos krievi no bankām ir izņēmuši simtiem miljardu rubļu, kas ir rekords kopš 2014. gada.
2025. gada beigās krievi masveidā izņēma skaidru naudu no bankām un konvertēja to skaidrā naudā. Saskaņā ar Centrālās bankas datiem, decembrī apgrozībā esošo skaidras naudas rubļu apjoms palielinājās par 836,3 miljardiem rubļu, kas ir 11 gadu rekords.
Visa gada laikā skaidras naudas apjoms palielinājās par aptuveni vienu triljonu rubļu, kas ir piecas reizes vairāk nekā 2024. gadā. Turklāt krievi gada beigās izņēma vairāk nekā 80% no šīs summas. Skaidras naudas pieprasījums parasti pieaug decembrī prēmiju, 13. gada algu un Jaunā gada izdevumu dēļ. Taču šoreiz aizplūšana bija neparasti liela.
Krievi no bankām izņēma vairāk naudas tikai 2014. gada decembrī, kad rubļa straujā krituma laikā tika izņemti 918,4 miljardi rubļu. Salīdzinājumam, 2024. gada decembrī cilvēki izņēma 665 miljardus rubļu un 2023. gadā — aptuveni 409 miljardus rubļu.
Eksperti šo pieaugumu skaidro ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt bankas samazina noguldījumu procentu likmes, sekojot Centrālās bankas noteiktajai pamatlikmei. Decembrī maksimālās likmes lielākajās bankās samazinājās līdz 15,1% gadā, salīdzinot ar gandrīz 19% vasarā. Otrkārt skaidras naudas pieprasījumu ietekmēja interneta pārtraukumi reģionos un pastiprināta banku operāciju uzraudzība. Daudzi deva priekšroku paturēt skaidru naudu rokās, baidoties no bloķēšanas vai kavējumiem.
