NATO ģenerālsekretārs: Krievija ar raķeti “Orešņik” mēģina iebiedēt aliansi, taču bez panākumiem
Krievija ir palaidusi vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti “Orešņik” pret Ļvivas apgabalu, visticamāk, kā signālu NATO dalībvalstīm un mēģinājumu izdarīt spiedienu, lai tās pārtrauktu atbalstu Ukrainai, kopīgā preses konferencē ar Horvātijas premjerministru Andreju Plenkoviču sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
Krievija naktī no 8. janvāra uz 9. janvāri veica masīvu dronu un raķešu triecienu Ukrainai, uz Ļvivas apgabalu raidot raķeti "Orešņik", kas ir spējīga nest kodolgalviņas, lai gan šajā gadījumā ar tām nebija aprīkota.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka "Orešņik" izmantošana esot bijusi atbilde uz Ukrainas dronu uzbrukumu Krievijas diktatora Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā. Tomēr Krievijas apgalvojumi par it kā decembrī notikušu šādu uzbrukumu neatbilst patiesībai.
ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde secinājusi, ka, pretēji Krievijas apgalvojumiem, Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Putina rezidencei.
Rute uzsvēra, ka alianse redz — Krievija turpina savu agresīvo karu Ukrainā. Viņš arī pieminēja Maskavas uzbrukumus civilajai un enerģētikas infrastruktūrai.
Viņš norādīja, ka Krievija cenšas atturēt sabiedrotos no Ukrainas atbalstīšanas, taču uzsvēra, ka tas NATO neapturēs.
Ģenerālsekretārs piebilda, ka sabiedroto, tostarp Horvātijas, atbalsts ir īpaši būtisks bargās ziemas laikā un pieaugoša spiediena apstākļos uz valsti, Ukrainas drošību nosaucot par “alanses drošību”.
Rute uzsvēra NATO sabiedroto apņemšanos turpināt nelokāmu atbalstu Ukrainai. Kopš 2022. gada Horvātija ir sniegusi Ukrainai vairāk nekā 300 miljonu eiro militāro palīdzību.
