Krievija otro reizi kara laikā raidījusi pret Ukrainu hiperskaņas raķeti "Orešņik". Uzbrukums noticis netālu no Polijas. VIDEO
Krievija otro reizi kopš kara sākuma uzbrukusi Ukrainai ar hiperskaņas raķeti "Orešņik". Uzbrukums noticis Ukrainas pilsētā Ļvivā, kas atrodas aptuveni 70 kilometru attālumā no Polijas robežas.
Kremlis norāda, ka uzbrukums noticis naktī uz piektdienu, 9. janvāri, un attaisnojas, ka raķete pielietota "kā atbildes reakcija Ukrainas uzbrukumiem Krievijas vadoņa Vladimira Putina rezidencei[2025. gada 29. decembrī]". Jāpiebilst, ka to, ka šāds uzbrukums noticis apšaubījuši gan ASV pārstāvji, tai skaitā ASV prezidents Donalds Tramps, gan Eiropas Savienības pārstāvji. Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka "šos melus Krievija izmantos turmpāku uzbrukumu attaisnošanai".
Rietumu analītiķi uzskata, ka "Orešņik" ir modificēta padomju laika vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes RS-26 "Rubež" versija, kuras darbības rādiuss pārsniedz 4000 kilometrus (2500 jūdzes) un, kura spēj nest vairākus kodolieročus.
"Viņi saka, ka "Orešņik" tika palaists bez kaujas galviņas, tāpat kā iepriekšējā reizē Dņipro [2024. gada novembrī]. Vai tā ir taisnība, kļūs skaidrs pēc dažām stundām. Puiši, pat bez kaujas galviņas šī lieta joprojām var radīt nopietnas problēmas. [...] Mums pret šādu ierīci nav aizsardzības sistēmu, bet tādas ir ASV," pauž Ukrainas militārais apskatnieks Nikolaevskis Vaneks.
Tikmēr Ukrainas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Krievijas nakts triecieni pret Ukrainu, tai skaitā "Orešņik palaišana pret Ļvivas pilsētu, kas atrodas netālu no Polijas robežas, bija paredzēti, lai "pārbaudītu" Kijivas sabiedrotos. "Šāds uzbrukums netālu no Eiropas Savienības un NATO robežas rada nopietnus draudus Eiropas kontinenta drošībai un pārbauda transatlantisko aliansi ," sociālajos tīklos norādīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Viņš uzsvēra, ka Ukraina saistībā ar notikušo ierosinās steidzami sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, Ukrainas un NATO padomes sanāksmi, kā arī veikt attiecīgus pasākumus Eiropas Savienības (ES), Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) līmenī.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis starptautisko sabiedrību uz "skaidru atbildi" Krievijai. "Nepieciešama skaidra starptautiskās sabiedrības atbilde. Pirmkārt un galvenokārt, no ASV puses, kuru signālus Krievija rūpīgi uzrauga, " vietnē "Telegram" norādīja Zelenskis, norādot, ka sabiedrotajiem Krievijai jāsniedz signāls, lai tā "sāktu jautājumus risināt diplomātiskā ceļā".
Ukrainas gaisa spēki ziņo, ka naktī uz piektdienu Krievija veica plaša mēroga triecienus pret Ukrainu, vēršoties pret kritiski svarīgu Ukrainas infrastruktūru, izmantojot uzbrukuma dronus, kā arī jūras un sauszemes raķetes. Ziņojumā norādīts, ka Krievija izšāva kopumā 36 raķetes un 242 dronus. Galvenie uzbrukuma mērķi bija Kijivas apgabals.
Uzbrukumi tika veikti gan no vairākām Krievijas teritorijām, gan no anektētās Krimas un okupētajām Ukrainas teritorijām, piemēram, Doņeckas. Izmantoto ieroču skaitā bija aptuveni 242 "Shahed" un "Guerbera" droni, kā arī 13 "Iskander-M" un "S-400" ballistiskās raķetes, 22 "Kalibr" spārnotās raķetes un viena vidējās darbības rādiusa ballistiskā raķete. Ukrainas pretgaisa aizsardzība ziņoja, ka pirms plkst. 9.00 bija notriekusi vai neitralizējusi 244 gaisa mērķus visā valstī.
