Igaunietei gandrīz gadu no konta zog naudu: viņa to pamana pilnīgi nejauši
Igaunijas pilsētas Pelvas iedzīvotāja iegādājās kosmētiku no uzņēmuma, kas reģistrēts Bulgārijā, taču vēlāk atklāja, ka nākamā gada laikā no viņas konta vairākkārt tika noņemta nauda. Par krāpšanu viņa saprata tikai nesen un vērsās bankā, lai noskaidrotu, kas noticis.
Pēc tam, kad Pelvā dzīvojošā Malle iegādājās kosmētiku no kādas firmas Bulgārijā, nākamā gada laikā no viņas konta regulāri tika noņemti līdzekļi. Viņa to pamanīja tikai nesen un vērsās bankā, kur viņai ieteica pasūtīt jaunu karti.
Malle nolēma padalīties ar savu pieredzi. "Neliels brīdinājums jums. Ja jūs jebkad esat kaut ko pasūtījuši no šādas vietas, tad no jūsu konta katru mēnesi tiks noņemta vismaz šāda summa (9,99 eiro), un neko vairāk jūs no viņiem vairs nesaņemsiet," viņa sacīja, smejoties. Pēc tam viņa nopietnāk piebilda: "Viņi vienkārši zog naudu no jūsu konta."
Viņa norādīja, ka ir vērsusies bankā, un viņai ieteikts pasūtīt jaunu karti. Tāpat viņa uzsvēra, ka personu, kas noņēma naudu no viņas konta, nav iespējams atrast. Vai tas ir viņas personīgais uzskats vai bankas nostāja, Malle gan neprecizēja.
"Elu24" redakcija sazinājās ar Malle un noskaidroja notikušā detaļas. Pēc Malles teiktā, firmas nosaukums ir redzams viņas publicētajā ekrānuzņēmumā, tomēr viņa neatceras, ko tieši iegādājusies un kad ievadījusi kartes datus.
"Tas bija ļoti sen. Sarunā ar banku noskaidrojās, ka šāda summa no mana konta tiek noņemta jau gandrīz gadu. Bankā teica, ka katru mēnesi bijis maksājums. Bet šoreiz es to pamanīju nejauši. Un to patiešām var nepamanīt. Tā ir zādzība. Citādi to vienkārši nevar nosaukt," sacīja viņa.
Redakcija sazinājās arī ar "Swedbank": lai noskaidrotu, kā rīkoties šādā situācijā.
"Swedbank" Finanšu noziegumu novēršanas nodaļas vadītājs Rauls Vahtra sacīja, ka konkrēto gadījumu viņi komentēt nevar, tomēr šādas situācijas parasti liecina par bankas kartes datu ļaunprātīgu izmantošanu, nevis par sistēmisku bankas kļūdu vai konta uzlaušanu.
"Krāpnieki visbiežāk iegūst piekļuvi kartes datiem tad, kad klients tos ievada nedrošā vietnē, reaģē uz it kā drošu reklāmu vai arī tad, ja pārdevējam ir notikusi datu noplūde. Pēc tam krāpnieki pēc kāda laika var veikt nelielus maksājumus, lai pārbaudītu, vai karte ir aktīva, un vēlāk - arī lielākas transakcijas," skaidroja Vahtra.
Ja klients savā kontā pamana nepazīstamu transakciju, nekavējoties jārīkojas:
- jābloķē karte "Swedbank" lietotnē vai internetbankā,
- jāinformē banka par iespējamo krāpšanu, lai varētu pārbaudīt aizdomīgās operācijas,
- nepieciešamības gadījumā jāiesniedz iesniegums policijā izmeklēšanas sākšanai.
Pēc Vahtras teiktā, "Swedbank" krāpšanas novēršanas komanda katru šādu gadījumu izvērtē individuāli un iespēju robežās palīdz atgūt naudu. Krāpšanas gadījumos līdzekļi bieži nonāk pie ārvalstu interneta tirgotājiem vai maksājumu sistēmām, tāpēc ne vienmēr uzreiz ir redzams, uz kuru valsti nauda aizplūdusi.
Rauls Vahtra norādīja, ka pēdējos gados krāpniecības gadījumu skaits pieaug visā Eiropā, tostarp arī Igaunijā. "Swedbank" ik mēnesi saņem simtiem šādu ziņojumu, taču lielāko daļu izdodas ātri atrisināt vai novērst, pateicoties bankas drošības sistēmām un klientu modrībai.
Lai pasargātu sevi, "Swedbank" iesaka:
- neievadīt kartes datus nezināmās vai reklāmas vietnēs,
- kartes maksājumiem izmantot tikai zināmas un drošas vietnes,
- glabāt kartes datus atsevišķi un neizmantot automātisko saglabāšanu interneta veikalos,
- "Swedbank" lietotnē izmantot kartes ierobežojumus (piemēram, uz laiku izslēgt interneta maksājumus, kad tie nav nepieciešami).
