Eiropa vairāk finansē Krieviju nekā Ukrainu - vai tiešām taisnība?

Uzreiz jānorāda, ka patiešām citēta Stenergarda, un viņa pauda, ka Eiropas Savienības (ES) un citas Eiropas valstis sniegušas Ukrainai palīdzību 187 miljardu eiro apmērā. “Tajā pašā periodā mēs no Krievijas ievedām naftu un gāzi 201 miljarda eiro vērtībā,” teica Stenergarda. “Un, ja pievieno citas importa preces, kopējā summa sasniedz 311 miljardus eiro.”

124 miljardi eiro mīnusā 

Ministre žurnālistiem Briselē norādīja, ka tas nozīmē “negatīvu Ukrainas atbalstu” 124 miljardu eiro apmērā. Stenergarda nav kļūdījusies ar skaitļiem, viņas aprēķini kopumā ir pareizi.

Kaut arī, saskaņā ar “Eurostat” datiem, kopš Maskavas uzsāktās agresijas Eiropas imports no Krievijas ir samazinājies aptuveni par 89%, tas joprojām ir ievērojams.

Neatkarīgā Enerģētikas un tīrā gaisa pētījumu centra (CREA) dati liecina, ka kopš 2022. gada februāra ES dalībvalstis ir iegādājušās Krievijas naftu, naftas produktus, cauruļvadu gāzi un sašķidrināto dabasgāzi vairāk nekā 216 miljardu eiro vērtībā.

Uz Putina gāzes adatas

Tiesa, oktobrī Krievijas ienākumi no fosilā kurināmā eksporta mēneša laikā nokrita līdz zemākajam līmenim kopš kara sākuma. Tomēr ES joprojām ir viens no lielākajiem krievu sašķidrinātās dabasgāzes importētājiem. Oktobrī vien pieci lielākie importētāji – Ungārija, Slovākija, Francija, Beļģija un Rumānija – kopumā samaksāja par Krievijas fosilajām degvielām 938 miljonus eiro.

Oktobrī Eiropadome atzina, ka šogad Krievijas gāzes īpatsvars ES importā būs 13%. Pērn bija 18%, tomēr joprojām ir gana daudz. Turklāt dabasgāze nav iekļauta sankcijās, ES tikai noteikusi termiņu visām 27 dalībvalstīm – 2028. gadu – lai pakāpeniski atteiktos no atlikušajiem iepirkumiem. 

Pēc “Eurostat” datiem, ieskaitot naftu, gāzi, mēslojumu, niķeli, dzelzi, tēraudu un citus preču veidus, kopš 2022. gada februāra ES imports no Krievijas sasniedzis 297 miljardus eiro. Šis skaitlis daudz neatpaliek no Zviedrijas ministres nosauktā.

Atbalsts Ukrainai

Saskaņā ar Eiropas Komisijas publicētajiem datiem, kopš 2022. gada februāra ES un tās dalībvalstis sniegušas Ukrainai vairāk nekā 187 miljardus eiro, no kuriem aptuveni 35% ir kredīti. Tādējādi no Krievijas tiešām importēts par vismaz 100 miljardiem eiro vairāk.

Turklāt piešķirtā palīdzība nav tas pats, kas reāli izmaksātā. Ķīles institūta datu liecina par 150 miljardiem eiro. Ja pieskaita valstis, kas nav ES sastāvā, piemēram, Norvēģiju, Šveici, Islandi un Lielbritāniju, summa ir 177 miljardi eiro, kas ietver finanšu, militāro un humāno palīdzību. 

ES un tās dalībvalstu kopējās saistības sasniedz 214 miljardus eiro. Visai ģeogrāfiskajai Eiropai kopējās saistības ir 273 miljardi eiro. Institūta skaitļi gan neietver izdevumus, ko Eiropas valstis sedz, uzņemot ukraiņu bēgļus.
Augstākajā hipotētiskajā novērtējumā, ja pieņem, ka visi bēgļi bijuši atkarīgi no valsts atbalsta, Eiropa kopš 2022. gada būtu iztērējusi 160 miljardus eiro. Reālā summa, visticamāk, ir mazāka.

Aicina Eiropu atvērt maku

Tādējādi ministres salīdzinājums kopumā ir pareizs. Turklāt Eiropas valstu militārais atbalsts Ukrainai ir samazinājies par 57%, salīdzinot ar pirmajiem sešiem mēnešiem, kad Eiropa to palielināja, lai aizvietotu ASV radīto “iztrūkumu:.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicinājusi ES valstis līdz decembrim panākt vienošanos par militāro un finanšu vajadzību nodrošināšanu Ukrainai nākamajos divos gados. Šī summa, kas novērtēta 135,7 miljardu eiro apmērā, nosaukta vēstulē ES līderiem.

Kādi ir Latvijas skaitļi?

Šogad astoņos mēnešos Latvijā no Krievijas ievestas preces 85,803 miljonu eiro vērtībā, kas ir 3,4 reizes jeb par 208,456 miljoniem eiro mazāk nekā 2024. gada astoņos mēnešos. No Baltkrievijas – 53,719 miljonu eiro vērtībā, kas ir 2,1 reizi jeb par 61,344 miljoniem eiro mazāk.

Uz Krieviju minētajā periodā Latvija eksportēja preces 646,525 miljonu eiro vērtībā, par 8,3% jeb 58,2 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, uz Baltkrieviju preces 85,42 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 18,7% jeb 19,605 miljoniem eiro.

Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai kara gadu laikā pārsniedz 890 miljonus eiro, no tā, piemēram, militārais atbalsts ir vismaz pusmiljarda eiro vērtībā. Tādējādi mūsu valsts naudas izteiksmē vairāk palīdz Ukrainai, nevis atbalsta Krievijas ekonomiku.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Eiropa vairāk finansē Krieviju nekā Ukrainu – vai tiešām taisnība?" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.