Septiņas ES valstis izdara spiedienu uz Eiropas Komisiju: prasa atcelt aizliegumu, kas jāievieš no 2035. gada

Vismaz septiņas ES dalībvalstis aicina Eiropas Komisiju atteikties no aizlieguma pārdot jaunus dīzeļdzinēju un benzīna automobiļus līdz 2035. gadam, apgalvojot, ka pretējā gadījumā bloka autobūves nozarei nāksies bez ierunām pakļauties šim aizliegumam, teikts divās "Euronews" rīcībā nonākušajās vēstulēs.

Bulgārija, Čehija, Vācija, Ungārija, Itālija, Polija un Slovākija apgalvo, ka Eiropas Komisijai ir "ārkārtīgi nepieciešams" izskatīt jautājumu par hibrīdautomobiļu pārdošanu pēc 2035. gada, to iekļaujot gaidāmajā ES tiesību aktu pārskatīšanā, ko paziņojusi Eiropas Savienības izpildvara.

Lai gan septiņas valstis norāda, ka atzīst nepieciešamību samazināt CO₂ izmešus, tās uzsver, ka ES dalībvalstu tiesību aktiem būtu jābalstās uz tehnoloģisko neitralitāti, kas būtībā piešķir valdībām tiesības pašām izvēlēties labāko veidu, kā saglabāt konkurētspēju, vienlaikus samazinot emisijas.

Starp alternatīvām, ko minējuši vēstuļu parakstītāji, ir hibrīdelektroautomobiļi, ūdeņraža automobiļi un bioloģiskās degvielas. Septiņas dalībvalstis arī uzsvēra nepieciešamību veidot papildu uzlādes infrastruktūru un ūdeņraža uzpildes stacijas visā ES, uzsverot, ka Komisijai ir jānodrošina to pieejamības palielināšana.

"Komisijas priekšlikumam vispirms jābūt vērstam uz labāko praksi, nodokļu stimulu un atbalsta programmu ieviešanu, kā arī jāatspoguļo tehnoloģiski neitrāla pieeja pārejai uz zemu un nulles emisiju automobiļiem," teikts vienā no vēstulēm, ko parakstījušas visas ES valstis, izņemot Vāciju.

Septiņas valstis, kas lobē ES izpildvaras intereses un pārstāv aptuveni pusi Eiropas Savienības iedzīvotāju, jau ilgstoši ir bijušas stingras iekšdedzes dzinēju aizlieguma pretinieces līdz 2035. gadam. Tās apgalvo, ka to autoražotāji saskaras ar augstām energoresursu cenām, automobiļu komponentu trūkumu, tostarp akumulatoru deficītu, kā arī ar nepietiekamu patērētāju pieprasījumu pēc elektroauto (EV).

"Mēs cenšamies saglabāt Eiropas autoindustrijas stratēģisko neatkarību," teikts otrajā vēstulē, ko parakstījušas Vācija un Itālija.

Krīze automobiļu rūpniecībā

Pēc tam, kad Ķīna kļuva par vadošo pasaules eksportētāju, Eiropas akumulatoru elektroauto tirgu pārpludināja tādi zīmoli kā BYD, savukārt vietējie ražotāji nesteidzas ieviest akumulatoru elektroautomobiļus.

Pat Īlona Maska "Tesla" Eiropā saskaras ar Ķīnas konkurenci: oficiālie dati rāda, ka reģistrāciju skaits samazinājies vairāk nekā par 50% Francijā un Zviedrijā, kā arī par 40% Dānijā, Nīderlandē un Portugālē.

Vācija - senā automobiļu lielvalsts - jau izjūt spiedienu, pielāgojoties ES likumam, kas pieņemts 2023. gada martā un paredz pārtraukt dīzeļa un benzīna automobiļu pārdošanu.

Berlīne apgalvo, ka prioritāte ražot videi draudzīgus automobiļus un nodrošināt ilgtspējīgu automobiļu detaļu un materiālu izmantošanu noved valsti ārpus globālās konkurences.

Vācijas Eiropas Parlamenta deputāts Jenss Gizeke (EPP), kurš darbojas vides un rūpniecības komitejās, aizstāvēja savas frakcijas nostāju pret Komisijas piedāvāto pilnīgu iekšdedzes dzinēju aizliegumu.

Eiropas Automobiļu Ražotāju Asociācijas (ACEA) ģenerāldirektore Sigrīda de Vrisa norādīja, ka mērķis 2035. gadam "vairs nav reāls", ņemot vērā nepietiekamo infrastruktūras un tīklu modernizācijas līmeni.

"Pašreizējā CO₂ izmešu regulēšana koncentrējas tikai uz jaunu automobiļu piegādi, nepietiekami veicinot reālu pieprasījumu - ne ar infrastruktūras palīdzību, ne ar kopējās īpašumtiesību izmaksām, ne ar stimulu sistēmām, un to nesasaista ar konkurētspēju un ilgtspēju," sacīja de Vrisa.

Iepriekšējie Komisijas preses sekretāru izteikumi ļāva secināt, ka izpildvara varētu atlikt savu priekšlikumu.