Latvija iekļuvusi Eiropas valstu top 10 ar dārgāko alkoholu. Kur tad dzert ir lētāk?
Alkohola cenu līmenis Eiropā ievērojami atšķiras - lielā mērā tas saistīts ar nodokļu politiku, kas vērsta uz kaitējuma samazināšanu alkohola lietošanas gadījumā. Saskaņā ar Eurostat datiem vidēji 1,50 eiro no katriem 100 eiro, ko mājsaimniecības tērē precēm un pakalpojumiem, tiek izlietoti alkoholam. Tomēr dažādās valstīs šī izdevumu daļa būtiski atšķiras.
Cenu līmeņa salīdzināšanai tiek izmantots cenu līmeņa indekss (Price Level Index). Tas parāda, cik maksā vienāda alkohola dzērienu "grozs" dažādās valstīs, pie tam vidējā vērtība ES ir 100. Ja indekss pārsniedz 100 - alkohols ir dārgāks par ES vidējo, ja zem 100 - lētāks, ziņo "Euronews".
Visdārgākais alkohols ir Islandē, Norvēģijā un Somijā
2024. gadā pirmo vietu alkohola dārdzībā ieņem Islande - tur dzērienu "grozs", kas ES maksātu 100 eiro, izmaksā 285 eiro, kas ir par 185 % virs vidējā līmeņa. Seko: Norvēģija - 226 eiro, Somija - 210 eiro, Turcija - 203 eiro, Īrija - 198 eiro.
Arī Zviedrijā (146) un Dānijā (125) cenas joprojām ir augstas. Ziemeļeiropa tradicionāli ir visdārgākais reģions alkohola cienītājiem.
Kur alkohols ir lētāks
Minimālās cenas novērojamas šādās valstīs: Itālija - 84 eiro, Vācija - 87 eiro, Austrija - 90 eiro, Spānija - 91 eiro. Tātad visās lielākajās ES ekonomikās alkohols maksā zem vidējā līmeņa, izņēmums ir Francija (102), un tas tikai par 2 % pārsniedz vidējo cenu.
Baltijas valstu pozīcijas: Latvija iekļuvusi top 10
36 Eiropas valstu reitingā Baltijas valstis atrodas aptuveni vidū, taču ar pamanāmām atšķirībām:
- Latvija ieņem 10. vietu ar rādītāju 137, kas nozīmē, ka alkohols pie mums maksā par 37 % vairāk nekā ES vidēji.
- Igaunija - 11. vietā (135), praktiski līdzīgi kā Latvijā.
- Lietuva - ievērojami zemāk, indekss 124, tas ir par 24 % virs vidējā, taču jūtami lētāk nekā kaimiņvalstīs.
Baltija joprojām paliek reģions ar salīdzinoši augstām alkohola cenām - lielā mērā nodokļu dēļ, kas vērsti uz patēriņa ierobežošanu.
Nauda un cenas nav viens un tas pats
Eksperti uzsver: reitings ņem vērā tikai cenas, bet ne iedzīvotāju ienākumus. Tāpēc valstī var būt zemas cenas, bet zema pirktspēja - un alkohols joprojām būs maz pieejams.
Profesors Kolins Anguss no Šefīldas universitātes norāda, ka augstie alkohola nodokļi ir galvenais faktors, īpaši Ziemeļeiropā. Tie saistīti ar vēsturisko augsto alkohola patēriņu un veselības kaitējumu.
