"Militarizēto" ES, "agresīvo" NATO kritizējošā un palestīniešus atbalstošā Ketrīna Konolija stājas Īrijas prezidentes amatā
Īrijas prezidenta amatā otrdien stājusies Ketrīna Konolija, kas ar kreiso opozīcijas partiju atbalstu uzvarēja 24. oktobrī notikušajās prezidenta vēlēšanās. Konolija nomainījusi prezidenta amatā 84 gadus veco Maiklu Higinsu, kurš vairs nevarēja kandidēt uz pārvēlēšanu, jo jau bijis prezidents likumā atļautos divus termiņus.
68 gadus vecā Konolija sevi raksturo kā miera un vienotības balsi. Iepriekš viņa strādājusi par psiholoģi un advokāti, un viņu atbalsta īru republikāņu partija "Sinn Fein", sociāldemokrāti, leiboristi un citas kreisi orientētas partijas. Viņa iestājas par Īrijas militāro neitralitāti un kritizē ASV militāro klātbūtni Šanonas lidostā.
Jāpiebilst, ka Konolija paziņojusi, ka mieru Īrijā apdraud Eiropas "karu tīkojošais militārās industrijas komplekss", un pilnīgi nevar uzticēties tādām valstīm, kā ASV, Lielbritānija un Francija, kas ir "dziļi iestigušas ieroču ražošanas industrijā, kas izraisa asinspirtis visā pasaulē", vēsta "The Irish Times". Viņas apgalvojumi, ka Vācijas pieaugšie militārie izdevumi rada "paralēles ar trīsdesmitajiem gadiem", paužot mājienu ar nacistiskās Vācijas režīma apbruņošanās kampaņu, izraisīja gan Vācijas vēstnieka Īrijā Davida Gila, gan Īrijas premjerministra Mihola Mārtina kritiku. Konolija arī apgalvoja, ka Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas vadībā Eiropas Savienība kļuvusi "aizvien vairāk militarizēta" un viņu apsūdzēja liekulībā, kad Leiena nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, bet esot pasīva sakarā ar Izraēlas rīcību Gazā. 2025. gada Eiropas dienā Konolija paziņoja, ka viņai ir "kauns būt eiropietei", jo pašreizējā ES vadība ir labvēlīga "genocīdu piekopjošajai" Izraēlai. Kaut gan Konolija nosoda Krievijas agresiju un atbalsta sankcijas pret to, viņa nosodījusi arī "karu alkstošā" NATO paplašināšanos uz austrumiem līdz Krievijas robežām.
Prezidenta amats Īrijā tiek uzskatīts par lielā mērā ceremoniālu, taču prezidentam ir arī svarīgi pienākumi, tai skaitā jāsniedz savs viedoklis par ierosināto likumprojektu atbilstību konstitūcijai pirms to parakstīšanas. Prezidenta amata pilnvaru termiņš ir septiņi gadi, un viens cilvēks var ieņemt šo amatu ne ilgāk kā divus termiņus.
Vēlēšanās Konolija izcīnīja 63% balsu, ievērojami apsteidzot savu vienīgo konkurenti Heteru Hamfrīsu, kas pārstāv centriski labējo partiju "Fine Gael". Šīs bija pirmās prezidenta vēlēšanas kopš 1973. gada, kad īriem faktiski bija jāizlemj tikai starp diviem kandidātiem. Gandrīz 13% no 1,65 miljoniem nodoto biļetenu bija nederīgi, kas ir rekords mūsdienu Īrijas vēlēšanās.
Konolija, kas kritizējusi arī Eiropas Savienību (ES), savā inaugurācijas runā paziņoja, ka Īrijas vēsture apliecina, ka tā ir "labi piemērota, lai vadītu un formulētu alternatīvus diplomātiskus risinājumus konfliktiem un karam".
Lai gan Konolijai kā prezidentei ir ierobežota politiskā vara, viņas pilnvaru laiks var pastiprināt domstarpības starp prezidenta kanceleju un valdību.
Konolija ir apņēmusies par prioritāti izvirzīt Īrijas un Lielbritānijai piederošās Ziemeļīrijas apvienošanu.
