Igaunija satraukusies, ka vienā būtiskā jomā to sagaida Latvijas bēdīgais liktenis
Igaunijas Veselības kases izdevumi ievērojami pārsniedz ieņēmumus, un uzkrātie rezerves līdzekļi tiks izsmelti nākamo piecu gadu laikā. Citas Eiropas valstis, kas nonākušas līdzīgā situācijā, samazināja medicīnisko pakalpojumu apjomu un palielināja iedzīvotāju līdzmaksājumu daļu. Abas šīs izplatītās pieejas pasliktināja iedzīvotāju veselību un palielināja nevienlīdzību, norāda Attīstības uzraudzības centrs jaunākajā īsajā ziņojumā.
Attīstības uzraudzības centra eksperts Kaupo Koppels norāda, ka Veselības kases rezerves izsīks nedaudz vēlāk, nekā iepriekš prognozēts - par vienu vai diviem gadiem vēlāk, taču papildu finansējums joprojām ir nepieciešams, vēsta "Postimees.ee".
"Kopš šī gada Veselības kases izdevumi pārsniedz ieņēmumus aptuveni par 100 miljoniem eiro gadā, un mēs esam nonākuši situācijā, kurā mūsu veselības aprūpes sistēma pastāvīgi strādā ar zaudējumiem un pašreizējā apjomā funkcionē tikai pateicoties iepriekš uzkrātajiem rezervju līdzekļiem. Taču arī tie, pēc jaunākajām prognozēm, tiks izsmelti ne vēlāk kā līdz 2031. gadam," aprakstīja Koppels Igaunijas veselības aprūpes budžeta perspektīvas.
Igaunija nebūt nav pirmā Eiropas valsts, kurā veselības aprūpes izdevumi pārsniedz ieņēmumus, un Attīstības uzraudzības centrs ir analizējis citu valstu pieredzi budžeta deficīta mazināšanā.
Analizējot citu valstu īstenotos pasākumus, secināts, ka galvenais risinājums finansējuma krīzei bija izmaksu ierobežošana veselības aprūpes personālam.
Piemēram, medicīnas darbinieku algas tika samazinātas Latvijā, iesaldētas Somijā, bet Dānijā un Nīderlandē tika bremzēta algu izaugsme.
Tāpat bija plaši izplatīta stingrāka zāļu cenu regulēšana, un daudzas valstis palielināja publisko veselības aprūpes finansējumu, ceļot nodokļus vai piešķirot papildu budžeta līdzekļus.
Attīstības uzraudzības centrs norāda, ka sliktākā pieredze bija Īrijai, Grieķijai un Latvijai. Par vienu no veiksmīgākajiem piemēriem tiek uzskatīta Nīderlande, kurai izdevies ierobežot veselības aprūpes izdevumu pieaugumu, izmantojot cenu kontroli un digitālās uzraudzības sistēmas, kas palīdz atklāt un novērst liekus izmeklējumus un zāļu izrakstīšanu.
Visnegatīvākās sekas sabiedrības veselībai pētītajās valstīs izraisīja valsts medicīnisko pakalpojumu apjoma samazināšana. Tas palielināja rindas uz ārstēšanu, pasliktināja pakalpojumu pieejamību un palielināja cilvēku personīgo līdzdalību izmaksās.
Piemēram, Grieķijā, Latvijā un Īrijā, kur tika veikti lielāki samazinājumi, iedzīvotāju veselība pasliktinājās, pieauga garīgās veselības problēmas un novēršamo hospitalizāciju skaits, kā arī pieauga kopējā nevienlīdzība.
Pamatojoties uz Nīderlandes piemēru, Attīstības uzraudzības centrs norāda, ka efektīvs izdevumu pieauguma ierobežošanas veids veselības aprūpē izrādījās vienošanās ar slimnīcām un ārstiem, kuras viens no elementiem bija cenu pieauguma regulēšana.
Tā, piemēram, ģimenes ārstu izdevumu pieaugums nedrīkstēja pārsniegt 2,5% gadā. Turklāt tika samazināts ārstu finansējums, kas balstījās uz fiksētu summu par katru pacientu. Vienlaikus tika noteikts mērķis biežāk izrakstīt lētākus dārgo medikamentu analogus. Ja šis mērķis tika sasniegts, finansējums tika atjaunots.
Jauns.lv iepriekš vēstīja, ka veselības aprūpes pieejamība Latvijā - īpaši reģionos - šobrīd ir uz sabrukuma robežas. Tā uzskata "Jelgavas Klīnikas" vadītāja Kintija Barloti, kura aicina politiķus uz valstisku domāšanu, nevis birokrātiskiem eksperimentiem ar jauno ārstu likteni. Viņa brīdina: atlikt risinājumu meklēšanu nozīmē atzīt, ka sabiedrības veselība mums nav prioritāte.
